Kā būvēsim turpmāk? Grozījumi likumā 0
Pieņemti apjomīgi grozījumi “Būvniecības likumā”, kas turpmāk šajā jomā ieviesīs sen gaidīto kārtību.
Vispārīgi precizējumi
Jaunā likuma redakcija precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, kā arī būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci šai nozarē.
Izmaiņas papildina likumu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju. Lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē pašvaldība, valsts vai Eiropas Savienība, tiem būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. To izniegs, izvērtējot komersanta finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritērijus un profesionālo pieredzi.
Tagad būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Turpmāk sertifikāts būs beztermiņa, taču speciālistiem regulāri vajadzēs paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.
Noteikts pārejas periods personām, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai būs patstāvīgās prakses tiesības, ja nebūs likumā noteiktās izglītības. Grozījumi precizē arī būvspeciālistu definīciju, patstāvīgās prakses tiesības un pienākumus.
Paredzēts, ka Ministru kabinets izdos vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanai un būvkomersantu klasifikācijai.
Pienākumi un atbildība
Izmaiņas precizē būvatļauju izsniegšanas kārtību un neizsniegšanas gadījumus, kā arī paredz, ka pašvaldības apbūves noteikumos var ierakstīt papildu nosacījumus, piemēram, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē. Būvvalde izsniegto būvatļauju varēs anulēt, ja būvniecība veikta nelikumīgi. Tāpat likumā iekļauta norma, ka projektēšanu uz pasūtītāja riska varēs turpināt laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.
Grozījumos ir būvvaldes definīcija, kā arī precizēta iestādes kompetence. Būvvaldei paredzēti šādi pienākumi:
• kontrolēt būvniecības procesa norisi un tā atbilstību likumiem;
• sniegt ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem;
• izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri;
• izskatīt alternatīvos tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai;
• pieņemt būves ekspluatācijā;
• pieņemt lēmums par būves vai tās daļas maiņu bez pārbūves;
• sniegt konsultācijas par būvdarbu plānošanu un būvniecības iespējām konkrētajā teritorijā;
• reģistrēt citu institūciju izsniegtās būvatļaujas.
Jaunajā likumā noteikti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi. Atkarībā no būvniecības ieceres tie būs 30, 14 vai septiņas dienas.
Svarīgi, ka jaunais likuma regulējums precīzāk noteic, kurš un par ko būvniecības procesā ir atbildīgs (piemēram, par būvniecību atbildīgs zemes īpašnieks un pasūtītājs, būvprojekta izstrādātājs atbild par tā saturu). Grozījumi nosaka arī būvnieku, būvuzraugu un būvekspertu atbildību.
Vietējām pašvaldībām likumā paredzēti papildu pienākumi – nodrošināt ziņu pieejamību būvniecības informācijas sistēmā un informēt sabiedrību par būvniecības ieceri. Turpmāk pašvaldības uzdevums būs novērst ēkas bīstamību, nevis sakārtot vai nojaukt būvi, ja īpašnieks nebūs izpildījis pašvaldības lēmumu par sakārtošanu vai nojaukšanu.
Likums papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka būvnieka pienākumus apdrošināt savu civiltiesisko atbildību konkrētos gadījumos.
Valstiska nozīme
Paredzēts, ka būvniecības procesā ne tikai jānodrošina valsts ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšana, bet arī energoresursu racionāla izmantošana. Tāpat precizētas būtiskākās prasības būvei, piemēram, viena no tādām būs arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošana.
Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un prasības, kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējība un atklātība, lai būvniecības process būtu sabiedrībai saprotams un ikvienam būtu pieejamas ziņas par paredzamajiem darbiem un lēmumiem, kas pieņemti to sakarā.
Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka atbildīgajai ministrijai veikt šīs nozares pārraudzību un koordināciju valstī, kā arī izstrādāt tai vienotu valsts politiku un nodrošināt tās īstenošanu. Lai veiktu šo uzdevumu, likumā par būvniecības jomu atbildīgajai ministrijai, kā arī nozaru ministrijām noteikti konkrēti pienākumi.
Tā kā būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā, likuma izmaiņu izstrādātāji cer, ka jaunumi veicinās valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī investoru piesaisti. Iepriekšējā likuma redakcija, kas bija pieņemta 1995. gadā, diemžēl vairs neatbilda mūsdienu prasībām un situācijai, jo bija neprecīza, nepārskatāma un paredzēja sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru.
Izmaiņas “Būvniecības likumā” stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī.
