Kā būtu jārisina holokausta laikā atsavināto īpašumu jautājums? 0
Velta Dilāne, dežurante: “Jāatceras, cik daudz cilvēku cieta, kad notika denacionalizācija. Es pati biju to vidū. Sākotnēji teju spīdzināja – nogrieza ūdeni, apkuri, līdz beidzot izmeta no dzīvokļa, kurā bija piedzimis mans vīrs.
Pašvaldībā iestājāmies rindā uz dzīvokli, taču vēl šodien pie tā neesam tikuši. Tā vietā mūs izmeta arī no rindas. Šobrīd domājam pamest šo valsti, jo mums te nekā vairs nav. Negribu piedzīvot, ka pēc 15 gadiem, kad beigsies līgums ar mājas saimnieku, mani atkal ar koferiem izsēdina uz ielas. Denacionalizācija bija kļūda, jo nebija godīga. Tāpēc nedomāju, ka vajadzētu atdot īpašumus ebrejiem. Turklāt zinu ebrejiem piederošus namus, kas ir visai briesmīgā stāvoklī. Kāda gan jēga viņiem atdot namus, ja viņi netiek ar tiem galā un nolaiž līdz grausta statusam? Vispirms būtu jāparāda, ka spēj apsaimniekot un tikt galā ar patlaban piederošajām ēkām, tikai tad diskutēt tālāk.”
Jānis Piternieks, strādājošs students: “Lielākā daļa to, kas interesējas par šiem īpašumiem, visdrīzāk, ir mantinieki, ne paši cietušie. Ja īpašums ir piederējis pirms kara un senāk, tad uzskatu, ka teorētiski būtu pienākums to atdot, taču, ja viņi to ieguvuši kara un okupācijas laikā, tad noteikti ne. Iespējams, šie gadījumi būtu jāizdala un jāizvērtē. Tiesa, šajos reiz ebrejiem piederējušajos namos, visticamāk, dzīvo jau nākamā paaudze, ne tā, kas tur savulaik iemājoja, tāpēc jau šobrīd arī ir tāds troksnis un neapmierināta kā viena, tā otra puse. Var mēģināt radīt kompromisu – ja īpašums liels, dalīt to. Tiesa, diez vai tas abus iesaistītos apmierinās. Patiesībā ļoti grūts un diskutabls jautājums. Var saprast kā vienu, tā otru pusi.”
Alda, strādā starptautiskā institūcijā: “Domāju, ka nebūtu jāatdod. Arī daudzi latvieši savus īpašumus neatguva. Ebreji nav īpašāki par citām nācijām. Cietušas ir daudzas tautas. Ja īpašumu atdošana tomēr notiek, tad šāda iespēja, uz tādiem pašiem noteikumiem balstīta, jānodrošina visiem, nevis tikai ebrejiem.”
Regīna Andruškeviča, pensionāre: “Skaidrs, ka jāatdod. Pārējie pēc Latvijas brīvības atgūšanas īpašumus atguva, kāpēc gan ebreju kopiena tiek apdalīta? Viņi bija Latvijas pilsoņi, turklāt cieta vairāk par citiem. Jā, viņi bija bagātāki un īpašumu bijis vairāk, tāpēc arī valstij tas šobrīd nav izdevīgi. Vajadzētu atrast kopēju valodu ar ebreju kopienu. Iespējams, ir atsevišķi objekti, kurus mēs nevaram atdot nekādā ziņā, taču vairākumu gan. Patlaban šis jautājums diemžēl ir iestrēdzis.”
Gatis, programmētājs: “Visticamāk, jāizveido komiteja, kas šo jautājumu izvērtētu. Būtu jāformulē principi, jāparaugās, kā šis jautājums tiek risināts citās valstīs, lai izstrādātu vienotu politiku. Tas jādara civilizēti.”
Gunita, uzņēmēja: “Noteikti, ka nebūtu jāatdod. Noteiktais laiks, kad to varēja izdarīt, ir pagājis. Nu, manuprāt, iestājies noilgums. Zinu, ka politiskā līmenī iesaistīta Amerika, kas grib izspiest šo atgriešanu arī no latviešiem. Pagaidām izskatās, ka mūsu politiķi arī pakļausies Amerikas spiedienam. Visticamāk, ja neatdos īpašumu, tad vismaz izmaksās kompensācijas. Taču – pēc kura laika rēķināma īpašumu vērtība – atsavināšanas brīža vai patlaban esošās tirgus cenas? Arī tas var izvērsties par strīda ābolu. Jautājums tiek cilāts jau sen, taču buksē. Skaidrs, ka neviens negrib kašķēties ar Ameriku, turklāt diez vai latvieši grib būt tie, kas aizvainos ebrejus, kuri reiz ļoti cietuši.”
Aivars Liepa, datorspeciālists: “Restitūcija jau pagājusi. Deviņdesmitajos gados bija jāiesniedz pieteikumi uz īpašumiem. Kas pieprasīja, atguva, kas ne – ne. Tiem, kas to neizdarīja tad, šobrīd tādas iespējas vairs nav. Tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc kādam atkal būtu jābūt vienlīdzīgākam par citiem. Otrs variants ir virzīt jautājumu par restitūciju ne tikai ebrejiem, bet visiem. Pēc vienlīdzības principa.”
Fakti * “Būtu labi, ja Latvija aizvērtu šo pagātnes nodaļu, par kuras izraisīšanu tagadnē neviens īsti nav atbildīgs, bet, ja valsts to spētu atrisināt, tas būtu ļoti labi gan valstij, gan ebreju kopienai jautājumā par ebreju nekustamā īpašuma restitūciju,” vizītes laikā Latvijā sacīja ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons. * Septembrī paredzētas ebreju kopienas pārstāvju sarunas ar Saeimas deputātiem par holokaustā cietušo ebreju īpašumu restitūciju. Avots: LETA |
