Kā brīvprātīgā Indijā 0
“Ja vien varu, vienmēr palīdzu tiem, kuriem dzīvē klājas grūti. Kaut vai ar tādu sīkumu, ka drēbes, kas ilgu laiku guļ skapī neuzvilktas vai vairs neder, – ik gadu aizvedu uz kādu labdarības organizāciju. Man tas liekas pašsaprotami,” saka ceļu būves firmas Via projektu vadītāja asistente Anita Tože.
Pirms diviem gadiem, tikko pabeigusi vidusskolu, Anita devās uz Indiju, lai kā brīvprātīgā strādātu labdarības organizācijas Sarkanais Krusts fizioterapijas nodaļā. Pirms tam bija aktīvi nodarbojusies ar vingrošanu, tādēļ apsvēra iespēju atgriežoties apgūt fizioterapiju. Brīvprātīgais darbs šķita lielisks veids, kā pārbaudīt, vai tiešām vēlas saistīt savu dzīvi ar šo profesiju.
Divus mēnešus darbojās kā fizioterapeita asistente Daramsalā, mazā ciematiņā, kas atrodas Himalaju kalnos. “Vienam jāiesaka vingrojumi pret muguras sāpēm, citam vajag padomu, kā tikt vaļā no liekā svara. Reiz ieradās turīgs kungs, kuram potīte pēc mežģījuma apsārtusi un stipri pietūkusi, un prasa, lai uz tās klāj karsta parafīna aplikāciju. Sarunas laikā atklājās, ka viņam tas darīts jau četrus mēnešus, bet skaidri redzams, ka procedūra nepalīdz. Jautāju fizioterapeitam, kādēļ viņu nesūta pie ārsta. Izrādās – tāpēc, ka Indijā nav pieņemts pamācīt kādu, kurš ir turīgāks vai ieņem augstāku stāvokli sabiedrībā…”
Divus mēnešus darbojās kā fizioterapeita asistente Daramsalā, mazā ciematiņā, kas atrodas Himalaju kalnos.
Indijā Anita guva vērtīgu pieredzi, taču saprata, ka viņu vairāk interesē cilvēka psihe, nevis ķermenis. Tagad viņa studē psiholoģiju ASV e-universitātē Valdena (Walden). Lekcijas un konsultācijas notiek tiešsaistē internetā, katru nedēļu jāuzraksta un jānosūta vairāki patstāvīgie darbi.
Pirms trim mēnešiem Anita kā brīvprātīgā sāka darboties sociāli nozīmīgo projektu centrā Varonis, kas sniedz palīdzību materiālās grūtībās nonākušiem ļaudīm. Viņas galvenais uzdevums ir piesaistīt ziedojumus. Anita jau savākusi naudu malkas iegādei maznodrošinātai ģimenei, kurā aug četri bērni, jaunākais – vēl ratiņos. Seši cilvēki dzīvo nelielā nesiltinātā mājiņā, kur nepārtraukti jākurina krāsns. Nesen visi brīvprātīgie kopā aizveduši malkas kravu un sakrāmējuši grēdās. Vēl jāsameklē līdzekļi siltināšanas materiālu iegādei.
Otrs Anitas lielākais rūpests pašlaik ir 35 gadus vecs vīrietis, kurš strādājis par tālbraucēju šoferi, bet multiplās sklerozes dēļ vairs nespēj staigāt. Jau pusotru gadu bezspēcīgs pavada mājās. Ārstēšanai, ko iespējams veikt Maskavā, nepieciešami teju divdesmit tūkstoši latu.
