Kā braukt vistaupīgāk? Dažas konkursa “Latvijas Gada auto 2020” testu atziņas 0
Konkursa “Latvijas gada auto 2020” fināla balsojums turpinās un finišēs sestdien. Cerot, ka kaimiņu viedoklis mūs tieši neietekmēs, šeit pievienoju Lietuvas šāda paša konkursa jau aizvakar publicētos rezultātus (skat. tabulu). Trīs no viņu laureātiem ir arī mūsu septītniekā.
Mūsu šova punktus savā prātā dalīdams, tomēr vairāk kavējos pie dažām sākotnējā iespaidu gūzmā nepelnīti pazudušām braucienu maratona detaļām, kuras var būt noderīgas arī tiem, kas savu auto ne šogad, ne nākamgad pret jaunu nemainīs. Tātad vairumam no pusmiljona ikdienas braucēju. Un, vienojošu virsrakstu meklējot, uzpeld priekšplānā gandrīz 100 gadus vecais vēlējums “Lai ripo!”. Toreiz šo latīņu valodas vārdiņu – volvere – piesavinājās divi jaunas autobūves firmas dibinātāji, apcirpa līdz VOLVO. Un tā ripo joprojām (otrā vieta Lietuvas konkursā, nepiedalījās mūsējā). Bet labi ripot vēlas visi.
Spiediens riepās
Ja esat nopietns laba brauciena gribētājs, jūsu automobilī noteikti ir manometrs. Ja auto bieži maināt (šajā testā 10 reizes dienā), precīzam un pārbaudītam instrumentam vajadzētu būt kabatā. Jo pat laba, pat izcila, pat jauna auto gaitu var vērtēt un baudīt tikai tad, ja tā saimnieks (laikam no dārgiem triecieniem bedrēs baidīdamies) nav skaistos zemprofila ratus sapumpējis līdz 2,8. Tāds precedents Ādažos tika fiksēts. Ja tik cieti ir tikai pakaļējie, krasi (uz “pārliekas pagriežamības” pusi) izmainās auto vadāmība. Kādam tas patīk. Kādam var būt bīstami.
Tātad – spiedienam riepās jābūt jūsējam. Paša izvēlētam, stingri ievērotam. Kādam? Nav slikts pie mums jau sen par universālu atzītais “2,2 visapkārt”. Lai gan – tendence šajā jaunajā autoparkā ir cita. Spiediena normas (kopš kāda laika uzlīmēs uz vadītāja durvju stenderes lasāmas) kļūst augstākas. Lūk, šim nelielajam krosoveram, piemēram, tās ir pat divējas. “Comfort” – 2,3; “Eco” – 2,6. Pamēģināju kombināciju 2,3 priekšā/2,5 aizmugurē. Iepatikās. Jau nedēļu tā esmu piepumpējis arī līdzīga savējā auto ratus.
Rites pretestība
Tas rekomendētais “eko” spiediens ir viena no viegla, tāla ripojuma sastāvdaļām. Brīva ripojuma, bez (gandrīz bez) degvielas patēriņa, tātad bez izmešiem. Jaunākās paaudzes automobiļos tieši šī (nevis ieskrējiena dinamika, kuru tāpat nav kur tā īsti izmantot) īpašība mani pārsteidz un priecē visvairāk.
Trīs vai četrās sekundēs ieskrējies no 50 līdz 80 km/h, palaid šo brīvi ripot. Un pie sākotnējiem 50 km/h atgriezīsies – pēc vairāk nekā 30 sekundēm. Šādā ciklā nobrauktais ceļa garums būs kādi 600 metri. Degvielas patēriņš (ja ieskrējiens prasmīgs – dzinēja apgriezienu zonā 2500–4500 apgr./min) tā ap 200 gramiem. Jeb 3,3 litri uz 100 km/h. Vidējais ātrums ap 65 km/h. Nez vai tik taupīgi un zaļi iespējams vienmērīgi rūcot…
Par šī klasiskā “pulse and glide” paņēmiena praktiskas lietošanas atgriezīsimies mazliet vēlāk. Vēl par riteņiem un riepām. Vari pumpēt tik cieti, ka sāksi kratīties kā dzelzasu ratos un riepu dilums kļūs aplams, saķere slikta – auto neripos viegli, ja riepas pārlieku platas.
Bet tieši tādas modei un peļņas kārei pakļāvusies autobūve cenšas pārdot, tieši tādas ir arī lielākajai daļai “Gada auto” testiem piedāvātajām automašīnām. Nu nav diemžēl ne lietuviešu kolēģiem, ne mums bijusi iespēja pabraukt ar “Clio” lētākajām versijām, kuras, esmu pārliecināts, brīvā ripojuma sacīkstē savu lepno brāli uzvarētu. Starp citu – rosināšu šādu sacensību iekļaut nākamā gada konkursa testu programmā.
Dzinējs “saldajā zonā”
Vēl viena “opcija”, kuru konkursa testos sastopam reti, ir klasiskā manuālā ātrumkārba. Te ir gandrīz kā Amerikā, kur 97% auto pārnesumu maiņa ir automatizēta. Bet – pat bagātās Eiropas tirgū vecie labie trīs pedāļi ir vairāk nekā pusei no reģistrētiem jauniem auto. Jo šāds komplekts ir ne tikai ievērojami (pāris tūkstoši eiro vismaz) lētāks. Tam ir arī vairākas nepelnīti aizmirstas (atkal ekonomiskas un ekoloģiskas) priekšrocības.
Prasmīga vadītāja lietots, tas ļauj relatīvi nelielas jaudas dzinēju precīzāk noturēt tajā apgriezienu zonā, kurā lietderības koeficients visaugstākais. Ieskrieties pietiekami (bet ne pārlieku) enerģiski, kas pretēji dažādu “ekspertu” izplatītajiem mītiem patērē mazāk degvielas nekā līdzīga ātruma sasniegšana, “dudinot” ar lētāko automātu piedāvāto algoritmu.
Par efektu varat pārliecināties savos personīgos eksperimentos (es to cītīgi daru). Ja gribat teorētisku bāzi, meklējiet bibliotēkās “Gada auto 2017” žurnālu, kurā šo problēmu pamatīgi plucinājis mūsu žūrijas biedrs RTU docents Juris Kreicbergs. Un nonācis pie secinājuma – ne jau enerģisks ieskrējiens ir rīma, degvielu vējā izmet ieskrējiens nelaikā un nevietā, kuram seko bremzēšana.
Plašu skatu!
Ja vēlaties izmantot iegūto enerģiju, taupīgi ripojot tukšgaitā (degvielas patēriņš aptuveni litrs stundā jeb mazāk par litru uz km, ja ripojuma ātrums 60 km/h), jums jāpārredz satiksmes situācija kā viedam ērglim. Nav jēgas paātrinājumam, ja tuvu krustojums, kurā tūlīt ieslēgsies sarkanais signāls. Nav jēgas ieskrējienam, apdzenot vienu auto un tūlīt atduroties pret “bānīti”, kuram garām tikt nav iespējams.
Ir nepieklājīgi un aplami ripināt lēni, ja tā liec satrakoties kādam sekotājam. Un tā tālāk…
Bet, saprātīgi šo paņēmienu iepinot raibajās ikdienas situācijās, efekts ir neapšaubāms. Mani novembra eksperimenti liecina, ka gluži reāli ir ietaupīt vienu no pierastajām četrām “tankošanās” reizēm mēnesī. Jeb medmāsas mēnešalgu gadā. Vien jāatgādina – ripināšana tukšgaitā nav gluži laba slideniem ziemas ceļiem. Te pārlieka taupība un ekoloģiski eksperimenti var beigties dārgi. Un pat pareizs profils, pareizs spiediens nevar palīdzēt pusplikai riepai.
