Kā braukt mežā? Noteikumi neskaidri, zīmju maz, būšot skaidrojoša kampaņa 3
Temats – pareiza braukšana mežos – sirdij tuvs, tādēļ Motoklubu asociācijas (MCA) aicinājumam piedalīties diskusijā, bez šaubām, piekritu. Ar močiem sen vairs nebraucu, bet arī uz četriem ratiem tur, tālu no luksoforiem un radariem, šaubas par atļauto vai aizliegto nevis mazinās, bet aug. Noskaidrosim?
Vispirms par močiem
Tie izbraukuši priekšplānā, jo pēdējā laika konflikti bijuši skaļi un sāpīgi. Ekstrēmu azartistu riteņi aizskāruši pat Ložmetējkalna un apkārtējo ierakumu svētumu. Kāds vēl ekstrēmāks meža klusuma un sūnu segas aizstāvis Madonas pusē aizdomājies pat līdz nāves soda piemērošanai. Novilka šis tērauda trosi pāri, viņaprāt, neskaramajam ceļam nevis riteņu augstumā, bet tieši pret iespējamā miera traucētāja rīkli. Izdevās. Beigts ir tas kvadraciklists. Izmeklēšana turpinās…
Tādēļ šī sanāksme, par kuru MCA valdes sekretārs Arnis Blodons saka sekojošo: “Diskusija starp organizācijām, kuras apsaimnieko un uzrauga Latvijas mežus, to infrastruktūru, un meža apmeklētājiem, šajā gadījumā motociklistiem, jau sen bija nobriedusi. Notikumi Ložmetējkalnā ar meža seguma izpostīšanu, kā arī nozīmīgas piemiņas vietas statuss liek uzrunāt sabiedrību un atgādināt labas uzvedības pamatprincipus – būt atbildīgam un saudzīgam pret vidi.
Latvijas Motoklubu asociācija sadarbībā ar Latvijas Motosporta federāciju, CSDD, Valsts policiju, “Latvijas valsts mežiem” (“LVM”), “Rīgas mežiem”, Valsts vides dienestu ir vienojušies par ilgtermiņa sadarbību, kuru iecerēts sākt ar skaidrojošu kampaņu “Esi mežā ar motociklu – esi atbildīgs!”. 2020. gada sezonas akcents tiek likts uz iespējām izbraukt tūrisma režīmā skaistākos Latvijas ceļus, tajā skaitā arī meža. Bet tas jādara tā, lai neciestu sabiedrības pārējā daļa, kura izmanto meža jaukumus citādi. Tas ir abpusējs process. Motociklisti atgādina, ka trošu novilkšana, naglu un stiepļu lamatu izlikšana uz ceļiem un takām ir administratīvi un reizēm krimināli sodāms pasākums. Nedari otram to, ko negribi, lai nodara tev.”
Gluži labs aicinājums, kurš piedevām tika papildināts, izplatot klātesošajiem TET kodeksu. “Trans Eiro Trail” ir visu kontinentu aptverošs sportiska moto tūrisma maršruts (ap 70 000 km), kura izveidē piedalās arī Latvija (890 km trases). Francija devusi visvairāk – trīs tūkstošus. Nekādu šoseju! Lauki un meži. Interesē? Mazs brauciena veidotāju aicinājuma fragmentiņš šeit pievienots. Vairāk informācijas meklējiet internetā – www.transeurotrail.org.
Bet tepat Kurzemē?
Vai Latgalē un Vidzemes augstienē? Ko tad īsti drīkst un ko nedrīkst (nevis morāles kodeksa, bet likuma ietvaros) viens “neorganizēts” motorizēts sēņotājs, ogotājs, fotogrāfs, foreļu makšķernieks? Īstas skaidrības par spīti milzu pieredzei man nebija līdz šai sanāksmei. Un neradās tā arī pēc tās. Tādēļ saku – kampaņa, tas labi. Bet kur lakonisks un visiem pieejams normu skaidrojums?
Braukt drīkst pa jebkuru “ceļu”, kuram priekšā nav barjera ar liegumu skaidrojošu uzrakstu vai standarta ceļazīme. Bet kas ir “ceļš”? Lasiet Meža likumu – tā saka šeit runājošie “LVM” pārstāvji. Nu beidziet! Kas tajā urbsies? Mocīti uzķīlēju, tiesības man ir. Karte telefonā. Aiziet! Un, ja arī lasīs (es sadūšojos un krietnu darbdienu tajā un pielikumos rakos), pie lielas skaidrības netiks. Uzzinās, ka ir ne tikai ceļi (speciāli izbūvētas konstrukcijas, kas sastāv no brauktuves un nomalēm), bet arī “dabiskas brauktuves” (citēju likumu – “ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām”).
Nu, kā to saprast? Taka ar iepriekšējā braucēja sliedi pār Ložmetējkalnu vai Kurzemes augstienē pie Vēžezera ir “brauktuve”? Tad ko mēs pārmetam tam motociklistam? Bet vecais “LVM” kartē skaisti iezīmētais “Tanku ceļš” pie Lilastes šim formulējumam neatbilst, jo daudzviet ir platāks. Nedrīkstu te bekot braukt?
Un cik ātri drīkst braukt? Neatrodu likuma pantos šeit sarunās izskanējušos 30 km/h. Ir gan tādi, bet attiecināti tikai uz kravas transportu. Ar moci vai džipiņu drīkst “gāzt”, jo tikai CSN jāievēro. Bet vairāk par 90 km/h šeit tā kā tā neieskriesies. Un papildu ātrumu ierobežojošu ceļa zīmju te nav. Jā, piedodiet! Vēl likums saka, ka arī vieglie un moči nedrīkst braukt ātrāk par 20 km/h pa “koksnes ceļiem”. Ziniet, kas tie tādi? Mežizstrādes brauktuve, kas balstās uz koka vairogiem. Neesmu pagaidām sastapis. Ja atradīšu, kājām ejot, papētīšu…
Vārdu sakot – sanāk man tā, ka braukt varu gandrīz visur, ja redzamu un taustāmu skādi dabai nenodaru. Un nepārprotami nedrīkstu vien tur, kur meža īpašnieks (valsts vai privātpersona) par šādu liegumu redzami informējis. Trose neder – kniebju pušu un mizoju tālāk…
Vien grūti saprast, kur drīkstu, bekas aicināts vai citas dabiskas vajadzības spiests, apstāties. Likuma pielikumā iebliezuši baigi bargi – nedrīkstot to ne uz brauktuves, ne nomales…
Vēl skaidrības pietrūkst “publisku pasākumu” liegumā. Nebūtu slikti to formulēt precīzāk, apmēram tā, kā TET kodeksā – “grupā ne vairāk kā seši”. Un aizliegto (nesaskaņojot) “sacensību” jēdzienu paskaidrot apmēram tā, kā tas ir autosportā – sacīkste ir tad, ja vienīgais kritērijs ir ātrums. Citādi iespējami noziedzīgas rīcības ēnā var nonākt pat balvas izsludināšana par pirmo atrasto baraviku. Vai treniņš, kurā apgūstam prasmīgāko orientēšanos un “dārgumu meklēšanu” ar GPS palīdzību.
Modernu, lakonisku skaidrību, lūdzu!
Iecerētā kampaņa, protams, nav slikts solis uz civilizētāku kustību mežā. Tomēr ļoti gribētos, lai “Latvijas Valsts meži” (Rīgas apkārtnes kolēģiem piebalsojot) gribētu un spētu tuvākajā nākotnē izveidot vienkāršu un viegli lietojamu informācijas platformu. Līdzekļu šim uzņēmumam pietiek. Digitāla bāze (“LVM.geo” kartes un mobilā lietotne) jau ir. Atliek tajā ievietot vizuālus (un audio – kā aplikācijā “Waze”) brīdinājumus, kurus redzētu un dzirdētu īpaši saudzējamām vietām tuvojoties. Ne tikai par nevēlamiem ceļiem. Arī par dabas liegumiem, par īpašiem (putnu ligzdošanas, ugunsbīstamības u. c.) apstākļiem. Un šīs vai nākamo kampaņu ietvaros tad mēs varētu kopīgiem spēkiem popularizēt šīs informācijas lietošanu un ievērošanu.
Fragments no “Trans Euro Trail” lietošanas kodeksa
Stingri ievērot transporta līdzekļiem paredzētās ceļa zīmes un maršrutus!
Motocikliem un motociklistiem jābūt atbilstošam ekipējumam un derīgai vadītāja apliecībai.
Šķērsojot lauksaimniecības zemes, turēties uz norādītā ceļa! Riepas var nodarīt kaitējumu labībai un zālei, kas kādam citam ir iztikas avots.
Dot ceļu gajējiem, riteņbraucējiem un dzīvniekiem uz šaurām takām piebremzējot vai apstājoties, pēc nepieciešamības izslēdzot dzinēju. Atstāt pietiekoši daudz vietas, lai samainītos uz ceļa. Kad uz ceļa neesat viens, sekojiet līdzi tam, lai braucot nesaceltu pārāk lielu putekļu un smilšu mākoni.
Ja ceļā gadās vārti, atstājiet tos tādā pašā pozīcijā, kādā pie tiem nonācāt, lai nepieļautu, piemēram, lopu izbēgšanu.
“Trans Euro Trail” nav domāts un nekad nebūtu jauztver kā sacīkšu trase!
Braukt mierīgi un motocikla jaudu izmantot apdomīgi, paturot prātā, ka skaļš troksnis kādu var traucēt.
Nepārvietoties grupās, kas lielākas par sešiem braucējiem!
Cienīt lauku apvidu un tos, kuri tur dzīvo, strādā un atpūšas!
Avots – MCA.
