Nevis pagarināt dzīvi, bet novilcināt slimības un novecošanu. Biohakeru iespējas ilgdzīvošanai 0
Pievēršoties ilgdzīvošanas tēmai, šķita interesanti, ko par to domā tā dēvētie biohakeri. Biohakings nu jau arī Latvijā kļuvis gana populārs. To var dēvēt par gudro dzīvošanu. Ja par hakeri dēvējam spečuku, kurš nelegāli uzlauž datorsistēmu, tad biohakeris gudri uzlauž sevi – izzina sava organisma bioloģiju un prasības.
Biohakeris vēlas dzīvot efektīvāk, tādēļ savā ikdienā ņem vērā jaunākos zinātnes atklājumus un izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas.
To varētu nosaukt par eksperimentu, kura objekts ir paša organisms.
Mūsu biohakeri teic, ka centīsies izveidot sabiedrību, kas Latviju padarīs par laimīgāko valsti pasaulē. Tas netieši nozīmē arī to, ka pie mums būs daudz vairāk tādu ilgdzīvotāju, kuru mūžs būs pilnvērtīgs un laimīgs. Arī Latvijas biohakinga nākamā gada konferences ievirze ir ilgdzīvošanas tēma.
Uzrunājam trīs no mūsu biohakeriem, viņi ir arī biohacking.lv līdzdibinātāji. Māris Žunda izveidojis Rūdīšanās skolu un aukstummīļu kustību, ir vienīgais Wim Hof elpošanas metodes sertificētais treneris Baltijā.
Kaspars Vendelis ir uzņēmējs, vada projektu Kā nodzīvot līdz 120, pazīstams kā delikatešu veikala VomFASS dibinātājs. Artūrs Bernovskis ir produktīvas un veselīgas darba vides veidotājs, darbinieku produktivitātes platformas efectio.com vadītājs.
Ar azartu un jēgu
“Darboties aktīvi mani mudina šis augstais uzstādījums: vēlos dzīvot ilgi, līdz 120 gadiem,” uzsver Kaspars Vendelis.
Nereti par to runā ar ironiju vai uzskata par stulbu apņemšanos, sak, tik ilgi dzīvot nebūs forši. Protams, redzot vecu, slimu un nespējīgu ļautiņu, tāda dzīve nav sevišķi iekārojama. Taču arī daudzi krietni jaunāki cilvēki nedzīvo pārāk atraktīvi.
“Es teiktu, ka ilgdzīvošanas noslēpums ir citāds – nevis pagarināt dzīvi, bet novilcināt slimības un novecošanu. Ilgdzīvotājs jau nomirst ar tām pašām kaitēm kā visi pārējie, kuri nedzīvo tik ilgi. Taču ilgdzīvotājam kaut kādā veidā izdodas aizkavēt slimību rašanos, piemēram, par kādiem divdesmit gadiem. Protams, nevar garantēt, ka vecumā nepaliksi uz gultas. Taču, ja sāksi kaut ko gudri darīt savā labā, samazināsies varbūtība, ka tā var notikt.”
* Pats galvenais – saglabāt azartu dzīvot. Katru dienu pavadīt pēc iespējas jēgpilni un pilnvērtīgi. Protams, ikvienam šis dzīves piepildījums var būt kas cits.
* Nepārtrauc darīt! Neļauj ķermenim atklāt, ka tas noveco! Var teikt, ka tā ir vien vārdu spēle, taču svarīga ir būtība – justies nozīmīgam, derīgam un vērtīgam sev, tuviniekiem un sabiedrībai. Pētījumos apliecināts, ka šis faktors atstāj iespaidu uz organismu arī fizioloģiski, – notiek virkne bioķīmisku procesu, vairojas labsajūtas un ķermeņa atjaunošanās hormoni. Tādēļ jau kopš jaunības der stiprināt attiecības un draudzību ar dažādiem cilvēkiem. Tad vecumdienās būs kam uzzvanīt, ar ko satikties. Sociālās saites ir kas līdzīgs vērtīgam uztura bagātinātājam.
Šī jēgas piešķiršana sev ir tiešā veidā atkarīga no tā, kādu vērtību tev piešķir citi. Tāpēc kaut kādā ziņā veicies tam pensionāram, kam jāauklē mazbērni, jāpļauj mauriņš vai vismaz jānomazgā trauki.
“Kāds vieds ļautiņš reiz pajokoja, ka gribētu aiziet viņsaulē brīdī, kad viņam iet ļoti karsti vismaz septiņos vai astoņos projektos. Un lai pēc viņa aiziešanas radiem kādu mēnesi nebūtu laika sērot, jo viņiem jāizstrebj putra, ko aizgājējs savārījis,” pasmaida Kaspars.
Lai diskomforts kļūst par komfortu!
Norūdīts cilvēks ir izturīgāks pret infekcijām un skābekļa nepietiekamību, turklāt viņam palielinās un ilgāk saglabājas darbspējas. Māris Žunda savā dzīvē pārliecinājies un arī citus skolo, ka aukstums un karstums ir dabīgi līdzekļi sevis trenēšanai. Šāds diskomforts var būtiski palīdzēt uzlabot pašsajūtu.
Ja esi norūdījies, tu spēj komfortabli justies dažādos apstākļos un dažādās slodzēs: aukstumā, karstumā, mitrumā, sausumā, krasās temperatūras maiņās.
Tāpat vari labi paciest vides apstākļu maiņu.
Norūdīšanās ietver arī fizisko vingrinājumu kompleksu, kas jāizpilda sistemātiski. Šos vingrinājumus ieteicams apvienot ar gaisa un saules peldēm.
Ja esi iesācējs, sākumā vari ļauties tikai gaisa peldēm, norīvēties ar sausu frotē vai lina dvieli. Pēc tam var palēnām pievērsties kontrasta procedūrām, piemēram, kontrastdušai.
Galvenais ir visu sākt lēnām, nezaudējot prieku. Ļaut ķermenim pierast, ieklausīties sevī un zināt, kad esi gatavs kam vairāk. Vēl svarīgi visu darīt sistemātiski.
Aktīvāks diskomforta meklētājs var pievērsties kontrastiem pirtī, kombinējot aukstumu un karstumu. Ja vismaz divreiz nedēļā piedzīvo pirti vai saunu, tas uzlabo daudzus veselības rādītājus.
Izmaini elpošanas paradumus
Māris Žunda uzsver, ka ne velti arvien vairāk tiek novērtēta elpošanas nozīme. Lai arī elpojam visu laiku, turklāt par to pat nedomājam, tomēr svarīgi ievērot pāris nosacījumu.
* Mute domāta ēšanai, bet deguns – elpošanai. Tomēr ir cilvēki, kuri caur degunu elpo pārāk maz. Māris iesaka to apzināti trenēt katru dienu.
* Elpošanai jābūt ritmiskai vai arī izelpai garākai par ieelpu. Skaiti ieelpas un izelpas. Arī tas ir veids, kā iespējams palielināt plaušu apjomu un dzīvot ar pilnu jaudu.
Sāc pamazām – skaitot, cik ilgu laiku aizņem tava dabiskā ieelpa un izelpa. Kad esi atradis vidējo, sev piemērotāko elpošanas ciklu, lēnām palielini ieelpas un izelpas ilgumu. Tādā veidā trenēsi elpošanas sistēmu kopumā.
* Piekop dziļo elpošanu. Tā vari palielināt plaušu tilpumu, kā arī nomierināt nervu sistēmu, iegūt mieru. Brīdī, kad lēnām ieelpo, apzināti paplašini vēderu, piedomājot, lai diafragma nolaižas. Tālāk elpu virzi uz ribām – ļauj tām atvērties kā spārniem. Visbeidzot ļauj krūtīm izvērsties un pacelties.
* Smiekli liek strādāt vēdera muskuļiem un palielina plaušu kapacitāti. Turklāt smiekli attīra plaušas – šādi svaigs gaiss var nonākt dziļākajos plaušu rajonos. Smejies, kad vien iespējams!
* Dzīvo kustībā. Regulāra vidēji intensīva aktivitāte uzlabo plaušu vispārējo stāvokli, turklāt sirds kļūst veselīgāka un garastāvoklis labāks.
Guli un soļo!
Artūrs Bernovskis iesaka vēl pāris praktisku ierosinājumu.
* Fiziski aktīvi dzīvot. Pietiek vien ar aktīvu soļošanu ikdienā, lai uzturētu jaunek-līgu savu ķermeni. Ne velti saka: pieliec soļus, pieliec gadu! Būt fiziski aktīvākam var palīdzēt mobilā lietotne vai viedā ierīce, kas mēra fizisko aktivitāšu daudzumu. Viedā ierīce arī paziņo, ja ir pārāk ilgi nekustīgi sēdēts, kā arī dod ieteikumus nākamajām aktivitātēm.
* Izgulēties. Tas izklausās pārāk vienkārši, taču daudziem ar to ir grūtības. Tādēļ vērts ņemt talkā tehnoloģijas, kas ļauj sekot miega higiēnai. Noder mērierīces, kas palīdz organizēt kvalitatīvu miegu, piemēram, mēra skābekļa daudzumu guļamistabā, kā arī cirkādo ritmu jeb miega un nomoda ciklus.
* Vēl ir svarīgi pirms gulētiešanas mazināt tā dēvēto zilo gaismu. Noderīgs rīks ir zilās gaismas bloķēšanas brilles, ar kurām vakarā var droši skatīties datora, televizora vai telefona ekrānā. Speciālie briļļu stikli simulē saules starus, līdz ar to organisms saprot: saule sāk rietēt, sāk izdalīties melatonīns jeb miega hormons, jādodas gulēt. Var izmantot līdzīgas iedarbības aplikāciju viedierīcē, kas mazina zilā starojuma intensitāti.
