Kā bēgļus integrē pirmajā pieturvietā 5
Bēgļu straumes no Sīrijas un Ziemeļāfrikas turpina plūst uz Eiropu, un līdz ar viņu ierašanos saasinās jautājumi par to, kā atbraucēji integrēsies jaunajās mītnes zemēs. Eiropas Savienības (ES) statistikas institūta “Eurostat” apkopotie dati liecina, ka imigranti daudz biežāk nekā vietējie iedzīvotāji agrā vecumā pamet mācības, kā arī biežāk paliek bez darba. Itālija ir viena no tām ES valstīm, kur imigrācija ir aktuāla jau gadu desmitiem, un šīs valsts pieredze liecina, ka integrācija ir iespējama un situācija pamazām uzlabojas – samazinās imigrantu pastrādāto noziegumu skaits, palielinās iebraukušo uzņēmēju skaits, bet centralizētajā itāliešu valodas eksāmenā pamatskolas beidzējiem Itālijas dienvidu daļā otrās paaudzes imigranti iegūst labākas atzīmes nekā pašmāju skolēni.
Skolā sokas labi
Pēc Itālijas statistikas institūta “Istat” datiem, Itālijā dzīvo vairāk nekā pieci miljoni ārzemnieku jeb 8,3 procenti no visiem iedzīvotājiem. Vairāk nekā puse no imigrantiem dzīvo Itālijas dienvidu reģionos. Aptaujājot ārzemniekus vecumā virs 14 gadiem, izrādījies, ka astoņiem no katriem desmit iebraucējiem ir izveidojies draugu un paziņu loks Itālijā. 16 procenti no viņiem kontaktējas tikai ar itāliešiem, 20 procenti – gan ar saviem tautiešiem, gan ar itāliešiem, bet lielākā daļa atbraucēju tomēr par saviem draugiem izvēlas galvenokārt Itālijā dzīvojošos tautiešus.
Leones Moressa fonds pēta, kā notiek ārzemnieku integrācija dažādos Itālijas reģionos, vadoties pēc 40 dažādiem rādītājiem, kas saistīti ar imigrantu izglītību, nodarbinātību, noziedzību, pieķeršanos teritorijai. Pēc šiem rādītājiem, integrācija vislabāk sokas Lacio reģionā ar tā centru Romu, Lombardijā ar Milānu priekšgalā, Veneto un Pjemontē. Tā, piemēram, Pjemontē imigranti ir 8,5 procenti no visiem iedzīvotājiem, vairāk nekā pusei no viņiem ir pastāvīgs darbs un viņi saražo 8,7 procentus no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Pjemontes skolās vairāk nekā puse no cittautību skolēniem ir jau dzimuši Itālijā.
Centralizētie matemātikas un itāliešu valodas eksāmeni, kas paredzēti sākumskolas 2. un 5. (pēdējā) klasē, kā arī beidzot pamatskolu, parāda, ka sekmju ziņā starpība starp itāliešu skolēniem un imigrantiem nav liela. Atsevišķos reģionos sākumskolā imigrantiem matemātikā ir pat augstāks novērtējums nekā vietējiem skolēniem, bet dienvidu reģionos otrās paaudzes imigranti itāliešu valodā, beidzot pamatskolu, iegūst labākas atzīmes nekā paši itālieši. Pēc Itālijas Izglītības ministrijas ekspertu domām, tas parāda, ka Itālijas skolas spēj sekmīgi integrēt cittautību skolēnus un palīdzēt viņiem pārvarēt valodas grūtības. Sliktāki rezultāti šajā ziņā ir tajos reģionos, kur imigrantu kopienas ir ļoti lielas.
Mācību pamešana, tās nepabeidzot, Itālijā ir problēma, kas attiecas ne tikai uz iebraucējiem. Itālijā skolu pirms laika pamet 17,2 procenti skolēnu – pusotru reizi vairāk nekā vidēji ES. No cittautību skolēniem skolu pamet 39,1 procents. Galvenie iemesli ir mācību grāmatu un piederumu dārdzība, kā arī skolu vienaldzība pret imigrantu grūtībām mācībās. Beidzamajos desmit gados situācija ir uzlabojusies un skolas pametēju skaits samazinājies par sešiem procentiem. Arī šobrīd realizētajā Itālijas skolu reformā ir paredzēti pasākumi veiksmīgākai imigrējušo skolēnu integrācijai.
“Ziemeļu līgas” azotē
Abdallahs Kezraji ir marokānis, kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Veneto reģionā, Trevīzo pilsētā. Kezraji ir ieguvis Itālijas pilsonību, viņam to piešķīra toreizējais pilsētas mērs Džankarlo Džentilini, kurš pārstāv pret imigrantiem noskaņoto “Ziemeļu līgu” un 1997. gadā izdeva rīkojumu novākt no pilsētas ielām visus soliņus, jo tos izmantoja galvenokārt imigranti, tādējādi cerot aizbiedēt tos, ko mērs nicīgi dēvēja par “melnajiem trušiem”, no pilsētas.
Veneto reģionu joprojām pārvalda “Ziemeļu līga”, taču tas nav traucējis Kezraji tikt ievēlētam par reģiona Imigrācijas padomes priekšsēdētāja vietnieku. “Neesmu “Ziemeļu līgas” atbalstītājs, drīzāk komunists,” smej marokānis, “kopš esmu ievēlēts, mans galvenais uzdevums ir meklēt kopīgu valodu starp “Ziemeļu līgu” un imigrantiem.” Tieši pateicoties Kezraji un viņa domubiedriem, “Ziemeļu līgas” pārvaldītais reģions ir kļuvis par vienu no imigrantu integrācijas līderiem valstī.
Veneto ir ceturtais Itālijas reģions pēc imigrantu blīvuma, 10,4% no visiem iedzīvotājiem ir ārzemnieki. No 200 000 darbspējīgajiem iebraucējiem bez darba ir 42 000. Pērn reģions ar 10 000 eiro finansēja Itālijas–Marokas kultūras festivālu un vietējā teātra viesizrādes Āfrikā, finansē arī imigrantu kultūras biedrības, realizē projektus itāliešu valodas mācīšanai imigrantiem un piemērotākās mācību iestādes izvēlē iebraucēju bērniem. Šiem projektiem tiek piesaistīti arī ES fondu līdzekļi. Veneto reģions ir izveidojis imigrantu Brīvprātīgās produktīvās atgriešanās fondu, kas, sadarbojoties ar imigrantu izcelsmes valstu vēstniecībām, piešķir 15 000 eiro katram iebraucējam, kas izvēlas atgriezties savā valstī un uzsākt tur uzņēmējdarbību.
90 procentos Veneto reģiona skolu mācās imigrantu bērni. Kādā no Padovas bērnudārziem iet tikai viena itāliešu meitene un pārējie 65 audzekņi ir ārzemnieki. Imigrantu skaits reģionā visstraujāk pieauga no 2007. līdz 2014. gadam, jo arī ekonomiskās krīzes laikā uzņēmumiem bija nepieciešami darbinieki. Veneto ir arī 56 000 uzņēmēju imigrantu, 8,1 procents no visiem reģiona uzņēmējiem. Kopš 2009. gada vietējo uzņēmēju skaits ir sarucis par 7,2 procentiem, bet iebraucēju skaits, kas atver uzņēmumus, pieaudzis par 14,6 procentiem. “Šie skaitļi pierāda, ka stereotipi par rasismu, ko mums cenšas piedēvēt, nav pamatoti,” laikrakstam “La Stampa” paziņoja Veneto reģiona gubernators Luka Dzaija, “taču vienlaikus arī vēsta, ka esam jau izsmēluši savas iespējas, uzņemt arvien jaunus atbraucējus kļūst neiespējami.”
UZZIŅA
Eiropas Parlaments šodienas balsojumā Strasbūrā atbalstīja ārkārtas pasākumus pirmo 40 000 patvēruma meklētāju pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas uz citām ES dalībvalstīm. Tas notika īsi pēc tam, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Junkers uzrunā “Par stāvokli Eiropas Savienībā” paziņoja par nākamo ārkārtas pasākumu 120 000 bēgļu pārvietošanai, sarakstu ar “drošajām” bēgļu izcelsmes valstīm, uz kurām patvēruma meklētājus drīkstētu sūtīt atpakaļ, kā arī saistošu ilgtermiņa mehānismu bēgļu pārcelšanai.
POZĪCIJA
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers (9. septembrī Strasbūrā): “Mums, eiropiešiem, būtu jāzina un nekad nevajadzētu aizmirst, kādēļ ir tik svarīga pajumtes došana un fundamentālo tiesību nodrošināšana bēgļiem. Šis ir laiks, kad esam sākuši likt pirmos ķieģeļus īstai Eiropas migrācijas politikai, ko mēs aicinājām atbalstīt maijā. Pasākumi, kurus ierosinām šodien, nodrošina, ka cilvēkiem, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiek pārvietoti ātri pēc ierašanās – ne tikai tagad, bet arī jebkādas nākotnes krīzes gadījumā. Ja Eiropas solidaritātei kaut kā ir jāizpaužas, tad tas ir bēgļu krīzē. Ir pienācis laiks parādīt kolektīvu drosmi un tagad sniegt Eiropas atbildi.
Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14. septembrī vienoties uzņemt 160 000. /../ Kad runa ir par bēgļiem, nav reliģijas, nav ticības, nav filozofijas. Mēs nešķirojam.
Es stingri atbalstu ļaut patvēruma meklētājiem strādāt un pelnīt pašiem savu naudu, kad notiek patvēruma piešķiršanas process. Darbs ir cieņas jautājums. Mums ir jādara viss, lai mainītu mūsu nacionālo likumdošanu, lai ļautu strādāt bēgļiem no viņu ierašanās pirmās dienas.”
