No Rīgas paliks graustu kaudzes! Izplata ziņas, ka baltieši gatavojot uzbrukumu Krievijai 86
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apgalvojumi, ka Latvija, Igaunija un Lietuva kopīgiem spēkiem gatavojas uzbrukt Krievijai, varētu šķist no kaut kādas paralēlās realitātes, tomēr kaimiņvalsts informatīvajā telpā tie pēdējā laikā parādās arvien biežāk.
Daļēji tas sakrīt ar Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko nesenajiem paziņojumiem par NATO draudiem un plāniem atņemt Baltkrievijai daļu tās teritorijas.
Savukārt Baltkrievijas valsts televīzijas Pirmais kanāls drīz pēc tam pārraidīja sižetu, ka Lietuvā ieradies ASV tanku bataljons un notiek armijas koncentrēšana netālu no Baltkrievijas robežas. Atsevišķi Krievijas interneta portāli (“Riafan.ru”, “ukraina.ru” un citi) pārtvēra šo stāstu, sagatavojot tam turpinājumu.
Tajos citēts “Komsomoļskaja pravda” militāro tēmu apskatnieks Viktors Baraņecs, kurš ļaujas fantāzijai par gaidāmo konfliktu: “Man ļoti žēl Rīgu un Viļņu, arī veclaicīgo Varšavas ēku. Tas viss pārvērtīsies par dūmojošām graustu kaudzēm. Mēs veiksim triecienus ne tikai pa tiem pretiniekiem, kas ar tankiem būs iebrukuši Baltkrievijā, bet pa lēmumu pieņemšanas centriem.”
“Tad, pēc vajadzības, iesaistīsies Putina vanagi – bumbvedēji. Iespējami arī triecieni ar operatīvi taktisko kompleksu “Iskander”. Tāpat nav izslēgts, ka Baltijas flote izmantos “Kalibr”. Mums ir ar ko palīdzēt brāļiem baltkrieviem,” stāsta komentētājs. Bet “Riafan” tam vēl pievieno par “politologu” dēvētā Jevgeņija Satanovska izteikumus, kurš apgalvo, ka Rietumi gatavi “apēst” visu bijušo PSRS. Vispirms tā esot bijusi Ukraina – tie bijuši “salāti”, tagad Baltkrievija būšot “pirmais ēdiens”, Krievija iecerēta kā “pamatēdiens”, bet Kazahstāna – kā “uzkoda”.
“YouTube” “Vojennij arsenal” ir gandrīz 450 000 abonentu, bet konkrēto video noskatījušies 120 000 lietotāju. Tā autors it kā nopietni analizē un uzskaita faktus, kas liecinot par to, ka Baltijas valstis gatavojas uzbrukt Krievijai: tiekot palielināts militārais budžets, palielinātas militāro poligonu teritorijas, pieaug militāro mācību skaits, turklāt tās notiekot arī netālu no Krievijas robežas, palielinās ārvalstu karavīru un militārās tehnikas daudzums, Latvijas mediji par Krieviju rakstot tikai negatīvu, apzināti veidojot ienaidnieka tēlu, skolās ieviesta militārā mācība, bet Latvijas Aizsardzības ministrija nesen pat izplatījusi brošūru par to, kā rīkoties krīzes gadījumā. “Baltieši atbilstoši savam temperamentam dreifē uz konfliktu lēnām, bet pārliecinoši,” secina video autors.
Tas, ko “aizmirst” pateikt video autors, ir iemesls, kāpēc tas viss, ko viņš uzskaita, ir noticis, kas tad bijis cēlonis, lai Latvija, Lietuva un Igaunija spertu šos soļus. Un tā ir Krievijas pēdējo gadu agresīvā ārpolitika, bet jo īpaši 2014. gada notikumi Ukrainā – Krimas aneksija un karš Austrumukrainā.
Tikai pēc šiem notikumiem NATO sāka runāt par Baltijas valstu aizsardzības plāniem, bet Baltijas valstu valdības beidzot bija gatavas tam piešķirt līdzekļus. Baltijas valstu aizsardzība balstās uz tā saukto atturēšanas politiku, kas uzsvērta arī valsts aizsardzības koncepcijā – kā viens no stratēģiskajiem principiem: “Valsts aizsardzības uzdevums ir atturēt pretinieku no nodoma lietot militāro spēku. Efektīva atturēšanas politika sastāv no pasākumu kopuma, kas apliecina, ka cena par iesaistīšanos militārā konfliktā pret Latviju būs augsta un neatsvērs potenciālos politiskos, ekonomiskos vai militāros ieguvumus.”
Bet kāpēc tad tiek stāstīts, ka uzbrukums tiek gatavots Krievijai un Baltkrievijai? Iepriekš minētie piemēri atgādina manipulācijas shēmu, ko eksperti dažreiz dēvē par “putnubiedēkli” (“straw man”) – tiek nevis atspēkota reālā situācija un fakti (Krievijas agresīvā politika; vēlēšanu viltošana un protestu vardarbīga apspiešana Baltkrievijā), bet izveidota cita, jauna tēma (“putnubiedēklis”), kuru vieglāk apstrīdēt un sakaut.