Kā auto pareizi un ekonomiski sildīt? 2
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas “guļamrajonos” pagājušajā nedēļā uzvirmoja pirmie sala laika auto dūmu trači. Vieni, savus pirmā stāva logus pavēruši, motorizētos kaimiņus trekniem vārdiem svētīja, citi – advancētāki – pat policijai zvanīja. Izrādās, ka likums liedz ilgāk par piecām minūtēm stāvvietā rūkt…
Bet tomēr rūcam un kūpam. Kāpēc?
Motors jāiesilda?
Nē. Mūsdienu auto pat visai bargā salā faktiski ir gatavs kustībai jau tūlīt pēc iedarbināšanas. Pēc kādas minūtes tukšgaitā – pilnīgi noteikti. Tas gan nenozīmē, ka tas tik ātri būs gatavs lielām slodzēm. Kaut cik jāapsilst, jāizkustas, jāiegriežas ne tikai dzinējam. Tādēļ labākā sildīšana būtu lēna, rāma, maiga kustība līdz brīdim, kad apkures sistēmas atveres sāk pūst jūsu rokai (laikam jau nosalušajai) tīkamu gaisu.
Ceļš gan jāredz
Ilgās rūkšanas un kūpēšanas iemesli ir citi. Sniegs uz jumta. Ledus uz vējstikla. Piesalušas stikla tīrītāja slotiņas. Ko darīt?
Izeju, piešķiļu, tad savā ķēķī brokastoju. Atkusušos stiklus tīrītājs nu viegli noslauka. Un aizbraucu arī omulīgā siltumā. Izklausās labi. Bet saistīts ar problēmu virkni. Par kaimiņiem un policiju jau teicu. Bet ir jau arī draņķīgāki ļautiņi. Ja vien nestāvat droši slēgtā pagalmā – kāds var jūsu zirgu nospert. Lai aizslēgtu rūcošu auto, vajadzēs otru atslēgu komplektu (un jāslēdz būs “mehāniski”, nevis “ar pulti”, jo citādi iedarbināsiet apsardzes sistēmu un dzinējs apklusīs). Un pat aizslēgtam vāģim dažās sekundēs var izsist logu un…
Pat ja nenospers – bez pieskatīšanas rūcošu auto var atstāt tikai tad, ja tas ir perfektā tehniskā stāvoklī. Citādi – kas ātri reaģēs uz iespējamu pārkaršanu, nepietiekamu eļļošanu vai pat kādu nekoptas elektroiekārtas “īso”? Turklāt – ilgstoša tukšgaita dzinējam gan nav kaitīga, bet degvielu tā tērē (līdz pat litram stundā) un efektu dod mazu. Iesilšana ir lēna, sevišķi lieliem dīzeļmotoriem, kuri pat pēc krietnām brokastīm vēl būs tikai tādi remdeni.
Uzsegt deķīti?
Ļoti labs paņēmiens. Lielākas un mazākas auto sedziņas nemaz nav dārgas. Magnētiski stiprināms vējstikla pārklājs nemaksā pat 10 eiro, uzstādāms dažās minūtēs. Noņemams, nopurināms arī. Iespējamās ziepes vienas – tie paši garnadži un palaidņi. Tātad atkal – šie aizsegi tāpat kā piešķilšana pirms brokastīm der vien savā pagalmā.
Visvarenā ķīmija
Tas ir tas, ko tev vajadzēja nopirkt un likt lietā jau vakar. Tad šodien vējā ar šķiltavām nesildītu savu durvju atslēgas caurumu (ja braucamais mēreni sirms), izmisīgi neraustītu aizmugures durvis, kuras pat pēc centrālās slēdzenes nostrādāšanas vaļā negrib vērties. Laikus uzstrādāts silikona aerosols durvju gumijas būtu padarījis mīkstas, maigas, nelīpošas. Arī elektriskie sānlogi vērtos kā vasarā – ja to vadotnes būtu pareizi iesmērētas, nevis vienkārši atstātas slapjas. Un – neuztraucieties – šie pūšamie nesmird un ne rokas, ne drēbes nesmērē. Kurš no tiem labākais? Nezinu. Neviens nezina, jo pietiekami plaši salīdzinoši testi nav veikti. Katram pašam nākas mēģināt orientēties reklāmu un mārketinga raibumos.
Vējstikls? Pirmkārt – tam nepieciešams patiešām labs un īsts ziemas mazgāšanas šķidrums, kurš laikus ieliets tukšā (!) tvertnītē, nevis nezināmā proporcijā piegāzts vasaras ūdens atlikumiem. Otrkārt – neviens taču neliedz jau vakarā stiklu un slotiņas papildus apsmidzināt ar vēl koncentrētākiem pretapledošanas līdzekļiem, kuri tāpat kā iepriekš minētie silikoni ir nopērkami ne tikai specializētos autopiederumu veikalos, bet arī lielveikalos.
Slotiņas piepacel, skrāpi pērc labu!
Pat ar labu ķīmiju apstrādātas, tās tomēr labāk, pie stikla piespiestas, vakarā neatstāt. Ja nepatīk sliet stāvus gaisā (ķēmīgi izskatās un tos pašus garnadžus vilina), var zem kātiņa likt kaut ko apmēram sērkoku kārbiņas izmērā un tā pāris centimetru atstarpi iegūt.
Un beidzot – slapjaukstā rītā bez ledusputras skrāpīša vienalga neiztiksi. Lai darbiņš veiktos ātri un tīkami, pērc šo rīku, pārlieku neskopojoties.
Auto fēns
Un ja nu visas ķīmijas tomēr nav līdzējušas, kādēļ gan tavā auto nevarētu būt tāds mazs fēniņš? No 12 V rozetītes darbināms (nekādas pārslodzes – tikai 150 W), mitruma drošs. Vads divus ar pusi metrus garš, tātad visus pēdējos stingumpunktus sasniegsi. Laba Ziemassvētku dāvaniņa tiem, kuru auto nakšņo zem klajas debess. Dižbodēs tādu gan neatradu, meklējiet internetveikalos.
Darba temperatūra
Vēl daži vārdi pēc izkustēšanās. Braucam taupīgi. Dzesēšanas šķidruma temperatūras rādītājs ir visai aptuvens rīks. Pēc tā nepateiksiet – ir tur 80 vai 90 grādi. Bet pirmie nav pietiekami ekonomiskai kustībai ar nepilnu jaudu, kāda veido mūsu ziemas ikdienas 90 procentus.
Pirms dažiem gadiem ziemas aukstākajā laikā pieslēdzu savam “Nissan” papildu mobilas diagnostikas (“Garmin” firmas) datu devējiņu un konstatēju – mierīgā kustībā dzinējs iesilst tikai līdz 82 grādiem (laukā -10°C). Vainīgs šķita termostata defekts vai tīšs šāds sportiskiem režīmiem piemērots regulējums.
Atcerējos jaunību un aizsedzu krietnu daļu radiatora ar kartona gabalu. Sasniedzu 94 grādus. Un degvielas patēriņš nokritās par gandrīz litru uz 100 km. Protams, bez precīza temperatūras rādītāja šis paņēmiens jālieto visai piesardzīgi. Kādā sastrēgumā uzvārīties un motora vāku cilāt – tas jūsu pašcieņu un komforta līmeni neuzlabos…
