– Vai Vulkānzemē lietotās reģionālās atīstības stratēģijas ir īstenojamas arī mazturīgākās valstīs kā, piemēram, Latvija, kuras attīstībā valstij nav iespējas investēt lielos apmēros? 1
– Mēs, tiesa, esam saņēmuši finansiālu atbalstu arī no Štīrijas zemes, bet tas bija drīzāk manas politiskās ietekmes rezultāts. Brīvprātīgi tas nebūtu noticis. ES to dara brīvprātīgi. Tāpēc ES valstīm ir iespēja ļaut finansiāli stiprināt savu mugurkaulu no ES puses un parūpēties par to, kas mums ir, un to, kas mēs esam. Es patiešām ticu, ka katrs mazattīstīts reģions ir topošais tauriņš, kam jāpapūlas, lai izaugtu no sava kokona. Mums vienmēr kaut kā ir par maz, piemēram, infrastruktūras. Jā, tas ir traucēklis, taču vispirms mums ir nepieciešama vīzija par to, ko mēs ar infrastruktūru iesāksim. Cik gan bieži cilvēki apgalvo, ka viņi neko nevar, jo pietrūkst infrastruktūras. Daudzkārt tas ir tikai attaisnojums tam, ka viņi nezina, ko patiesībā vēlas. Tikai tad, ja cilvēkam ir attīstības vīzija, viņš pamanīs piedāvātās iespējas.
Būtiska ir reģiona politiskās vadības attīstības vīzijas priekšzīme, kas rada stabilitātes sajūtu, jo pretējā gadījumā iedzīvotāji neuzdrīkstas noticēt savai vīzijai. Tas ir vissvarīgākais elements reģionālās attīstības politikā. Visgrūtāk ir spert pirmo soli, taču bez tā pārmaiņas nav iespējamas.
* Kādas valsts ekonomikas noslēgta, savrupa attīstība, kas radusies brīvprātīgi vai ar piespiedu līdzekļiem. Valsts, kurā ir autarķija, pašnodrošinās ar visu nepieciešamo. Kā liecina pasaules prakse, autarķijas nodibināšanas mēģinājumi noved pie valsts ekonomikas atpalicības. (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R., Zinātne, 2000)
