– Uzreiz pēc Vulkānzemes mārketinga koncepta ieviešanas politikā jūs nolēmāt pievērsties nevis ārējam, uz potenciāliem klientiem vērstam, bet gan iekšējam mārketingam, lai attīstītu iedzīvotājos ticību saviem spēkiem. Kas ir mainījies kopš tā laika Vulkānzemē? 1
– Iekšējam mārketingam mēs pievērsāmies, jo tad, ja mēs no sākta gala izmantotu tikai jaunos mārketinga instrumentus un jaunieviesumus, iedzīvotājiem, kuriem ar to nav tiešas saiknes, pašapziņa saruktu vēl vairāk. Jauninājumus viņi uztvertu kā apliecinājumu tam, ka viņu veikums ir vecmodīgs un mazvērtīgs. Mums bija skaidrs, ka tad, ja neizdosies pacelt pašapziņu visiem iedzīvotājiem, neizdosies uzlabot reģiona imidžu ne mūsu pašu, ne citu acīs.
Ja pašapziņas celšana aprobežojas ar to, ka tūristu apmeklētos pasākumos mēs sevi parādām no labākās puses, tad rezultāti nebūs apmierinoši, jo paši iedzīvotāji šo pašslavēšanu nesadzird. Tāpēc svarīgs ir iekšējais mārketings, kas ļauj vietējiem novērtēt savu potenciālu. Mēs šīs politikas dēļ gadiem ilgi tikām nozākāti gan sabiedrības, gan politikas līmenī, taču tagad iedzīvotāji lepojas paši ar sevi, mūsu reģionu un netiecas pēc dzīves citviet.
Kopš pašvaldību apvienošanās Vulkānzemes reģionā mums ir laba atpazīstamība, kādu mazās pilsētiņas un ciemi nebūtu varējuši nodrošināt.
– Psihologi gadiem ilgi individuāli cenšas cilvēkiem iemācīt cienīt sevi. Kā tieši jums izdevās reģiona līmenī iedzīvotājiem pacelt pašapziņu?
– Mēs medijos lielu uzmanību vērsām uz iedzīvotāju talantiem, pašprodukciju, bet ļoti apzināti uz neko pārāk ekskluzīvu un sarežģītu, lai lasītāju mudinātu uzdrīkstēties darīt ko līdzīgu. Cilvēki sāka ticēt, ka viņi paši ar saviem spēkiem ir spējīgi ko sasniegt, taču šā skatpunkta maiņa ilgst vismaz 10 – 20 gadus. Ar laiku samazinās arī izmaksas. Reģionālā attīstība nav ātri paveicama sensācija. Pāris gadi nepieciešami, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību, vēl pāris, lai iegūtu viņu uzticību.
– Trīs galvenie jūsu reģiona mārketinga koncepti ir kulinārija, rokdarbi un dzīvesspēks. Kur Vulkānzemē rodams dzīvesspēks?
– Tie ir gan mūsu cilvēki, ainavas, gan unikālā dzīves kultūra, kas iedvesmo ne vien mūs pašus, bet arī tūristus. Mums šajā procesā svarīgi ir palikt autentiskiem un izvairīties no “prostituēšanās tūrismam”, kas ir ļoti daudzu reģionu problēma. Mēs ticam, ka ar autentiskuma radītu dzīves kultūru mēs esam pietiekami atraktīvi, lai piesaistītu tūristus ar to, kas esam patiesībā.
