Kā Austrālijā izveidojās rozā dimantu atradne? Pētnieki atklājuši – tas noticis, kad sadalījies senais superkontinents 7
Rozā dimanti ir ārkārtīgi reti sastopami un tāpēc ļoti iekārojami, un līdz šim 90% šo krāsaino dārgakmeņu izcelsmes avots bija tagad slēgtās Ardžilas (Argyle) raktuves Austrālijā. Augstākās kvalitātes slīpēti rozā briljanti var tikt pārdoti pat par desmitiem miljonu dolāru. Nesen veikts jauns atklājums var palīdzēt atklāt jaunas šo reto dārgakmeņu iegulas, tā norāda pētnieki, vēstīja ārvalstu medijs “CNN“.
Žurnālā “Nature Communications” publicētajā pētījumā zinātnieki, kas pievērsušies Rietumaustrālijas Ardžilas dimantu atradnes izpētei, norādījuši, ka tagad viņiem esot radusies lielāka izpratne par tiem ģeoloģiskajiem procesiem, kādi šeit norisinājušies pirms aptuveni 1,8 miljardiem gadu, kad saduroties Rietumaustrālijai un Ziemeļaustrālijai, augstas temperatūras un spiediena ietekmē simtiem kilometru dziļumā esošie bezkrāsainie dimanti pārtapa par rozā dimantiem.
Bet, kā šie krāsainie dimanti pēc tam nokļuva tuvāk zemes garozas virskārtai, veidojot tagadējās dimantu atradnes zemes virspusē? Pētnieku grupa secinājusi, ka Ardžilas atradne varētu būt 1,3 miljardus gadu veca, un ir radusies laikā, kad senais superkontinents, kas pazīstams kā Nuna, sadalījās sīkākos fragmentos. Lai izanalizētu Ardžilas atradnē iegūtos minerālus un iežus, pētnieki, izmantojot lāzeru, kura staru kūlis bija mazāks par cilvēka mata biezumu, konstatēja, ka rozā dimantiem bagātā atradne izveidojusies senā Nunas superkontinenta sadalīšanās laikā pirms aptuveni 1,3 miljardiem gadu, raksta “CNN”.
“Apgabals, kurā tagad atrodas arī Ardžila, toreiz tika būtiski deformēts, radot zemes garozā izstieptu rētu, bet tajā esošās daudzām spraugas veicināja to, ka zemes dzīlēs esoša karstā magma varēja izplūst virszemē, plūsmai līdzi nesot arī rozā dimantus,” tā sacīja pētījuma vadošais autors Dr. Hugo Olieroks (Dr. Hugo Olierook), pētnieks Kērtina universitātes Džona de Lētera centrā Pērtā, Austrālijā (Curtin University’s John de Laeter Centre in Perth, Australia).
Superkontinenti, kas veidojas, vairākiem kontinentiem apvienojoties un veidojot vienu sauszemes masu, uz Zemes ģeoloģiskās vēstures skatuves ir parādījušies vairākas reizes.
“Pakļaujot Rio Tinto [uzņēmums, kuram piederēja Ardžilas raktuves] piegādāto iežu paraugus lāzera stariem, mēs atklājām, ka Ardžilas atradne ir 1,3 miljardus gadu sena, kas ir par 100 miljoniem gadu vairāk, nekā ticis uzskatīts iepriekš, un, iespējams, tā ir izveidojies senā superkontinenta sadalīšanās rezultātā,” sacīja Olieroks.
Autori pieņēmuši, ka Nunas superkontinenta sadalīšanās, iespējams, toreiz atkal atvēra pirms 1,8 miljardu gadu notikušo Rietumaustrālijas un Ziemeļaustrālijas sadursmē radīto zemes garozas savienojuma vietu, ļaujot dimantu saturošiem iežiem pacelties tuvāk zemes virspusei, izveidojot lielu dimanta atradni.
Pētījuma rezultātā iegūtā izpratne par ģeoloģisko notikumu ķēdi liecina, ka seno kontinentu savienojuma līnijas var būt svarīgas rozā dimantu atradņu lokalizēšanā, un tādējādi var kalpot kā ceļa rādītājs arī citu atradņu meklēšanas procesā. Lielākā daļa dimantu atradņu ir atrastas seno kontinentu vidienē, kur senie vulkāni, kuros šīs atradnes parasti atrodas, savulaik iznākuši zemes virspusē, tādējādi pētniekiem radot iespēju šīs atradnes arī atrast,” sacīja Oliroks.
“Ardžila atrodas pie divu šādu seno kontinentu savienojuma šuves, un šīs šuves malas mūsdienās bieži vien klāj smiltis un augsne, un tādējādi pastāv iespēja, ka līdzīgi rozā dimantus saturoši senie vulkāni joprojām nav atklāti, tostarp arī Austrālijā,” viņš piebilda.
