Kā augļus un ogas audzē Baltkrievijā 0
Dzintra Dēķena, Dārzkopības institūts
Augustā bija iespēja pabūt Baltkrievijā un apmeklēt ne tikai Dārzkopības institūtu Minskas rajonā, bet arī Brestas apgabala Lauksaimniecības izmēģinājumu staciju un trīs augļkopības saimniecības Pružānu rajonā. Jāpiebilst, ka šādas izmēģinājumu stacijas Baltkrievijā ir vairākas un atrodas dažādos apgabalos.
Dārzu izmanto tikai produkcijas ieguvei
Brestas apgabala Lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā augļkopības nozare ir pakļauta Dārzkopības institūtam. 140 ha augļu dārza pārsvarā audzē ābeles. To apkopj 8 līdz 12 darbinieki.
Patlaban izmēģinājumi netiek veikti, pārsvarā dārzs tiek izmantots produkcijas ieguvei, jo augļkopība šajā Lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā ir tikai pavisam neliela daļa no saimniecības darbības virzieniem – šeit nodarbojas arī ar kartupeļu, linu, graudaugu, pākšaugu un daudzgadīgo zālāju sēklas ieguvi un jaunu tehnoloģiju ieviešanu galvenajām lauksaimniecības kultūrām, kā arī ar sertificēta stādmateriāla pavairošanu.
Galvenās ābeļu šķirnes, kas audzētas un vairotas šajā saimniecībā, ir Baltkrievijā selekcionētās šķirnes: ‘Čarauņica’, ‘Vesjaļina’, ‘Pamjatj Sjubarovoi’, ‘Aļesja’, ‘Kovaļenkovskoje’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Zaslavskoje’, ‘Imant’. No introducētajām šķirnēm dārzā bija ‘Golden Delicious’, ‘Goldspur’, ‘Ligol’, ‘Champion’ ‘Gloster’. ‘Freedom’, ‘Idared’.
Jāņem vērā, ka šis reģions klimata ziņā ir salīdzināms ar Latvijas siltākajiem rajoniem. Gaisa temperatūra ziemā šeit ir augstāka nekā Latvijā, tāpēc drošāk var audzēt mazāk ziemcietīgas šķirnes.
Vecākais dārza kvartāls bija stādīts 2001. gadā, kas šobrīd jau tiek izrauts. Ilgāk dārzi netiek turēti. Kopumā no platības iegūst apmēram 1900 tonnu ābolu. Ābelēm par potcelmu izmanto M27, M7, B.118.
Saimniecībā ir arī plūmju stādījums, kur šķirņu salīdzināšanai tika iestādītas arī mūsu Dārzkopības institūtā izveidotās šķirnes: ‘Ance’, ‘Sonora’, ‘Lotte’ un ‘Adelyn’. Vislabākajā stāvoklī bija šķirne ‘Adelyn’. Jau pirmajos gados izsalusi šķirne ‘Lotte’, no kuras stādījumā palicis viens koks. Salusi arī šķirne ‘Sentjabrskaja’. Šeit plūmes acotas uz P. cerasifera potcelma.
Neaudzē vairāk par piecām sešām šķirnēm
Apmeklējām privāto saimniecību Titul-Agro, kas atrodas Ališeviču ciemā netālu no Pružāniem. Saimniecība liela, spēcīga, ar 130 ha zemes. Ābeļdārzs saimniecībā ir 10 ha platībā. 40 ha audzē upenes, 3 ha zemenes. Ir arī aveņu stādījums, neliels plūmju stādījums, aronijas un lopbarības pupas.
Pirmais dārzs iestādīts 2005. gadā ar stādiem, kas iepirkti Polijā. Saimnieks atzīst, ka audzē piecas sešas šķirnes, bet nosaukto šķirņu klāstā nebija vietējo Baltkrievijā selekcionēto šķirņu.
Priekšroka dota šķirnēm ‘Gloster’, ”Idared’, ‘Jonagold’, ‘Champion’, ‘Golden Delicious’, ‘Ligol’, vasaras šķirnei ‘Ranger’. Arī šajā saimniecībā barga sala ziemā atsevišķas šķirnes cieš. Piemēram, 2010./2011. gada ziemā izsalusi šķirne ‘Jonagold’. Šķirne ”Gloster’ šajā pašā ziemā visa nosalusi ziemeļu nogāzē, bet dienvidu nogāzē jutās labi. Kā labu šķirni saimniecībā atzīst šķirni ‘Ligol’. Jaunajā dārzā ir iestādītas ‘Renet Simirenko’ un ‘Honeycrisp’.
Par labāko potcelmu šeit atzīst vidēja auguma potcelmu M26. Tiek izmantots arī potcelms B9. Uz potcelma MM106 koki sākuši slimot un iet bojā no bakteriālas sakņu slimības. Dārzā apdobes tiek miglotas trīs reizes sezonā ar glifosātiem.
Upeņu šķirnes izvēlētas tādas, kas vācamas ar kombainu, – ‘Tisen’, ‘Ben Hope’, ‘Ben Tirran’, ‘Ben Alder’. Apmēram 10% ražas tiek izlietota vīna ražošanā, 90% – pārdota Krievijai. Saimniecībā ir arī liela saldētava, kas darbojas kā divu īpašnieku atsevišķs uzņēmums un tiek arī izīrēta, tāpēc neiztirgotās ogas iespējams saldēt.
Zemenēm vairumcena, pēc saimnieka teiktā, svārstās no 1,5 līdz 1,8 dolāriem par kilogramu. Audzē šķirnes ‘Alba’, ‘Asja’, ‘Florence’, ‘Rumba’, ‘Roksana’. Stādus vairo paši siltumnīcā kasetēs.
Arī rudens aveņu stādus vairo paši, pavasarī atdalot dzinumus, kurus kasetēs miglas siltumnīcā ataudzē un apmēram no 25. maija līdz 5. jūnijam izstāda uz lauka. Šādā veidā iesakņojoties 100%. Audzē šķirnes ‘Polka’, ‘Himbo Top’. Ogas tiek vāktas plastmasas kastītēs, kas sadalītas četrās daļās pa 250 g katra, un saldētas, pēc tam pakāpeniski realizētas, ziemu nesagaidot.
No plūmju šķirnēm audzē ‘Kubanskaja Kometa’, ‘Čačanska Rana’ un ‘Prezident’. Par potcelmu tiek izmantots VPK-1.
Arī Baltkrievijā šogad daudz dārzu cieta no sausuma. Šajā apgabalā pēc sniega nokušanas līdz 30. jūnijam lietus nav bijis. Jūlijā nolijuši vien 12 mm, tāpēc no sausuma iznīcis bumbieru stādījums. Cietis arī jaunais ābeļu stādījums. Saimnieks apgalvoja, ka tas knapi izglābts, pievienojot pilienveida laistīšanu.
Pašreiz visus stādus saimniecībā audzē paši, jo ir liela kokaudzētava. 70–80% stādu tiek realizēti Krievijā. Aco apmēram 20 cm augstumā, kas nodrošina lielāku potcelmu ietekmi, – tāda Baltkrievijā esot prasība. Kokaudzētavā lielākās problēmas šogad sagādājušas laputis. Kopumā saimniecībā sezonas laikā strādā 15 cilvēki, ziemā – četri pieci.
Intensīva tipa ābeļdārzs ar apūdeņošanas iespējām
Kolhozā, kas dibināts pēc privatizācijas kā atvērta akciju sabiedrība, dārzkopība ir viena no nozarēm. Kopējā dārza platība ir 204 ha. 2006. gadā iestādīts intensīva tipa ābeļdārzs 171,1 ha platībā un ierīkota pilienveida laistīšana. Augļu dārzā ir izveidotas divas lielas ūdenskrātuves, kas nodrošina vajadzīgo ūdens padevi.
Tiek audzētas šķirnes: ‘Idared’, ‘Jonagold’, ‘Imrus’, ‘Champion’, kā arī baltkrievu šķirnes ‘Imant’, ‘Belorusskaja Sladkaja’, ‘Aļesja’, ‘Kovaļenkovskoje’.
Izmantots potcelms M26. Dārzs bija kopts, rindstarpas izpļautas, pēc pārstāvja teiktā varēja saprast, ka saimniecībā uz 18 kvartāliem ir viens traktors, kas paveic visus darbus. Kopumā visu gadu saimniecībā strādā apmēram 15 strādnieki. Šeit izkritumi bija šķirnei ‘Champion’. Pēc pārstāvju novērojumiem, neizturīga pret kaitēkļiem un slimībām esot šķirne ‘Idared’, kas jāsmidzina vairāk nekā citas. Dažkārt vajadzētu vairāk smidzinājumu, bet trūkst ķimikāliju, jo nepietiek finansējuma.
Kolhozā tiek audzētas arī upenes 2 ha platībā, šķirne ‘Katjuša’ un krūmmellenes 2,5 ha platībā, kā arī nedaudz zemenes un remontantās avenes. Ir uzcelta augļu glabātava un ābolu šķirošanas un pakošanas līnija. Saražotā produkcija tiek tirgota Baltkrievijā, kā arī Krievijā un Ukrainā.
Smilšainā augsnē svarīga ir mēslošana
Netālu no Pružāniem atrodas neliela privātā saimniecība ar 12 ha ābeļdārza, no kura vecākajam stādījumam bija 17 gadu. Saimniecībā aug arī 0,3 ha bumbieru, nedaudz plūmju, saldie un skābie ķirši, zemenes. Kokaudzētavā izaudzē ap 25 000 stādu. Šajā saimniecībā bija smilšainas augsnes, tāpēc vairāk uzmanības tiek pievērsts tieši mēslošanai. Apdobju apstrādei izmanto Bastu.
Šādā augsnē sevišķi slikti aug šķirne ‘Champion’. No ābeļu šķirnēm vēl audzē ‘Auksi’, ‘Ligolu’, ‘Glosteru’, ‘Alvu’, kā arī ‘Idared’, kam šajā saimniecībā novēroti stumbra mizas bojājumi. Šķirnei ‘Ligol’ novērots izteikts periodiskums, un no tās saimniecība plāno atteikties. Jaunajā stādījumā paredzēts stādīt šķirnes ‘Celesta’ un ‘Valeria’. Par potcelmu izmanto M7, kā arī krievu selekcijas potcelmu 54-118, kas šajās augsnēs atzīti par labākajiem. M9 neder vieglām augsnēm.
Stādīšanas attālums ir 1,5 m. Visā dārzā ierīkota apūdeņošana.
No bumbieriem audzē Kazahstānā selekcionēto šķirni ‘Talgarskaja Krasavica’ un šķirni ‘Lukašovka’. No plūmēm audzē šķirni ‘Herman’, kas ir ļoti agra, ‘Čačanska Lepotica’, ‘Zaļo Renklodi’, ‘Stanley’, kā arī ‘Vengerka Belorusskaja’. Visi ķirši tiek audzēti uz P. mahaleb potcelma. Iecienītākās saldo ķiršu šķirnes ir ‘Krasnaja Plotnaja’, ‘Sjubarovskaja’, bet skābo ķiršu – ‘Lotovka’ Živica’ un ‘Panda’.
Ābeļu stādi tiek realizēti par 1,5–2 dolāriem, bet ķirši un plūmes par 3 dolāriem kilogramā.
Lielu uzmanību velta ķiršu potcelmiem
Baltkrievijas Dārzkopības institūtā Samohvalovičos bija iespēja apskatīt saldo un skābo ķiršu šķirņu kolekciju. Kopumā institūtā selekcijas nodaļa ir 84 ha liela. Saldajiem ķiršiem cenšas iegūt šķirnes ar lielākām ogām un labāku koku un ziedpumpuru ziemcietību. Kolekcijā pārbaudītas rumāņu šķirnes, no kurām liela daļa iznīkusi. Turienes klimatiskajos apstākļos ļoti labi sevi parādījusi skābo ķiršu šķirne ‘Rival’, ko institūts plāno izmantot krustošanai. Tiek arī pārbaudīta saldo ķiršu šķirņu spēja būt pašauglīgām. Neliela pašauglība novērota baltkrievu šķirnēm ‘Severnaja’ un ‘Krasavica’. No institūtā selekcionētajām tiek ieteiktas šķirnes ‘Soperņica’ un ‘Minčanka’. Augusta vidū, kad apmeklējām Dārzkopības institūtu, kolekcijā ogas vēl bija senai saldo ķiršu šķirnei ‘Sweet September’, kas ir ļoti vēla šķirne.
Liela uzmanība tiek pievērsta ķiršu potcelmiem. Pārsvarā izmanto Krievijā Orlā un Krimskā selekcionētus potcelmus, kā arī Gisela 5. Pēc kokaudzētavas speciālistu teiktā, potcelms LC-52 nevairojas ar pieraušņiem, tiem ir īsi dzinumi. Potcelms VC-13 ir ieņēmīgs pret ķiršu lapbiri, V2-180 nav saderības ar visām šķirnēm. OVP-2 izmanto saldajiem ķiršiem. Tiek vērtēti Maskavā selekcionētā potcelma ‘Izmailovskij’ sējeņi, lai varētu atlasīt jaunu ķiršu potcelmu, kas būtu ziemcietīgs, viegli veģetatīvi vairojams, izturīgs pret sēņu slimībām un ar labu saderību ar šķirnēm.
Institūtā tiek veikti pētījumi uz veģetatīvi vairotā potcelma VSL-2 ar dažādu acošanas augstumu – 20, 40 un 60 cm. Arī šeit uzsvēra, ka Baltkrievijā veģetatīvi vairotos potcelmus aco 20 līdz 30 cm augstumā. Ar acošanas augstumu nedaudz regulē koka vainaga lielumu – jo augstāk aco, jo mazāks pieaugums.
Tāpat kā pie mums arī Baltkrievijā izveidota stādaudzētāju asociācija, kurā apvienojušies gan privātie stādaudzētāji, gan institūts, kas fermeriem palīdz dažādu jautājumu risināšanā.
Turpmāk interesanti būtu apsekot arī Latvijai tuvāk esošos Baltkrievijas apgabalus. Novērojumi noteikti būtu atšķirīgi, jo jau vienā rajonā, kas atrodas Polijas pierobežā, kur saimniecības ir salīdzinoši tuvu cita citai, vienas un tā pašas šķirnes vērtētas dažādi. Jāpiebilst arī, ka visas šķirnes, ko audzē šajā reģionā, ne vienmēr un visur labi augs arī pie mums.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops novembra numurā
