Eksperta vērtējums. Kā aizvadītajā sezonā auguši kartupeļi 0
Aivars Pogulis,Mg.agr., Mg.oec., agronoms konsultants
Kartupeļi vislabāk jūtas mērenā klimatā, tomēr spēj pielāgoties augšanas apstākļiem un padodas arī tad, ja augšanas apstākļi (augsne, klimats) nav tik ideāli. Kartupeļu augšana un ražas veidošanās ar labākām vai sliktākām sekmēm norit tad, kad augsnes un gaisa temperatūra ir robežās no +5 līdz +25 °C, vēlamais augsnes mitruma nodrošinājums ir robežās no 60 līdz 80%, vēlamais gaisa relatīvais mitrums lakstu attīstībai – 50–70%.
Kartupeļiem augšanas laikā (120–150 dienās) nepieciešamais mitruma daudzums ir 500–700 mm. Ir noskaidrots, ka maksimālo kartupeļu ražu iegūst, ja mēneša vidējā vides temperatūra ir no + 17 līdz + 19 °C un nokrišņu daudzums mēnesī ir 120 mm.
Kartupeļu augšanu ietekmējošie faktori
Kartupeļu labsajūtas novērtēšana augšanas sezonas laikā no stādīšanas līdz novākšanai jeb lakstu nokalšanai ir samērā darbietilpīgs uzdevums, jo dažādās kartupeļu attīstības stadijās ir jānovērtē daudz faktoru, gan individuāli, gan kompleksi aplūkojot mijiedarbību citam ar citu, un tie ir augsnes, agrotehnikas un meteoroloģiskie apstākļi.
Kartupeļi ir prasīgi pēc mitruma, tomēr kopumā nepieciešamais mitruma patēriņš ir novērtēts kā vidējs. Mazāk papildu mitruma vajadzīgs dīgšanas laikā, jo galveno nodrošinājumu asnam dod mātes bumbulis. Transpirācijas koeficients kartupeļiem ir 400–500. Augu attīstības periodā pirms kartupeļu ziedēšanas optimālais augsnes mitrums palielina bumbuļu skaitu, savukārt periodā pēc ziedēšanas – vidējo masu. Vienlaikus mitruma trūkums vai pārpilnība kartupeļiem ir būtisks traucēklis ne tikai ražas izaugšanā, bet rada problēmas arī stādīšanas, stādījumu kopšanas un ražas novākšanas laikā.
Kā jebkuram kultūraugam, arī kartupelim mitruma nodrošinājuma sadalījums pa auga attīstības stadijām ir būtisks faktors, kas ietekmē ražas izveidošanos gan pats par sevi, gan kombinācijā ar siltuma nodrošinājumu un pārējiem augšanu un attīstību ietekmējošajiem faktoriem. Pat 10% mitruma svārstības augam var būt kritiskas, un nevienmērīga kartupeļu apgāde ar ūdeni rada traucējumus auga fizioloģiskajos procesos, sekmē bumbuļu kroplības, plaisāšanu un meitas bumbuļu rašanos. Pēc ilgāka sausuma perioda bagātīgs nokrišņu daudzums var izraisīt bumbuļu plaisāšanu. Tas saistīts ar augstu iekšējo turgoru (šūnu spiedienu) bumbuļos, kas izraisa plaisāšanu. Pārmērīga mitruma apstākļos veidojas labvēlīgāki apstākļi slimībām, bumbuļos uzkrājas mazāk cietes, un vēlāk noliktavā šādos apstākļos augušie bumbuļi sliktāk glabājas.
Kartupeļu lakstu augšanas un attīstības vērtējums
Kartupeļu cera veidošanai un barības vielu pievadīšanai nepieciešams mitrums augsnē. Ja lietus nav lijis, tad mitruma trūkums kavē lakstu veidošanos. Efektīvā mitruma izmantošanā svarīga loma ir arī lapu virsmai, kuras saglabāšanās pēc iespējas ilgāk aizkavē ūdens iztvaikošanu no augsnes virskārtas. Paaugstinoties temperatūrai virs optimālās, kartupeļu augā pastiprinās elpošanas intensitāte, kas ir divas reizes intensīvāka nekā parasti labvēlīgos apstākļos.
Šajā gadā, jūnijā un jūlija sākumā iestājoties siltam laikam, notika intensīva kartupeļu lakstu augšana – augi īsā laikā pārgāja no vienas attīstības stadijas nākamajā. Lakstu augšana parasti notiek līdz ziedēšanas stadijai. Kā rāda apkopotie meteoroloģiski dati, vidējā attiecīgo mēnešu dekādes gaisa temperatūra šajā augu attīstības periodā atbilda optimālai situācijai. ZS Pilsumi kartupeļu šķirņu stādījumā jūnija pirmajā pusē vizuālajā lauku apskatē konstatēja augu minerālās barošanās traucējumus, kas izpaudās nepietiekama mitruma nodrošinājuma apstākļos. Augu vizuālie novērojumi uzrādīja izteiktus slāpekļa, kalcija un mikroelementu barošanās traucējumus.
Pēc pirmā nopietni vērā ņemamā nokrišņu daudzuma 13.–14. jūnijā kopš pavasara, t. i., aprīļa, kad diennaktī kopā nolija 60,8 mm (13. jūnija vakarā spēcīga pērkona negaisa laikā lietus gāzes veidā nolija 42,7 mm), kas lokāli ievērojami atšķīrās no tuvāk esošo meteostaciju konstatētajiem mērījumiem, augu minerālās barošanās traucējumi nākamo dienu laikā pakāpeniski acīm redzami izzuda. Pirmo reizi kopš pavasara augsne beidzot saņēma pietiekamu mitruma daudzumu, kas spēja to iesildīt un atdzīvināt ne tikai aramkārtas slānī, bet arī sasniegt gruntsūdens līmeņa slāni. Šajā laikā tā pa īstam sāka pilnvērtīgi darboties arī mikroorganismi, izpildot savu galveno lomu augsnē.
Turpmākajā laikā jūnija III dekādē nokrišņu bija salīdzinoši maz un atsevišķās reizēs spēja samitrināt tikai pašu augsnes virskārtu. Jūlija I dekādē regulārais nokrišņu daudzums spēja augsnes aramkārtā uzturēt pietiekamu mitruma daudzumu, kā kartupelim pietika, lai veicinātu pietiekamu produktivitātes līmeņa izveidošanos. Jūlija otrajā pusē nelielais nokrišņu daudzums bija periodisks, ar ievērojami lielākiem sausuma starplaikiem, kas ietekmēja bumbuļu augšanu un nobriešanu. Šajā laikā virskārtā uz īsu mirkli parādījās neliels mitruma daudzums, bet augsnes dziļākajos slāņos produktīvā mitruma krājumi pakāpeniski sāka samazināties.
Kartupeļu ziedēšanas un bumbuļu attīstības periods
Jūnija beigās un jūlija sākumā parasti notiek kartupeļu ziedēšana un jaunās ražas bumbuļu aizmešanās. Tā tas bija arī šogad. Pētījumos konstatēts – jo zemāka ir augsnes temperatūra, jo ātrāk sāk veidoties bumbuļi un to skaits izveidojas lielāks. Līdzīgs novērojums tika konstatēts arī šogad, vismaz salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad bumbuļu skaits zem cera bija mazāks. Šādos apstākļos kartupelim veidojas salīdzinoši īsi stoloni, bet ir sekla sakņu sistēma.
Tas nozīmē, ka liela loma ražas formēšanā ir tieši aramkārtā esošajam augiem viegli pieejamajam barības vielu krājumam un dziļākajos augsnes slāņos esošais mazāk tiek piesaistīts dzīvības funkciju realizēšanā. Vēlīnām šķirnēm to augšanas un attīstības laikā novērota lielāka jutība pret augstu temperatūru. Augsta temperatūra augšanas laikā veicina izaugumu veidošanos jaunajiem bumbuļiem, kā arī neregulāras formas bumbuļu veidošanos.
Paaugstinātai temperatūrai (≥ +20 °C) naktī arī ir nozīmīga loma kartupeļu augšanas aizkavēšanā. Arī šādas situācijas šogad tika novērotas. Ražas veidošanai ir svarīgi, lai naktīs augsne atdzistu, tas veicina lielāka bumbuļu skaita veidošanos. Temperatūrai sasniedzot +25 °C, bumbuļu veidošanās aizkavējas, bet +29 °C – apstājas. Paaugstinoties gaisa temperatūrai virs optimālās par 5 °C, fotosintēzes jeb organisko vielu veidošanās process samazinās par 25%, bet +30 °C nenotiek. Šādu maksimumu ekstrēmi novērojumi šogad izteikti bija jūlija III dekādē, kas paātrināja kartupeļu veģetācijas straujāku noslēgumu.
Šogad, sākot ar jūlija II dekādi, laikā, kad kartupeļi iegāja ziedēšanas stadijā, diennakts ritmā veidojās labvēlīgs siltuma un mitruma režīms, lai sekmētu lakstu puves ierosinātāju aktīvu darbību. Valsts augu aizsardzības dienesta veiktajā monitoringā agrākā lakstu puves infekcija kartupeļu stādījumā konstatēta 10. jūlijā Kuldīgas novadā, savukārt Alojas novadā slimība tika konstatēta 23. jūlija apsekojumā.
Manos novērojumos šajā reģionā pirmās slimības pazīmes atsevišķām šķirnēm tika atrastas 19. jūlijā. Mainīgi augšanas apstākļi – pietiekams siltums ar krasu sausuma un mitruma perioda maiņu – būtiski ietekmē kartupeļu bumbuļu plaisāšanu. Šajā gadā ražas vākšanas laikā konstatēts, ka ievērojami vairāk nekā citus gadus kartupeļu bumbuļi bija plaisājuši un atsevišķām šķirnēm, kas ir jutīgas pret šādu nepastāvīgu un mainīgu augšanas stilu, plaisājušo bumbuļu īpatsvars bija pat līdz divām trešdaļām no izaugušās ražas, tādējādi ievērojami samazinot kvalitatīvas preču produkcijas iznākumu.
Kartupeļu bumbuļu kvalitātes veidošanās
Pietiekams siltuma daudzums veicina cietes uzkrāšanos bumbuļos, bet lietus – pašu bumbuļu augšanu. Šajā gadā cietes kartupeļu stādījumos tās daudzums variē plašā amplitūdā un lielā mērā ir atkarīgs ne tikai no šķirnes īpatnībām, bet visu faktoru (augsnes kvalitāte, agrotehnika un lokālie meteoapstākļi) kompleksas mijiedarbības. Pētījumos noskaidrots, ka karstums kavē cietes veidošanā iesaistīto enzīmu darbību un +30 °C tiek traucēta cukuru iesaistīšana cietes molekulās. Atsevišķi šādi temperatūras maksimumi tika novēroti arī šogad, ko papildināja mitruma deficīts augsnē.
Tas nozīmē, ka augsta temperatūra neveicina cietes veidošanos jaunās ražas bumbuļos. Tāpat karstās vasarās dažkārt sastopami želejveida jeb cukura gali, kas ietekmē cietes veidošanās mehānismu – ciete pārveidojas cukuros un virzās uz jaunajiem augšanas punktiem: izaugumiem, asniem, jaunajiem bumbuļiem, tādējādi samazinās cietes daudzums bumbuļos. Savukārt bumbuļa galā pie stolonu piestiprināšanās vietas veidojas želejveida jeb caurspīdīga struktūra, tā sauktie cukura gali.
Bumbuļi var kļūt arī mīksti jeb savītuši, un vēlāk, kad šie audi sabrūk, miziņa virs tiem kļūst rievaina un caur šīm novājinātajām šūnām bumbulī iekļūst infekcija, kas izraisa bumbuļu pūšanu.
Paaugstinātas temperatūras apstākļos kartupeļu bumbuļos var veidoties glikoalkaloīdu (solanīns un citi, kas ir indīgas vielas) uzkrāšanās, kas izpaužas kā rūgtena garša jaunajiem bumbuļiem.
Augstās temperatūras ietekmē bumbuļu iekšienē ir nekrotiskas bojātas šūnas – brūni dzelzs plankumi. Tāpat, bumbuļiem atrodoties ilgstoši karstā augsnē, var parādīties brūni vaskulārie riņķi, kas rodas no karstuma bojātām šūnām. Bumbuļu nobriešanas laikā karsts laiks var ietekmēt arī bumbuļa miera periodu, tas norit strauji un pārāk agri izraisa asnu augšanu jauno bumbuļu acu vietās un jaunu sekundāro bumbulīšu virteņu veidošanos, pret ko atsevišķas šķirnes ir ļoti jutīgas.
Kartupeļu lakstu nokalšanas vērtējums
Kartupeļu laukos sausuma dēļ laksti agrīnajām šķirnēm sāka dzeltēt jūlija otrajā pusē, un nekāda raža vairs potenciāli neieauga. Agrīnām šķirnēm straujāka lakstu kalšana izpaudās jūlija beigās, un tas bija apmēram divas nedēļas agrāk nekā parasti citos gados, t. i., kartupeļu rudens vākšana bija jāuzsāk jau jūlija beigās un augusta pirmajās dienās. Vēlīno šķirņu bumbuļu attīstība un nobriešana sakarā ar lakstu straujāku atmiršanu gan sausuma un karstuma, gan slimību intensīvākas virzības dēļ palika pusceļā.
Atkarībā no šķirnes īpatnībām faktiski visas šķirnes pakāpeniski līdz augusta beigām savu veģetācijas procesu bija izgājušas dabiskā ceļā, kas neprasīja īpašu lakstu pļaušanu pirms ražas vākšanas. Integrētajos kartupeļu stādījumos, kur kartupeļu stresu pret slimībām mazināja lietotie augu aizsardzības līdzekļi, tika sekmēts vismaz par divām nedēļām garāks attīstības process un rudenī ražas vākšanas laikā rezultāti daudzviet bija acīm redzami un iepriecinoši.
Kopsavilkums
Vērtējot kopumā 2019. gada kartupeļu augšanas apstākļus no stādīšanas līdz lakstu nokalšanai, jāsecina, ka iegūtā kartupeļu produktivitāte ir laba, arī kvalitāte apmierinoša, neraugoties uz saspringtiem un ar stresu bagātīgiem atsevišķiem periodiem, kā arī nepietiekamu faktisko kopējo mitruma nodrošinājumu – apmēram 60–70% no minimālās mitruma vajadzības (300 mm).
Izsekojot līdzi augu attīstības dinamikai, novērojumu dati parāda, ka augšanai un ražas veidošanai svarīgos attīstības stadiju periodos dabas apstākļi piedāvāja nepieciešamo spēku pieplūdumu ar atbilstošu siltuma un mitruma daudzumu, lai augi varētu parādīt savas spējas izdzīvošanas un pielāgošanās mākslā.
Plašāks materiāls un tabulas lasāms žurnāla Agro Tops novembra numurā
