Praktiķu ieteikumi 1
Vērtīgus padomus sniedz un ar saviem novērojumiem dalās z/s “Kliģēni” īpašnieks Aleksandrs Raubiško.
Tomāti jālaista pēcpusdienā, nevis vakarā. Tas nepieciešams, lai uzturētu sausu siltumnīcu, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai izvairītos no augu saslimšanas ar sēņu izraisītām slimībām. Ja no rīta siltumnīcā ir tik mitrs, ka tomāti pil, tad drīz vien klāt būs slimības un bez ķīmiskiem līdzekļiem to ierobežošanā neiztikt.
Augi jālaista regulāri, bet mēreni, cenšoties uzturēt vienmērīgu substrāta mitrumu. Ja augus iekaltē, līdz tie sāk vīst, bet pēc tam sagāž daudz ūdens un neatver vēdlogus, rodas liels mitrums, izplatās puve. To nedrīkst pieļaut, tāpēc siltumnīca jāvēdina (radot caurvēju), sevišķi iestājoties karstam laikam.
Mazās plēves būdas, kur gaisa temperatūra paaugstinās virs +40 °C, izvēdināt nevar, tāpēc tomātu ziedi bieži aiziet bojā no pārmērīga karstuma. Lai pazeminātu temperatūru, karstā laikā ir vērts nobalsināt jumtu un sienas ar krītu vai speciālu līdzekli, kas kalpo trīs mēnešus.
Siltumnīcu augiem, it sevišķi gurķiem, patīk, ja tos laista ar +18…+20 °C siltu ūdeni. Laistot uzkarsušus augus ar aukstu dziļurbuma ūdeni (+9 °C), augiem rodas liels stress. Vislabāk ūdeni sapildīt mucās, lai pa dienu tas sasilst.
Gurķiem karstā laikā patīk, ja tos rasina smalkas migliņas veidā, nevis mitrina ar lielām pilēm no šļūtenes, pieliekot tai priekšā pirkstu. Ja gurķus vēsā laikā laista ar aukstu ūdeni, tiem parādās sakņu kakla puve. To var apkarot, iztīrot bojātās vietas ar nazi un pēc tam apsmērējot ar krīta putriņu. Kad brūces apžuvušas, pie sakņu kakliņa pieber sausu kūdru un nedaudz salej ar ūdeni. Tas nepieciešams, lai ķirbjaugs sāktu dzīt papildu saknītes.
Sezonas beigās tomātus parasti bojā pelēkā puve. Bojātās vietas vispirms iztīra ar nazi, pēc tam apziež ar krīta putriņu. Cits variants – bojātās vietas rūpīgi norīvē ar granti, lai brūce iztīrās un aizrētojas.
Dārzkopjiem tomātu stādījumā patīk bērt pelnus, rezultātā fosfora daudzums augsnē nereti 10–15 reižu pārsniedz normu. Jāņem vērā, ka šā elementa pārbagātība nobremzē citu elementu, piemēram, dzelzs, uzņemšanu.
Ja tomātu augļiem pie augļkātiņa veidojas tumši zaļš plankums, tas nozīmē, ka augiem trūkst kālija (vasarā, uznākot karstuma viļņiem, arī jaunās hibrīdās šķirnes, sargājot sevi, aizver atvārsnītes un vairs no augsnes neuzņem šo elementu). Ja veidojas zaļie plankumi, jāizvērtē arī kālija un slāpekļa attiecība (nedrīkst būt tā, ka kālijs ir pietiekamā daudzumā, bet ir krietni pārforsēts ar slāpekļa mēslojumu).
