Kā audzēt citronu un mandarīnu kociņus telpās 0
“Man ir 3–4 gadus veci citronu un mandarīnu kociņi. Sākumā tie dzina spēcīgus dzinumus un ziedēja. Tagad, spriežot pēc lapām, tiem kaut kas nepatīk. Varbūt nepareizs mēslojums, augsnes sastāvs? Vai tos drīkst mēslot ar krūmmellenēm domāto mēslojumu?” VILMA SKULTES PAGASTĀ
Telpās audzējamo citrusaugu sugu un šķirņu klāsts ir ļoti daudzveidīgs, visbiežāk audzē citronus (Citrus limon), mandarīnus (Citrus reticulata, Citrus nobilis, Citrus deliciosa), greipfrūtus (Citrus x paradisi), pampelmūzes (Citrus maxima), apelsīnus (Citrus sinensis). Ir arī citrusu šķirnes ar raibām lapām.
Citrusu pamatsugām ir grūti sarūpēt savvaļas apstākļus – silto subtropu klimatu ar pietiekami mitru gaisu un vienmērīgu augsnes mitrumu. Arī apgaismojumam visu gadu jābūt stabilam (diena un nakts vienādā garumā). Tāpēc gandrīz visi telpās audzētie citrusi ir speciāli šim nolūkam radīti hibrīdi un šķirnes.
Ziemā nenomet lapas
Citrusiem no pavasara līdz rudenim vajadzīga gaiša, silta un labi vēdināma istaba, tos var audzēt gan uz palodzes, gan uz grīdas. Augiem nepatīk caurvējš. Ļoti saulainās vasaras dienās citrusi jānoēno, jo tieši saules staru ietekmē lapas ieritinās un nobirst. Vēlams audzēt pie austrumu, dienvidaustrumu, rietumu un dienvidrietumu puses logiem. Ziemā, miera periodā, temperatūra var būt aptuveni +12…+14 °C. Citrusi nekādā gadījumā nedrīkst nomest visas lapas. Ja tas notiek, vaina meklējama temperatūrā, kaitēkļos, laistīšanā, iekaltēšanā, mēslošanā.
Lapu daudzums ietekmē veiksmīgu auga attīstību. Vecās lapas savos audos uzkrāj barības vielas, kas veicina augšanu, ziedu un augļu veidošanos. Arī jaunās lapas barojas no vecākajām. Lapa dzīvo vidēji 1–3 gadus. Protams, arī citrusi, tāpat kā citi augi, met lapas, bet tas notiek pakāpeniski, nevis strauji un visas reizē kā rudens lapkritī.
Sakņu sistēma ir jutīga
Citrusiem ir īpatnēja sakņu sistēma – gaišas, druknas saknes bez sīkajām uzsūcošajām spurgaliņām. Minerālvielas no augsnes tiek uzņemtas ar mikorizas starpniecību. Šā iemesla dēļ citrusi ļoti slikti pacieš biežu pārstādīšanu, jo tad tiek izjaukta sakņu un sēņu mijiedarbība. Kamēr tās atjaunojas un citrusi atsāk normāli augt, nereti paiet vairāki mēneši vai pat gads. Lielākā daļa sakņu atrodas augsnes virskārtā, tāpēc citrusus stāda ne pārāk platos un dziļos podos. Ja nepieciešams pārstādīt, jācenšas neizjaukt sakņu kamolu.
Citrusiem patīk irdena, trūdvielām bagāta, ūdenscaurlaidīga augsne ar skābu vidi. Ja mainās augsne reakcija, augu lapas iegūst dzeltenīgi zaļu krāsu (tā ir hlorozes pazīme), augs nīkuļo un var pat aiziet bojā. LU Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas pētniece Dace Grīviņa iesaka maisījumu gatavot no velēnu zemes, Kaigu kūdras substrāta KKS-M1 (pH 4,5–4,8) un grants. Podā drenāžai jāieber māla poda lauskas.
Telpaugu speciāliste atgādina, ka augsnei traukā vienmēr jābūt vienmērīgi mitrai, tā nekad nedrīkst būt slapja. Ļoti siltā, karstā gaisā lapas jāsmidzina. Jālaista ar mīkstu, ne pārāk aukstu ūdeni. Telpaugi necieš cietu ūdeni ar lielu kalcija saturu. Ja nav pieejams lietus vai dīķu ūdens, 1–2 reizes mēnesī to paskābina, uz litru ieberot 0,3–0,4 g citronskābes. Citrusus no agra pavasara līdz vēlam rudenim mēslo ik pēc divām nedēļām ar 0,2–0,4% barības šķīdumu.
– Citrusiem granulētais, krūmmellenēm paredzētais mēslojumus nav ieteicams. Piemērotāki ir šķīstošie mēslojumi, kas der arī rododendriem, hortenzijām, acālijām, tāpat var izmantot speciāli citrusiem ražotos šķidros mēslojumus, – pieredzē dalās siltzemju eksotisko augu audzētāja.
Labāk pavairot veģetatīvi
Ražojošu stādu no izvēlētās šķirnes visātrāk var iegūt ar lapainajiem spraudeņiem. Pavairo arī ar potēšanu – vajadzīgo šķirni uzpotē uz attiecīga resnuma sējeņa. No veikalā pirktā lielā, skaistā un garšīgā augļa izņemtajām sēklām var izaugt augi, kam būs nevis tādi paši, bet gan sīkāki un nekvalitatīvāki augļi.
