Kā audzēt brokoļus 2
“Kā pareizi audzēt brokoļus? Mani mēģinājumi diemžēl nav bijuši veiksmīgi. Izaug metru gari, bet tas arī vienīgais sasniegums… Varbūt nav gadījusies īstā šķirne?” Mairita S. Rīgā
Labāk jūtas vēsā vasarā
Atšķirībā no radiniekiem ziedkāpostiem, kam galvenā ēdamā daļa ir paresninātā ziedkopas pamatne, brokoļiem tā ir ziedkopa ar sīkiem pumpuriem. Kā vieniem, tā otriem ir šķirnes, kas vairāk piemērotas audzēšanai pavasarī un rudenī, un tādas, kas padodas arī vasarā. Brokoļu veģetatīvās masas (lapu) augšanai optimālā ir +20…+22 °C temperatūra, bet galviņas labāk ieriešas vēsākā laikā, kad gaisa temperatūra ir +12…+14 °C robežās. Lai gan brokoļi labāk par ziedkāpostiem pacieš paaugstinātu gaisa temperatūru, tomēr temperatūrā virs +25 °C galviņas bieži cauraug ar lapām, izirst un izzied. Vēl lielāku karstumu spēj izturēt tikai atsevišķas hibrīdās šķirnes (piemēram, ‘Bay Meadow F1’). Šo hibrīdu sēklas Latvijā galvenokārt piedāvā zemniekiem domātos lielos fasējumos (pa 2500 sēklām pakā).
Zemniekiem izdevīgāk un ērtāk audzēt šķirnes, kas veido tikai vienu galviņu, turpretī amatieriem interesantākas varētu būt tādas, kam pēc galvenās ziedgalvas nogriešanas uz sāndzinumiem attīstās mazākas.
Audzējot brokoļus tikai pašu vajadzībām, jārēķinās, ka tie mēdz strauji izziedēt, turklāt vienā stādījumā tas visiem augiem notiek gandrīz vienlaikus. Labākais risinājums tad ir novākt visu ražu un pārpalikumu sasaldēt.
Katrai brokoļu šķirnei ir sava optimālā augu biezība, pārāk biezi iestādītiem trūkst gaismas. Arī tas ietekmē galviņu kvalitāti, tās priekšlaicīgi dzeltē. Savukārt par retu iestādītie ļoti ilgi aug, veido lielus, kuplus augus, bet galviņa dažkārt nemaz nepaspēj ieriesties.
Ko izvēlēties?
Komerciālie audzētāji izvēlas jaunās hibrīdās šķirnes (tās apzīmē ar simbolu F1), bet to sēklas ir dārgas. Tādēļ amatieriem paredzētajās sīkpakās bieži nonāk arī senākas brīvās apputes šķirnes.
‘Fiesta F1’ – universāls holandiešu firmas “Bejo” hibrīds, labi pacieš nelabvēlīgus laika apstākļus, pēc dēstu iestādīšanas izaug aptuveni 80 dienās.
‘Groene Calabrese’ – ļoti veca itāļu šķirne, pazīstama kopš 1880. gada. Raža ienākas aptuveni 60 – 70 dienās, vēlākais stādīšanas laiks ir jūnija sākums. Veido daudz sāndzinumu, kas pagarina ražas vākšanas periodu.
‘Monaco F1’ – vidēji agrīns, jau labi sen pazīstams holandiešu firmas “Syngenta” hibrīds ražai vasaras beigās un rudenī. No iestādīšanas līdz ražai paiet 80 – 90 dienas. Veido maz sāndzinumu, optimālā augu biezība: 2,5 – 3,2 uz kvadrātmetru.
‘Monopoly F1’ – arī šis sen zināmais firmas “Syngenta” hibrīds ir vidēji agrīns, paredzēts vasaras beigu un rudens ražai, pēc iestādīšanas izaug 80 – 85 dienās. Veido sāndzinumus, optimālā biezība: 2,5 – 2,8 augi/m2.
‘Montop F1’ – salīdzinoši vecs firmas “Syngenta” hibrīds audzēšanai no pavasara līdz rudenim. Raža vācama pēc 65 – 70 dienām. Augs spēcīgs, tam ir maz sāndzinumu, optimālais audzēšanas attālums – 45 x 70 cm. Veido lielas, pusapaļas, blīvas galviņas, kas piemērotas ātrai sasaldēšanai.
‘Bay Meadows F1’ – pavisam jauns, agrīns firmas “Syngenta” hibrīds vasaras ražai, ienākas pēc 70 – 75 dienām no stādīšanas. Neveido sāndzinumus, labi pacieš stresa apstākļus, optimālā biezība ir 2,5 – 3,2 augi uz kvadrātmetru.
‘Ironman F1’ – jau vairākus gadus pazīstama, pārbaudīta firmas “Seminis” (tagad “Monsanto”) hibrīdā šķirne ražas ieguvei vasarā un rudenī. Izaug 60 – 70 dienās pēc stādīšanas.
‘Koros F1’ – franču firmas “Clause” hibrīds rudens ražai, pēc dēstu iestādīšanas izaug 70 dienās. Novāktās galviņas ilgi nedzeltē.
‘Parthenon F1’ – japāņu firmā “Sakata” izveidots hibrīds, izaug 80 – 85 dienās pēc stādīšanas, raža vācama vasaras beigās un rudenī. Izturīgs pret neīsto miltrasu, kas vasaras nogalē bieži inficē ziedkāpostu un brokoļu lapas.
‘Sirtaki F1’ – franču firmas “Clause” hibrīds ļoti agrīnas ražas ieguvei vasaras sākumā, izaug 75 – 80 dienās pēc stādīšanas. Latvijā ne katru pavasari iespējams iestādīt pietiekami agri.
No desmit minētajām šķirnēm pirmajām divām sēklas izplata SIA “Kurzemes sēklas”, nākamajām četrām – SIA “IR”, vēl četrām – SIA “Agrimatco Latvia”.
Dēsti, stādīšana, kopšana
Tāpat kā galviņkāpostiem, arī brokoļu dēstu audzēšanai vislabākās ir ātraudžu kasetes ar 2,5 – 3,2 cm lielām ligzdām. Atkarībā no šķirnes veģetācijas perioda garuma un plānotā ražas termiņa izvēlas stādīšanas laiku un attiecīgi arī sēju. Brokoļu dēstus stādīšanai vasarā izaudzē 30 – 35 dienās. Piemēram, ja vēlas audzēt šķirni ‘Fiesta F1’ ražas vākšanai septembra sākumā, dēsti jāiestāda līdz 20. jūnijam, tātad jāiesēj līdz 15. maijam. Vēl var paspēt iestādīt brokoļu dēstus ražas vākšanai septembra beigās vai oktobra sākumā.
Audzēšanas vietā augsnei jābūt labi drenētai, irdenai, ar augstu trūdvielu saturu. Brokoļiem piemērota vidēji viegla mālsmilts un vidēji smaga, labi iekopta smilšmāla augsne.
Var būt arī kūdraina, ar noregulētu gruntsūdens līmeni. Vieglas augsnes prasa augstas kūtsmēslu devas un laistīšanas ierīkošanu.
Jau uzreiz pēc stādīšanas, tāpat galviņu veidošanās laikā brokoļiem nepieciešams daudz mitruma. Mitruma trūkuma dēļ veidojas nelīdzenas sīkas galviņas, savukārt pārmērīgs mitrums veicina bakteriālās galviņu pamatnes puves attīstību. Optimālā laistīšanas deva audzēšanas sākumā ir 15 – 20 mm (15 – 20 l/m2), bet galviņu augšanas laikā – 25 mm.
Galvenie kopšanas darbi ir ravēšana un kaitēkļu apkarošana, ko nedrīkst nokavēt. Nelielā platībā cīņai ar balteņa un pūcītes kāpuriem var izmantot trihogrammas. Šīs sīkās mušiņas izlaiž, sākoties tauriņu dejām virs stādījuma. Labāk to darīt dienas beigās, kad vairs nav tik karsts. Lielākā platībā izlaiž ik pēc 20 metriem, mazdārzā var arī tikai vienā vietā.
Brokoļi, tāpat kā ziedkāposti ir mēslojuma prasīgi. Neatkarīgi no tā, vai rudenī lietoti kūtsmēsli vai ne, 10 – 14 dienas pēc dēstu stādīšanas obligāti jāveic papildmēslošana ar kādu komplekso mēslojumu, kas satur arī mikroelementus (piemēram, bora un molibdēna trūkums var ievērojami samazināt ražu). Pēc pāris nedēļām mēslo atkal, šajā reizē var lietot kalcija nitrātu. Atkarībā no laika apstākļiem papildmēslošana ar kalcija nitrātu un kompleksajiem mēslojumiem var būt nepieciešama arī vēlāk. Vasaras svelmē augi nespēj uzņemt barības elementus no augsnes, tādēļ ieteicams lietot speciālu lapu mēslojumu. Izvēle ir ļoti plaša. Mēslojot brokoļus, nedrīkst aizmirst par sēru, kas veicina slāpekļa izmantošanu, palielina augu imunitāti, kā arī ražas uzturvērtību.
Brokoļus novāc, kad pilnībā izveidojušās galviņas un ziedpumpuri ir sērkociņa galviņas lielumā. Atšķirībā no ziedkāpostiem, brokoļiem nedrīkst aizlauzt lapas, jo gaismas trūkums izraisa galviņu dzeltēšanu. Novēloti vācot ražu, tās var izirt un izziedēt.
