Kā atveseļot ziemas ķiplokus, ja tiem brūni plankumiņi? 0

“Glabāšanas laikā visiem ziemas ķiplokiem parādās brūni plankumiņi, vēlāk tie izčākst. Kāpēc tā notiek? Vai šādus ķiplokus iespējams atveseļot?” 
Valentīna Jermacāne 
Vecumnieku novadā

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Ķiploki glabāšanas laikā mēdz bojāties kā infekciju, tā kaitēkļu dēļ – precīzu diagnozi iespējams noteikt tikai Valsts Augu aizsardzības dienesta laboratorijā (Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38). Lielu postu var nodarīt ķiploku ērces (Aceria tulipae), tās ir ļoti sīkas, gandrīz caurspīdīgas un grūti saskatāmas. Ērču olas, nimfas (kāpuri) un pieaugušie īpatņi pārziemo starp sīpolu vai ķiploku zvīņām. Nimfas un pieaugušas ērces barojas, izsūcot šūnsulu, tādēļ sākumā uz daiviņām veidojas sīki, brūni plankumi, bet vēlāk daiviņas izžūst vai arī sapūst, jo sūkumu vietās iekļūst puves ierosinātājas baktērijas un sēnes.

Ērces spēj pārziemot arī atklātā laukā, kur nonāk ar invadētām daiviņām. Kāpuri izšķiļas no olām, kad relatīvais gaisa mitrums ir tuvu 100 %, tādēļ drošākais līdzeklis kaitēkļa attīstības aizkavēšanai ir sauss gaiss. Bojājumu pakāpi mazina ražas uzglabāšana vēsumā (vislabāk ap 0 °C), jo ķiploku ērces kļūst aktīvas jau +6 °C temperatūrā. Ja gaisa temperatūra ir +24…+26 °C, pilns kaitēkļa attīstības cikls ilgst tikai 8 – 10 dienas. Vasarā ērces mēdz baroties arī uz augu lapām, ar vēja palīdzību tās var nonākt citos laukos un invadēt jaunus augus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko darīt? Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi cīņai ar šo kaitēkli Latvijā nav reģistrēti. Turklāt ar ķīmiskiem līdzekļiem varētu iznīcināt tikai tās ērces, kas uzturas uz auga virszemes daļas. Ērces, kas barojas uz daiviņām, vienalga paliktu neskartas.

Lai iznīcinātu vismaz daļu ērču, ārzemēs pirms ķiploku stādīšanas daiviņas mēdz peldināt karstā ūdenī. Pieredze rāda, ka daiviņu mērcēšana ūdenī (10 – 20 minūtes +55 °C vai 10 – 15 minūtes +60 °C) gan samazina kaitēkļu skaitu, taču pazemina dīgtspēju. Savukārt ķiploku audzētāji ASV, kur šis kaitēklis ir ļoti izplatīts, cenšas to apkarot, 24 stundas mērcējot daiviņas 2 % ziepju šķīdumā, kam pievieno 2 % minerāleļļas.

Tā kā pārmērīgs mitrums provocē olu šķilšanos, bet neļauj kaitēklim attīstīties, efektīva ir ķiploku lauku laistīšana ar uzpludināšanas metodi. Taču tas ir grūti īstenojams cīņas paņēmiens.

Ieteicams tūlīt pēc novākšanas ķiploku galviņas strauji kaltēt un uzglabāt sausā telpā, kurā var nodrošināt temperatūru, kas tuva 0 °C.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.