Kā atveseļot zarnas. Un pazīmes, ka ir paaugstināta zarnu sieniņu caurlaidība 0
Autores: laboratorijas “Biocon” vadītāja Viktorija Priedīte un Veselīga dzīvesveida konsultante Māra Veselova
Rakstā “Kā zarnas runājas ar prātu… Zarnu baktēriju ietekme uz imunitāti un enerģiju” iedziļinājamies zarnu baktēriju pasaulē un pieminējām problēmu, kad ir paaugstināta zarnu sieniņu caurlaidība. Kā palīdzēt šādā gadījumā?
Lai būtu veselas zarnas, diēta ir pats svarīgākais faktors. Ēdot tikai vienu dienu Rietumu stilā, dramatiski izmainās zarnu mikroflora. Un ne jau par labu mūsu organismam.
Biežākie paaugstinātas zarnu sieniņu caurlaidības vai zarnu baktēriju disbalansa simptomi :
- pārtikas nepanesamība vai antivielu veidošanās pret pārtikas proteīniem
- pūtītes – akne vai citas ādas problēmas
- nogurums
- autoimūnas dabas veselības problēmas (hipotireoze, Hašimoto tireoidīts, celiakija)
- svara pieaugums
- gremošanas traucējumi / zarnu uzpūšanās
- garastāvokļa maiņas
- depresija
- autisms
- locītavu sāpes
Kā redzams, paaugstināta zarnu sieniņu caurlaidība var ietekmēt lielāko daļu no organisma sistēmām. Ko darīt?
1. Izvēlēties produktus, kuros ir maz toksīnu, maz iekaisumu izraisītāju, bet daudz barības vielu.
Neēst cukuru. Tam būtu jābūt pirmajai prioritātei. Cukurs baro sliktās baktērijas un palielina rauga un pienasēnes (Candida) augšanu, kas bojā zarnu sieniņas.
Ēdiena dažādošana. Jālieto vairāk svaigus, nepārstrādātus produktus. Izvairīties no industriāliem cukuriem, uzkodām un eļļām kā rietumu diētā.
Neēst graudaugus. Tajos ir daudz grūti gremojamu olbaltumvielu un glutēns. Kad zarnas būs pilnībā sadzijušas, varēs atkal tos ēst nelielos daudzumos. Īpaši svarīgi izvairīties no kviešu miltiem.
Pirkt vietējos, svaigos, ekoloģiskos produktus. Mūsu mikrofloras baktērijas būs atbilstošas tam tipam, kurš šajos platuma grādos veidojies gadu tūkstošiem un palīdzējis izdzīvot cilvēkam tieši šajos ģeogrāfiskajos apstākļos.
Nepārcentieties ar šķiedrvielām. Pārāk lielā daudzumā tās var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, jo ir ļoti grūti gremojamas.
Ēdiet produktus, kas bagāti ar prebiotikām: saldais kartupelis, burkāni, sparģeļi un skvošs, kas satur ogļhidrātus un baro labās baktērijas. Ļoti vēlams atcerēties produktu gatavošanu ar vecum veco metodi – skābēšanu. Skābēšanas procesā produktos vairojas un fermentācijas procesus veic laktobaktērijas. Tieši šo baktēriju trūkums organismā novērojams visbiežāk, īpaši – pēc antibiotiķu lietošanas.
Samazināt alkohola patēriņu, jo tas samazina baktēriju dažādību zarnās.
Izvairieties no parastā piena. Ieteicams tikai organisks piens vai jogurts no govīm, kas barotas ar zāli. Daudziem cilvēkiem fermenti, kas nepieciešami piena proteīnu un cukuru šķelšanai, pieaugušā vecumā vairs nedarbojas. Līdz ar to, piena produktu lietošana nav vēlama, organisms cīnās ar piena proteīniem kā ar toksīniem – veido pret tiem antivielas lielā daudumā.
2. Atbalstīt zarnu mikrofloru ar uztura bagātinātājiem
Prebiotikas – pabaro labās baktērijas, lai tās var veidot īso ķēžu taukskābes zarnu sieniņu aizsardzībai. Šīs vielas pabaros zarnu tauku šūnas, lai tās būtu veselīgas un cieši saistītas viena pie otras.
Probiotikas – papildus esošajām kuņģa-zarnu trakta baktērijām, iedodiet tām papildus kaimiņus.
Laktobaktērijas un bifidobaktērijas no skābētiem un raudzētiem produktiem. Labās baktērijas ne tikai pašas nodrošina mūsu organismu ar vitamīniem un palīdz sašķelt barības vielas, bet arī konkurē ar patoloģiskajām sīkbūtnēm par pārtiku un izspiež tās no ērtās nišas zarnu mikroflorā.
Kolagēns – tas savieno ķermenī dažādus audus. Uzņemts ar pārtiku, tas iedos būtiskas aminoskābes, kas nepieciešamas audu atjaunošanai, lai dziedinātu kuņģa un gremošanas trakta sieniņas. Kolagēns arī uzlabo sālsskābes ražošanu, kā arī piesaista gremošanas traktam ūdeni, lai palīdzētu ēdienam pārvietoties pa zarnām.
Glutamīns – pretiekaisuma aminoskābe, kas palīdz salabot zarnu sieniņu ”caurumus”. Darbosies līdzīgi kā miesassargs, aizklājot zarnu sieniņu caurās vietas.
Aktīvā ogle. Tās izmantošana ir sena un zinātniski pamatota metode gadījumos, kad esam ieēduši kaut ko ne pārāk labu. Tā veiksmīgi absorbē endotoksīnus, kas rodas no pārstrādātiem, zemas kvalitātes pārtikas produktiem un izraisa kuņģa-zarnu trakta iekaisumu. Aktīvā ogle ir lielisks papildinājums rokassomiņā, ja bieži esat spiesti ēst ne visai uzticamās ēstuvēs, ceļojat.
Ar probiotikām bagātu produktu lietošanu rūpīgi jāapdomā. Kaut arī ir daži baktēriju celmi, kas var būt noderīgi zarnām, daudzi, tostarp tie, kas atrodami jogurtā, var palielināt histamīna līmeni asinīs un tas izraisa iekaisumu, alerģiskas reakcijas. Esiet uzmanīgi, izvēloties probiotiku no Lactobacillus casei, Lactobacillus reuteri un Lactobacillus bulgaricus piedevām, jo tie var palielināt tauku daudzumu organismā un palielināt svaru. Augsts histamīna līmenis un/vai histamīna atbrīvošanās var palielināt iekaisumu.
3. Lietojiet antibiotikas ļoti piesardzīgi.
Ja lietosiet spēcīgus medikamentus, tas samazinās visu diētas pūliņu rezultātus. Parastas saaukstēšanās laikā nav nepieciešams dzert antibiotikas. Šīs zāles nogalina ne tikai patogēnās baktērijas, bet arī tās, kuras jums palīdz. Ja tomēr jālieto zāles, nepārtraukti papildiniet savu uzturu ar prebiotikām un veselīgu uzturu.
4. Viss sākās no dzimšanas.
Zarnu mikroflora sāk mitināšanos organismā jau dzimšanas brīdī. Zarnu mikroflora būtiski atšķiras dabīgi vai ar ķeizargriezienu dzimušajiem bērniem. Vēlākā periodā zarnu mikroflora atšķiras arī tad, ja mazuli baro ar krūti vai ar mākslīgo piena maisījumu. Optimizējot bērna diētu, var iegūt fantastiskus rezultātus. Jūs būsiet pārsteigti kā mainīsies viņu uzvedība un arī pašsajūta!
5. Izlādējiet stresu
Stresa menedžments ir viena no būtiskām lietām veselīgu zarnu jautājumā. Pētījumu pierādījuši, ka stress ietekmē smadzeņu-zarnu saikni un tas var novest pat pie samazinātas barības vielu uzsūkšanās, enzīmu izstrādes, oksidēšanās un asinsrites samazinājuma kuņģa-zarnu traktam.
Ja ar uzlabojumiem diētā neizdodas sakārtot zarnu darbību, iespējams, ka nepieciešama ārsta palīdzība un daži laboratoriski izmeklējumi – fēču izmeklējums uz vienšūņu invāziju, zarnu bakteriālās mikrofloras izmeklējums.
Literatūras avoti
1. http://genome.wustl.edu/projects/detail/human-gut-microbiome/
2. http://www.lef.org/Magazine/2006/4/report_vitamink/Page-01
3. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/7354869
4. http://lpi.oregonstate.edu/mic/vitamins/biotin
5. http://www.einstein.yu.edu/news/releases/1030/normal-bacteria-vital-for-keeping-intestinal-lining-intact/#sthash.i6YzWMIV.dpuf
6. http://www.nytimes.com/2012/06/19/science/studies-of-human-microbiome-yield-new-insights.html?_r=0
7. http://ehp.niehs.nih.gov/121-a276/
8. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC524219/
9. http://eurheartj.oxfordjournals.org/content/35/7/426.long
10. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3564498/
11. http://www.nature.com/nature/journal/v444/n7122/abs/4441022a.html
12. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16033867
13. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/18820210
14. http://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0009085
15. http://link.springer.com/article/10.1007/s12016-011-8291-x/fulltext.html
16. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/18283240
17. http://stm.sciencemag.org/content/1/6/6ra14.long
18. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25825908
19. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24939238
20. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22686435
21. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25483329
22. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23209313
23. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16216219
24. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/381215
25. http://link.springer.com/article/10.1007/s00535-015-1082-z/fulltext.html
26. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22314561
27. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3179073/
