Kā atvērta tipa cietumnieki uztur nacionālos parkus 2
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bez ieslodzīto izmantošanas nacionālo parku uzturēšanā, uzkopšanā un labiekārtošanā daudzus no tiem nāktos slēgt.
Nacionālo parku vairāk, nekā spēj uzturēt
Somijā ir 40 nacionālie parki, kas aizņem apmēram 3,7% no valsts teritorijas un kuru mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidību, saglabāt nācijai svarīgas ainavas un sniegt cilvēkiem iespēju izbaudīt dabu. Somijas nacionālajos parkos ir iezīmētas dažādu grūtības pakāpju trases, telšu zonas, uguns kurināšanai labiekārtotas vietas ar visu malku, dažādiem Somijas reģioniem raksturīgas, nakšņošanai vai vienkārši pauzei piemērotas nojumes, namiņi un cita infrastruktūra.
No pirmajiem parkiem pēc Otrā pasaules kara Somijas teritorijā palika tikai Pallas-Ounastunturi un Pihetunturi parks Ziemeļsomijā. Otrais nacionālo parku dibināšanas vilnis nāca 1956. gadā, un šie parki tika dibināti Somijas Mežu pārvaldes teritorijā. Trešajā parku dibināšanas vilnī tika izveidoti 11 nacionālie parki. Atgādināsim, ka Latvijā ir četri nacionālie parki, kas aizņem aptuveni 3,2% valsts teritorijas, un ka pirmais no tiem, Gaujas Nacionālais parks, tika nodibināts vien 1973. gadā.
Nacionālo parku uzturēšanā, uzkopšanā un labiekārtošanā milzīga nozīme ir ieslodzīto darbam. Piemēram, Nūksio, Seitseminena un Helvetinjervi jeb Elles ezera nacionālo parku uzkopšanā, uzturēšanā un labiekārtošanā strādā 300–400 cietumnieku. Šāda darba iespēja tiek piedāvāta tikai atvērtajā cietumā esošajiem ieslodzītajiem.
Ārvalstnieki spiesti uzkopt nacionālos parkus
No 26 cietumiem 11 ir atvērtā tipa cietumi. Somijā, pēc Probācijas dienesta datiem, ir mazliet zem 3000 ieslodzīto, no tiem apmēram 17% – ārvalstnieki, gandrīz 70 tautību, visvairāk igauņu. Teju puse no ieslodzītajiem ārzemniekiem bija notiesāti par noziegumiem, kas saistīti ar narkotiskajām vielām.
Otrs lielākais ieslodzījuma iemesls – apmēram 40% – sodi, kas saistīti ar varmācību. Somijā ieslodzīto skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir viens no zemākajiem Eiropā. Piemēram, Krievijā relatīvais ieslodzīto skaits ir apmēram desmit reižu lielāks nekā Somijā, bet Latvijā – apmēram četras reizes lielāks.
Uz atvērto cietumu ieslodzītie tiek tad, kad no piespriestā cietumsoda ir atlicis ne vairāk par diviem gadiem un ieslodzītais ir pierādījis, ka grib labot savu uzvedību. Atvērtā tipa cietumos tiek tie ieslodzītie, kuri tiek uzskatīti par piemērotiem brīvākiem apstākļiem nekā slēgtajos cietumos. Piemēram, atvērtajos cietumos ieslodzītie valkā savas drēbes, drīkst paši slēgt savas istabiņas durvis un brīvi pārvietoties pa atvērtā cietuma teritoriju, maksāt rēķinus, piedalīties savas veselības aprūpē – ar elektroniskās uzraudzības ierīci uz kājas.
Ieslodzīto izmantošana Somijas Mežu pārvaldei dod iespēju ietaupīt līdzekļus – bez tā daudzus nacionālos parkus nāktos slēgt, Somijas nacionālajam ziņu dienestam “YLE” apgalvo Mežu pārvaldes atbildīgais darbinieks Arto Pummila. Ieslodzītie rūpējas par malkas apgādi un atkritumu aprūpi. Pavasarī notiek apgaitas, vai takas ir vaļā, tiek novākti sagāzušies koki. Vasarā tiek atjaunotas mitrāju takas, būvēti tilti vai tualetes un remontētas esošās ēkas.
Pandēmijas laikā vairāk apmeklētāju
Tāpat kā daudzviet citur, arī Somijā koronavīrusa iezīmētais laiks lika cilvēkiem skatīties pēc skaistām vietām tuvumā. Gada laikā dažos nacionālajos parkos apmeklētāju skaits pieauga par 30%, bet Somijā kopumā par 1,5 miljoniem. Tas nozīmē, ka Mežu pārvaldei ir pilnas rokas darba ar malkas piegādi ugunskuru un nakšņošanas vietās un, piemēram, tualešu iztukšošanu un apkopi. Kopš 2004. gada visā Somijā šajos darbos ir bijuši iesaistīti tūkstošiem ieslodzīto.
Vilpulas cietuma direktora vietnieks Esa Suoranta “YLE” stāsta, ka sadarbība ar Mežu dienestu ir svarīga arī no cietuma un ieslodzīto viedokļa, jo ieslodzītie palīdz uzturēt nacionālā lepnuma objektus un burtiski pielikt savu roku, lai tie paliktu visu Somijas iedzīvotāju lietošanā. Turklāt cietumnieki var darīt jēgpilnu darbu un izbaudīt dabas atspirdzinošo un integratīvo ietekmi, no rīta līdz vakaram uzturoties ārpus cietuma teritorijas.
Nozīmīgs faktors ir arī tas, ka par darbu Mežu dienestam ieslodzītais saņem gandrīz piecus eiro stundā – parastā samaksa ieslodzītajam ir 1,05 eiro stundā. Ieslodzītajiem darbs nacionālajos parkos dod iespēju nopelnīt labāk nekā ar citiem darbiem un atvieglo integrēšanos dzīvē pēc soda izciešanas.
Mežu pārvalde sadarbojas ar Probācijas dienestu un papildus darbam piedāvā arī iespēju apgūt amatu. Somijas cietumos ieslodzītajiem ir pienākums mācīties, strādāt vai piedalīties citās rehabilitējošās aktivitātēs un brīvajā laikā ir pieejama gan bibliotēka, gan sportošanas iespējas.
Tomēr vissvarīgākais iemesls turpināt sadarbību starp Probācijas dienestu un Mežu pārvaldi ir tas, ka ieslodzītie iemācās domāt par kaut ko citu nekā apreibinošām vielām. Ar katru ieslodzīto, kurš neatgriežas uz apreibinošu vielu un noziegumu ceļa, Somijas budžets ietaupa vismaz miljonu eiro, apgalvo Pummila.
Tieši tādēļ ir vērts piestrādāt, jo pēc atvērtā tipa cietumā pavadītā laika ieslodzītie atkārtoti izdara noziegumus uz pusi retāk nekā pēc parastajiem slēgtā tipa cietumiem.
