Prognoze. Kā attīstīsies ES gaļas tirgus? Ražošana, cenas un noiets 1
Turpinājums. Sākums Agro Topa janvāra numurā
Gaļas patēriņa tendences
Jaunākās OECD–FAO prognozes par gaļas patēriņa tendencēm laika posmā no 2019. līdz 2030. gadam rāda, ka gaļas ražošana kāps par 46 milj. t, sasniedzot 374 milj. t 2030. gadā. Patēriņš uz vienu cilvēku (arī turpmāk patēriņš norādīts, rēķinot uz vienu cilvēku) pasaulē būs 35,7 kg gaļas, kas ir par 1% vairāk nekā 2019. gadā.
Eiropas Savienībā (ES) gaļas patēriņā būs vērojama pretēja tendence – tas aplūkotajā laika posmā kritīsies no 69,8 kg līdz 68,7 kg.
Iemesli: sociāla un ētiska rakstura problēmas, dabas aizsardzības un klimata raizes, veselīguma norādes, Eiropas iedzīvotāju novecošanās (seniori ēd mazākas porcijas) un mazāka gaļas pieejamība. Samazinājumu vienlaikus arī radīs izmaiņas patēriņa grozā – liellopu gaļas patēriņš kritīsies, aizvien straujāk novērosim cūkgaļas aizstāšanu ar putnu gaļu, ko rosinās cūkgaļas eksports uz Āzijas kontinenta valstīm.
Svaigās gaļas patēriņu aizvien vairāk izspiedīs pārstrādātas gaļas patēriņš. Vēl viena iespējamā tendence – laboratorijas apstākļos iegūtā gaļa varētu sākt konkurēt ar dabiskos apstākļos iegūtu gaļu, tomēr patlaban nav skaidra patērētāju nostāja un attieksme pret laboratorijā iegūtu gaļu.
Vidējais cūkgaļas patēriņš kritīsies no 32,3 kg (2015.–2018. g. rādītājs) līdz 30,2 kg.
Putnu gaļas patēriņš varētu turpināt pieaugumu, īpaši pirmajos aplūkojamā perioda gados. Perioda beigās tas sasniegšot 26,6 kg.
Liellopu gaļas patēriņš nedaudz kritīsies – no 10,6 kg līdz 10 kg. Tā sauktajās jaunajās dalībvalstīs tas saglabāsies stabils (4,3 kg), vecajās dalībvalstīs prognozētais kritums ir 1,2 kg – līdz 11,3 kg.
Aitas gaļas patēriņa kāpuma iemesls būs mājsaimniecību ēdienkartes dažādošana un ES dalībvalstu iedzīvotāju kontingenta pārmaiņas (reliģiskā pārliecība un migrācija). EK eksperti arī vērš uzmanību uz uztura paradumu maiņu (vegāni, veģetārieši un citi), īpaši jauno patērētāju vidū. Patērētāji aizvien vairāk vērtēs gaļas izcelsmi, tās ražošanu (bioloģiskās, konvencionālās metodes, labturības prasību ievērošana, zaļās pēdas nospiedums).
Aitas gaļas patēriņš 2030. gadā sasniegšot vidēji 1,8 kg – par 100 g jeb par 6% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu. Aitas gaļas patēriņš salīdzinājumā ar citu gaļu ir vismazākais, to arī vismazāk ietekmē cenas izmaiņas.
Ražošana, eksports un imports
Cūkgaļas ražošanu ierobežo sabiedriskās politikas izvēles, kas jo īpaši izriet no dabas aizsardzības apsvērumiem dažādās ES dalībvalstīs (Vācija, Nīderlande), kā arī ĀCM risks Centrāleiropā un Austrumeiropā. Šā brīža pasaules pieprasījums un cenu pieaugums ļaus augt ražošanai citās valstīs, īpaši valstīs, kurām ir pieeja Āzijas tirgiem (piemēram, Spānijā). Kad Ķīnas ražošana sāks atjaunoties, ES ražošanai un cenām vajadzētu ievērojami samazināties.
Paredzams, ka aplūkojamā perioda beigās cūkgaļas ražošana ES samazināsies līdz līmenim, kāds bija periodā pirms 2018. gada, jo daži patērētāji neatgriezīsies no mājputnu gaļas pie cūkgaļas patēriņa. Visvairāk cūkgaļas prognozē ražot 2022. gadā – vairāk nekā 25 milj. tonnu; patēriņš šajā gadā būšot 20,5 milj. tonnu, bet cūkgaļas imports 14 milj. tonnu.
Pēdējos gados vērotā zīdītājgovju ganāmpulka palielināšanās dažās ES dalībvalstīs ir skaidrojama ar brīvprātīgi saistīto atbalsta maksājumu. Lielākajās liellopu audzētāju valstīs, izņemot Poliju un Spāniju, liellopu ganāmpulki arī turpmāk samazināsies. Liellopu gaļas ražošana (bruto produkcija) 2030. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kritīsies par 700 000 t jeb par 9,3% salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Pasaulē ir ļoti spēcīga konkurence liellopu gaļas un arī dzīvo dzīvnieku tirgū. Līdz ar Turcijas pieprasījuma mazināšanos un dzīvnieku labturības prasībām dzīvo dzīvnieku eksporta tirgū būs kritums. Saistībā ar ES–Japānas tirdzniecības līguma noslēgšanu, jaunu nišas tirgu atrašanu un arī govju sūkļveida encefalopātijas noteikto aizliegumu atcelšanu eksperti paredz dzīvu dzīvnieku eksporta no ES kāpumu par 18% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tiek paredzēts, ka Krievija atcels aizliegumu gaļas eksportam no ES dalībvalstīm. Saskaņā ar noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu ES aizvien vairāk palielinās kvotas gaļas importam.
Paredzams, ka aitas gaļas ražošana aizvien koncentrēsies dažās ES dalībvalstīs un saglabāsies salīdzinoši stabila no 950 000 t līdz 965 000 t. Nokauto aitu daudzums Lielbritānijā un Spānijā veido gandrīz pusi kopējā ražošanas daudzuma 2018. gadā.
Vidējā termiņā ražošanas potenciālu stimulēšot labākas peļņas iespējas ražotājiem. Tomēr saglabāsies zems eksporta potenciāls, gaļu galvenokārt ražos vietējam tirgum. Iemesls – Austrālijas un Jaunzēlandes īpatsvars starptautiskajā tirdzniecībā ir 80%, tās saglabās savu dominējošo lomu. Abas minētās valstis koncentrēsies uz tām ģeogrāfiski tuvākiem Āzijas valstu tirgiem. Dzīvnieku eksports lēnām kritīsies līdz 40 000 dzīvniekiem (par 34%), eksports notiks uz Vidusjūras reģiona valstīm. Pēc 2020. gada ES dzīvnieku imports kāps, tomēr mazāk, nekā pieļauj tirdzniecības kvotas.
Pēdējā gadu desmitā ES mājputnu audzēšana ik gadu kāpa vidēji par 3%. Šai tendencei vajadzētu turpināties dažus nākamos gadus. Iemesls ir augstās vietējās cūkgaļas cenas. Ražošanas izaugsme būs straujāka jaunajās ES dalībvalstīs. Pēc ĀCM uzliesmojuma Āzijā izaugsmei vajadzētu palēnināties un stabilizēties vecajās ES dalībvalstīs. Perioda beigās ES mājputnu audzēšanai vajadzētu sasniegt 16,5 miljonus t (+5% salīdzinājumā ar 2019. gadu).
Paredzams, ka pieprasījums pēc putnu gaļas pasaulē kāps nākamajos gados, mājputnu gaļai aizstājot dārgo cūkgaļu. ES mājputnu eksports gūs labumu no pieaugošā pasaules pieprasījuma (Ķīnā, Vjetnamā, Austrālijā, Filipīnās, Āfrikas valstīs un Tuvajos Austrumos) un sasniegs 1,8 milj. t līdz 2030. gadam (+ 7% salīdzinājumā ar 2019. gadu).
Putnu gaļas importam būtu pakāpeniski jākāpj līdz gandrīz kvotās atļautajai robežai – aptuveni 1 milj. t no 2019. gada.
Cenas prognoze
Cūkgaļas cenas 2020. gadā, visticamāk, turpinās 2018. gadā sākto kāpuma tendenci, šogad sasniedzot aptuveni 2200 eiro/t virsotni. Pārskata beigās cenas lēš aptuveni 1500 eiro/t līmenī. Būtiskais cenas kritums skaidrojams ar Ķīnas cūkkopības nozares atgūšanos no ĀCM, kas nenotikšot agrāk kā 2021. gadā.
Putnu gaļas cenas būšot stabilas visā aplūkotajā periodā. Iemesls esot ražotāju spēja ātri reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām.
Liellopu gaļas vidējās cenas kritums laika posmā no 2019. gada līdz 2023. gadam būs 100 eio/t, sasniedzot 3500 eiro/t 2023. gadā. Nākamajos septiņos gados eksperti paredz stabilu cenas kāpumu līdz 4000 eiro/t 2030. gadā. Spiedienu uz cenu nepārtraukti izdarīs ASV, Brazīlijā un Argentīnā ražotās gaļas piegādes, šo trešo valstu cenu prognozē par aptuveni 100–250 eiro/t mazāku nekā vidēji ES.
Pēc aitas gaļas cenas virsotnes 5300 eiro/t sasniegšanas 2018. gadā eksperti līdz 2024. gadam paredz cenas kritumu līdz aptuveni 4500 eiro/t līmenim. Nākamajos gados cena atkal kāps, sasniedzot 5000 eiro/t līmeni 2030. gadā.
Eksperti vērš uzmanību uz būtisko ES un Jaunzēlandē ražotās aitas gaļas cenas atšķirību. Jaunzēlandes aitas gaļas cenas prognoze 2030. gadā ir vien 4000 eiro/t, 2024. gadā – 3150 eiro/t. Atšķirības iemesls ir augstākas ražošanas izmaksas, tirgus aizsardzība un mazāks pasaules tirgus spiediens.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
