Prognoze. Kā attīstīsies ES lauksaimniecība labības un piena tirgus jomā 0
Eiropas Komisija (EK) aizvadītā gada decembra sākumā iepazīstināja ar vissvarīgāko ES lauksaimniecības tirgu un lauksaimnieku ienākumu prognozēm laika posmā līdz 2030. gadam. Prognozes balstītas uz visticamākajiem pieņēmumiem, tostarp uz pašreizējās lauksaimniecības un tirdzniecības politikas turpināšanu. Analīze veikta pēc 2019. gada septembra beigās pieejamās informācijas.
Lēnāks LIZ samazinājums
Lauksaimniecībā izmantojamai zemei (LIZ) arī turpmāk būs jācīnās par pastāvēšanu ar citiem zemes izmantošanas veidiem, tostarp ar apmežošanu, pilsētas teritorijām un ceļiem. Lauksaimniecības zemei aizvien būs vislielākais īpatsvars, tomēr vienlaikus būs vērojams tās neliels samazinājums – no 176,9 milj. ha līdz 174,4 milj. ha. EK paredz – vajadzētu paplašināties mežu un aizsargājamo dabas teritoriju platībām.
Ganību, ilggadīgo zālāju platības samazināšoties, tomēr lēnāk, nekā bija vērojams laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam. Samazinājums būšot 1%.
Lopbarības pieprasījuma kāpums (ilggadīgie zālāji), biogāzes ražošana no kukurūzas varētu rosināt šo platību palielināšanos par 2% salīdzinājumā ar 2018. gadu un 2030. gadā sasniegt 20,8 milj. ha. Šeit svarīgi piebilst, ka patērētāji aizvien pieprasa produktus no dabiskos apstākļos (pļavas, ganības) turētiem dzīvniekiem.
Labības platība patlaban ir četras reizes lielāka nekā eļļas augu platība ES. Paredzams, ka ar labību 2030. gadā apsēs 55,6 milj. ha, t. i., par 1% lielāku platību nekā patlaban, bet eļļas augu platības varētu kāpt no 11 milj. ha 2019. gadā līdz 11,4 milj. ha.
Tostarp no 1 milj. līdz 1,3 milj. tonnu pieaugšot sojas ražošana. Kā zināms, soju aizvien vairāk audzē arī Latvijā. EK paredz, ka sojas pupiņu sektorā būšot visdinamiskākās zemes izmantojuma izmaiņas – kāpums par 5%. Iemesls – aizvien lielāks šīs kultūras pieprasījums pārtikas produktu ražošanā.
Vienlaikus kritīsies saulespuķu, bet nedaudz – no 5,7 milj. (2019. g.) līdz 5,8 milj. t – palielināsies rapšu ražošana. EK vērš uzmanību, ka saimnieki pilnveidos augsekas izmantošanu, tādējādi kopējā sējumu platībā palielināsies citu graudaugu, tostarp auzu, prosas vai sorgo īpatsvars.
Piena tirgus
EK paredz – līdz 2030. gadam piena ražošanas izaugsmes temps kritīsies saistībā ar dabas aizsardzības prasību un pircēju pieprasīto tālāku piena produktu segmentēšanos (bioloģiskais piens, vietējais piens, piens no ganībās laistajām govīm). Vidējā izslaukuma kāpums ļaus mazināt govju daudzumu un dos artavu arī emisiju samazināšanā. Laika posmā līdz 2030. gadam ES aizvien būs pasaulē vadošā piena produktu piegādātāja.
EK prognozes sola, ka slaucamo govju daudzums šajā gadā ES būs par 100 000 mazāks nekā pērn, bet līdz 2030. gadam slaucamo govju būs par 1,5 miljoniem mazāk nekā pērn. Savukārt 13 jaunajās dalībvalstīs samazinājums tiek lēsts no 5,1 milj. līdz 4,5 milj. govīm. Vidējais izslaukums tā sauktajās vecajās dalībvalstīs no 7881 kg 2019. gadā kāpšot līdz 7969 kg šogad jeb par 1,12%.
Savukārt jaunajās dalībvalstīs tajā pašā laika periodā kāpums būšot no 5438 kg līdz 5558 kg jeb par 2,2%. Piebildīsim, ka Latvijā 2017./2018. gadā pārraudzībā esošo govju vidējais izslaukums bija 7580 kg. EK paredz, ka 2030. gadā vidējais izslaukums visā savienībā būs 8342 kg no govs, tostarp vecajās 15 dalībvalstīs 8733 kg, bet jaunajās dalībvalstīs 6908 kg no govs. Secinājums – jaunajās dalībvalstīs vidējais izslaukums līdz 2030. gadam kāps par 27,03%, vecajās dalībvalstīs – par 10,8%. Vidējais tauku daudzums pienā nākamajos desmit gados būs stabils – 4,1%.
Vēl viena tendence – aizvien vairāk mazināsies tiešajā tirdzniecībā un pašu saimniecībā patērētā piena daudzums. Pērn ES tas bija 9,2 milj. tonnu, 2030. gadā kritums būs līdz 6,6 milj. tonnu. Jaunajās dalībvalstīs šie rādītāji ir attiecīgi 6,4 milj. tonnu un 4,3 milj. tonnu.
EK eksperti prognozē tikai vidējo visas savienības piena iepirkuma cenu. 2019. gadā tā prognozēta vidēji 33,9 centi/kg, šajā gadā 33,4 centi/kg, bet 2030. gadā 37 centi/kg.
Plašāks materiāls un tabulas žurnāla Agro Tops janvāra numurā
Par EK prognozēm citās lauksaimniecības nozarēs lasiet nākamajos Agro Topa numuros.
