“Uz pēdas kārpa vai varžacs. Kā tās atšķirt un vai varu no tās atbrīvoties mājās?” Podoloģes padomi veselām pēdām 0
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Ievēroju, ka uz pēdas parādījies neliels veidojums. Kad staigāju, tas ir nedaudz sāpīgs. Kā saprast, vai tā ir kārpa vai varžacs? Vai varu no tās atbrīvoties mājās?” jautā Ilze no Mārupes.
Sertificēta podoloģe, A. Āboltiņas pēdu klīnikas vadītāja Anete Āboltiņa skaidro, ka nav viegli kārpas atšķirt no varžacīm. Tāpēc ļoti bieži notiek nepareiza to apstrāde un ārstēšana. “Piemēram, kārpa tiek ārstēta kā varžacs, tikmēr rodas jaunas kārpas, kas aug lielākas. Tāpēc pareizāk būtu doties pie podologa vai dermatologa.”
Kāpēc veidojas varžacs
Varžacis uz pēdām visbiežāk veidojas vietās, kas pakļautas ilgstošai mehāniskai berzei un spiedienam: pēdas priekšējā daļā, starp kāju pirkstiem, to virspusē vai sānu malās.
“Vietā, kur spiediens vislielākais, veidojas ādas sabiezējums, kura vidū izveidojas ļoti sāpīgs ciets punkts jeb keratīna serde, ko sauc par varžaci,” skaidro podoloģe. Varžacij ir tikai viena serde jeb kodols (dēvē arī par aci). Ir vismaz deviņu dažādu veidu varžacis, piemēram, cietā, mīkstā, zemnaga, asinsvadu.
“Pirmkārt, jāatslogo šī vieta, lai novērstu spiedienu un berzi. Šim nolūkam var izmantot apavos ieliekamās ortozes vai atbalstošās apavu zolītes. Turpmāk valkāt piemērotus un ērtus apavus ar pietiekami augstu un platu purngalu.
Iegādājoties jaunus apavus, ieteicams tos ievalkāt pakāpeniski, sākot ar 30 minūtēm vairākas reizes dienā,” iesaka podoloģe. Otrais solis – jādodas pie speciālista, kurš sabiezēto ādas kārtu noņems pareizi un iztīrīs varžaci.
Ievērojot šos pamatprincipus, varžacs ar laiku izzudīs,” stāsta Anete Āboltiņa. Ādas mīkstināšanai palīdzēs arī siltas kāju vanniņas, kurām pievienotas kumelītes vai nedaudz sodas.
Varžaci vai kārpu nevajadzētu pašam mēģināt izgriezt vai noņemt kā citādi. Tas var traumēt ādu, rezultātā var rasties infekcija.
Kārpas – vīrusa infekcija
Kārpas izraisa cilvēka papilomas vīruss, un tās var veidoties jebkurā pēdas daļā: uz pirkstiem, pēdas apakšējā daļā, uz papēža. Ar vīrusu tiešā vai netiešā veidā var inficēties no slima cilvēka. Uzņēmīgāki pret šo vīrusu ir alerģiskāki cilvēki, kā arī tie, kam imūnsistēma ir novājināta.
“Aktīvākais laiks, kad mēdz inficēties ar kārpām, ir ziemas sezona, jo vairāk apmeklējam publiskās telpas: pirtis, peldbaseinus, koplietošanas dušas. Ja uz ādas ir mikroplaisas, tās ir kā ieejas vārti infekcijai. Vīrusa inkubācijas periods var būt līdz pat deviņiem mēnešiem,” stāsta podoloģe.
Kārpas likvidē, ķirurģiski izgriežot, izmantojot lāzerterapiju, elektroķirurģiju vai ārstējot medikamentozi. Vēl izplatīta metode ir kārpas piesaldēšana ar šķidro slāpekli. Atsevišķus medikamentus kārpu likvidēšanai pēc ārsta norādes var lietot arī mājās. “Pret kārpām labi palīdz tautas līdzeklis – strutenes, taču par to patieso iedarbību grūti spriest, jo trūkst klīnisku pētījumu. Vienlaikus ļoti svarīgi stiprināt imunitāti,” piebilst podoloģe.
Lai izvairītos no inficēšanās, vienmēr jāvalkā tikai savi apavi, čības, koplietošanas telpās nedrīkst staigāt basām kājām. Pēc saunas, dušas vai peldbaseina apmeklējuma rūpīgi jānomazgā un jānosusina pēdas. Profilakses nolūkos vēlams pēdu ādu apstrādāt ar ādas dezinfekcijas līdzekļiem.
UZZIŅA
Ir vairāku tipu kārpas:
• parastās kārpas – visbiežāk sastopamas. Ar tām viegli inficēties, jo var parādīties arī uz roku pirkstiem. Var būt viena vai vairākas kopā, stingras, ar raupju virsmu. To izmērs ir no 1 mm līdz 1 cm, taču neārstējot var sasniegt zirņa lielumu.
• pēdu kārpas – noapaļotas, līdzinās sabiezētai ādai. Pārvietojoties tās izraisa sāpes. Parasti iznīcinot pirmo lielo kārpu, pazūd arī pārējās mazākās.
• plakanās kārpas – pārsvarā inficējas bērni un jaunieši. Izplatās pēkšņi un lielā skaitā. Apaļas, ovālas, dzeltenā vai dzeltenīgi pelēkbrūnā krāsā, tāpēc var būt grūti pamanāmas. To izmērs ir no 1 līdz 4 mm.