Kā atšķiras sieviešu un vīriešu greizsirdība? 4
Parunāsim par greizsirdību – tā aicina psiholoģe Ludmila Krivošejeva. Bet ne jau par to, kas pazīstama no bērnības — ne par mātes greizsirdību, ne par bērna greizsirdību uz vienu no vecākiem un ne par laulāto greizsirdību.
Bet par to mīlētāju greizsirdību, kuri vēl nav saistīti ar laulības saitēm un atrodas “pirmslaulības” stadijā.
Kāpēc tieši par viņiem? Dažreiz tieši šīs jūtas izposta vēl nesākušās nopietnās attiecības un nākotnē bloķē vēlmi radīt ģimeni.
Satiekoties un iemīloties, daudzi jaunieši reizēm nezina un nenojauš, ka viņi izjūt greizsirdību.
Tikai pēc kāda laika viņi pamana sevī šo briesmīgo sajūtu, kas nedod mieru.
Jaunieši nevar un neprot pārslēgties uz ko citu, neprot kontrolēt savas darbības un rīcību un parasti ķeras pie “smagās artilērijas”. Viņi steidzas tikt skaidrībā ar savas greizsirdības vaininieku. Salamājas, pat sakaujas, sasmēķējas zālīti un piedzeras.
Ko vēl negatīvu nes sev līdzi greizsirdība? Diemžēl, ja nestrādā ar sevi, tad bieži vien greizsirdība noved pie depresijas, no kuras izkļūt dažkārt trūkst spēka un iekšējo resursu. Ne asaras, ne izsmēķēto cigarešu daudzums, ne izdzertā alkohola litri nevar izvest no depresijas.
Un tomēr, ko darīt? Mēģināsim tikt skaidrībā, kā rodas greizsirdība, kā tā pakāpeniski pārņem domas un prātu, ārda attiecības un kā ar saviem spēkiem to samazināt līdz minimumam.
Galvenie trīs greizsirdības iemesli gan sievietēm, gan vīriešiem ir:
• egoisms,
• pazemināts pašvērtējums
• stipra pieķeršanās mīlestības objektam.
Greizsirdīgs egoisms balstās uz nepārvaramu vēlmi iegūt mīlas objektu tikai sev, tajā pašā laikā pārdzīvojot bailes par mīļotā zaudēšanu. Patiesa vai šķietama sāncenša klātbūtne greizsirdī raisa negatīvas emocijas – dusmas, aizvainojumu, bailes, skaudību un satraukumu.
Sāncenša tēlā viņš redz savu ideālo “Es”, līdz kuram pašlaik vēl tālu. Iekšējā disharmonija un kompleksi izraisa tā saucamo īpašnieka greizsirdību, ko raksturo princips: “Izņemot mani, manas mīlestības objekts nepieder nevienam, viņš ir mans un tikai man ir tiesības ar to rīkoties.” Mīlestības objekts iegūst priekšmeta, lietas nozīmi.
Kontrole pār emocijām pazūd, tas izraisa neprātīgu greizsirdību un vedina uz neapdomīgu rīcību. No greizsirdīga egoisma biežāk cieš vīrieši, bet arī sievietes dažkārt tam pakļautas.
Cilvēki ar pazeminātu pašnovērtējumu balstās uz principu: “Es neesmu pietiekami labs, es neesmu sava mīlestības objekta cienīgs, ir citi, daudz labāki par mani, kuri to vien vēlas, kā aizvest manu mīlestību, un es jebkurā brīdī varu to zaudēt.” Šādu greizsirdību pavada nedrošība par sevi, aizdomīgums, pastāvīgs satraukums, neapmierinātība ar savu izskatu un panākumiem.
Cilvēks, kurš šaubās par sevi, vienmēr ir pakļauts greizsirdībai, jo domā par iespējamiem sāncenšiem, ka tie ir labāki, stiprāki, gudrāki, skaistāki. Nebeidzams aizdomīgums un neuzticēšanās izraisa ķildas attiecībās. No tāda greizsirdības tipa bieži cieš sievietes, bet arī vīrieši nav izņēmums.
Nākamais greizsirdības veids ir stipra pieķeršanās cilvēkam. Cilvēks burtiski pielīp savam mīļotajam. Šķiršanās līdzinās nāvei.
Tas ir grūti pārdzīvojams psiholoģiskais stāvoklis, kurš saistīts ar iepriekšējo neveiksmīgo pieredzi, kuras cēlonis var būt vecāku šķiršanās, bijušās neveiksmīgās mīlestības attiecības.
Cilvēks nepieļauj domu par šķiršanos, burtiski saplūst ar iemīļoto cilvēku, negribēdams no viņa šķirties. Ar to viņš plosa gan sevi, gan arī savu partneri. Šāda greizsirdība piemīt gan vīriešiem, gan sievietēm vienādā pakāpē.
Tomēr jāsaka, ka sieviešu un vīriešu greizsirdības veidojas dažādi. Vīrišķīgā greizsirdība saistīta ar vīriešu loģiku un prāta īpatnībām. Greizsirdības lēkmē viņam nav vajadzīgi nodevības pierādījumi, viņš visu izdomā pats atbilstoši savam raksturam un temperamentam.
– tas kļuvis pārspīlēti kaislīgs vai otrādi; viņa nopirkusi pārāk seksīgu veļu. Pārāk bieži un daudz runā par draugu, kaimiņu, kolēģi. Pārāk daudz smaida un smejas. Vīrietis jūtas aizvainots, smagi uztver sitienu savai patmīlībai. Viņš jūtas sabradāts, pazemots, nogāzts no “karaļa troņa”.
Turpretī greizsirdīga sieviete parasti nepavisam nemīl sevi. Viņai nav ne jausmas, kā tas varētu būt. Viņas pārāk zemais pašnovērtējums bremzē vēlmi atbrīvoties no saviem kompleksiem.
Viņa nespēj sevi kontrolēt, tāpēc apber mīļoto ar jautājumiem: “Kāpēc tu blenzi uz viņas krūtīm, kājām? Vai viņai tās ir skaistākas? Vai tu skaties apkārt, lai atrastu sev interesantāku un seksīgāku?
Tu mani nemīli, jo man ir īsas kājas, nevis kā tavai sekretārei. Vai viņa ir skaistāka un labāka par mani?’’ Sieviete ir greizsirdīga, pamanot mazāko neuzmanību pret sevi: skatās uz citām, pārstājis teikt komplimentus, pārstājis mīlēt, zvanīt, dāvināt dāvanas, neievēro jaunu frizūru, vienkārši pārstājis pievērst uzmanību, nesūta SMS. Sieviete nežēlo epitetus, salīdzinot sevi ar citām, un nevēlas saprast, cik nejēdzīgi tas izskatās un kā kaitina vīrieti.
Vīriešos no dabas ielikta mīlestība pret varu. Vīrietis-apgādnieks, vīrietis-karotājs vēlas iegūt augstāko varu pār sievieti, likvidēt jebkuru potenciālo pretinieku, kurš tam stājas ceļā. Iekarojis sievietes sirdi, viņš ierobežo viņas brīvību un viņu var saniknot visniecīgākais iemesls.
Tas var būt: pārāk īsi (pēc viņa domām) svārki, spilgts grims, pētošs skatiens, tikšanās ar draudzeni bez viņa utt. Sievietes teiciens “viņš ir greizsirdīgs uz jebkuru stabu” ļoti precīzi apraksta greizsirdīgā vīrieša garīgo stāvokli un uzvedību. Patiesībā vīriešu greizsirdības iemesls nav prognozējams.
Sieviešu greizsirdību bieži vien rada skaudība. Salīdzinot sevi ar citām – pēc viņas domām, ar labākām sievietēm – viņa cenšas pievērst sava vīrieša uzmanību jebkurā veidā.
Tas kļūst par pašmērķi. Viņa aizmirst visu. Viņai kļūst vienaldzīgi gan darbs, gan ģimene, draugi. Greizsirdīgas sievietes uzvedība sava dievināšanas un mīlestības objekta iekarošanā un paturēšanā ir pilnīgi nekontrolēta. Viņa ir gatava viņa dēļ uz visu.
Viens no labākajiem variantiem ir vērsties pēc psiholoģiskā atbalsta pie kvalificēta speciālista. Ja stereotipi neļauj to darīt, kas atliek? Atliek strādāt ar sevi un censties novirzīt domas un rīcību citā gultnē. Lai izvairītos no problēmas patoloģiskās fiksācijas un tādējādi izslēgtu nervu slimības attīstību, jāaizliedz sev pastāvīgi runāt un domāt par šo tēmu.
Lai to izdarītu, jāsaprot patiesie greizsirdības un negatīvo emociju iemesli. Tad nepieciešams izskaust iemeslu, sakārtot prioritātes un sastādīt rīcības plānu pašpārliecības attīstīšanai, lai pieņemtu sevi tādu, kāds esi.
Ietver savā plānā visus jautājumus, kas attiecas uz mācībām, darbiem, sportu, karjeru. Neaizmirsti iekļaut plānā savu palīdzību ģimenei un radiem, komunicēšanu ar draugiem, grāmatu lasīšanu, ceļojumu uz citām valstīm. Plāna izpilde jāievēro obligāti.
Katru reizi, izpildot kādu no plāna punktiem, neaizmirsti sevi slavēt un apbalvot. Jāizdomā arī veicināšanas sistēma. Tajā nedrīkst būt vietas jautājumiem, kas attiecas uz greizsirdības “priekšmetu”. Viss balstās uz sava “Es” mainīšanu, lai mainītu savu dzīvi un uzskatus.
Trenē gribasspēku, lai nenolaistos līdz zemākajai greizsirdībai. Pamēģini paskatīties uz sevi ar mīļotā cilvēka, piederīgo un draugu acīm!
Ir daudz citu interesantu un aizraujošu lietu, kas var novērst un atvirzīt domas par greizsirdību maksimāli tālu. Pēc kāda laika, iespējams, būsi pārsteigts, cik biji smieklīgs.
Iemācieties uzticēties viens otram. Cīnieties ar greizsirdību, atbrīvojieties no tās. Greizsirdība nav labākais pavadonis mīlestībā. Attīstiet sevī sociālo pašpietiekamību.
Labā nozīmē pašpietiekams cilvēks ir gudrs un spēcīgs, veiksmīgs, kurš adekvāti novērtē jebkuru dzīves situāciju, varēs tikt galā ar jebkādām emocijām, tostarp ar greizsirdību un, vēl vairāk, vienkārši to nepieļaus.
Mīliet viens otru, sargājiet mīlestību, neļaujiet greizsirdībai nodzēst jūsu vēlmi būt kopā un savienot jūsu sirdis!