Kā atšķiras latviešu, igauņu un lietuviešu ēšanas paradumi 0
Teju puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ēd vakariņas vēlāk, nekā ieteicams, noskaidrots pētījumā par Baltijas valstu iedzīvotāju vakariņošanas paradumiem. Pasākumā “Vēlās vakariņas ar Borjomi” profesors Anatolijs Danilāns, uztura speciāliste Ilze Lutere un šefpavārs Ēriks Dreibants nāk klajā ar ieteikumiem un gardām receptēm, lai vēlās vakariņas atstātu pozitīvu ietekmi uz organismu.
Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus, secināts “IDS BorjomiEurope” veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā salīdzināti iedzīvotāju vakariņošanas paradumi.
47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka itin regulāri nākas sagrēkot ar ēšanu vēlu vakarā, visbiežāk saistot to ar vēlo pārrašanos mājās vai aizkavēšanos darbā. Vēlajās vakariņās visā Baltijā dominē otrie ēdieni, tomēr igauņiem ēdienkarte ir daudzveidīgāka, nekā abās pārējās valstīs, vakariņās biežāk iekļaujot arī salātus, sviestmaizes un karstos dzērienus. Savukārt Latvijā vakariņu ēdienkartē biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā ir sastopami raudzētie piena produkti. Pozitīvi, ka Latvijas iedzīvotājus mazāk, nekā igauņus un lietuviešus nomoka dažādas gremošanas problēmas, tomēr Latvijā 15% ikdienā regulāri saskaras ar smaguma sajūtu vēderā, it īpaši darbdienās. Vēl 13% ar to sastopas ik pa laikam. Jautājot respondentiem par viņu attieksmi pret vēlajām vakariņām, 50% lietuviešu uzskata, ka tās neatstāj labu iespaidu uz ķermeni. Latvijā un Igaunijā tā uzskata vien trešdaļa aptaujāto – teju puse aptaujāto šajās valstīs nejūtas uztraukti vai pat drīzāk izjūt apmierinājumu vēlu paēdot. Igauņi vairāk uztraucas par vēlo vakariņu ietekmi uz figūru.
