Eiropas līderi gatavi atsavināt iesaldētos krievu miljardus. Kā to izdarīt juridiski pareizi? 17
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš kara Ukrainā sākuma Eiropas Savienības valstu bankās iesaldēti vairāk nekā 300 miljardi eiro Krievijas Centrālās bankas rezervju, kā arī vairāk nekā 20 miljardi sankcionēto privātpersonu līdzekļu, kurus līdz ar to Krievija un krievu miljardieri vairs nevar izmantot.
Ja pieskaita iesaldētos līdzekļus arī Lielbritānijas, ASV, Šveices, kā arī Normandijas salu bankās, tad kopējais aktīvu apmērs pārsniedz 1,1 triljonu eiro. Tādi aprēķini atrodami Lielbritānijas valdības mājaslapā.
Kāpēc lai šāds apjoms gulētu Rietumu bankās neizmantots? Eiropas Savienības līderi un dalībvalstu vadītāji arvien aktīvāk debatē par to, kā Eiropas valstu bankās iesaldētos līdzekļus pārņemt un izmantot Ukrainas atjaunošanai, naudai kalpojot kā repatriācijas maksājumiem.
Eiropas līderi gatavi atsavināt
Eiropas Savienības līmenī par to diskutē jau kopš pagājušā gada novembra beigām, kad Eiropas Komisija ierosināja dažādus variantus, kā likt Krievijai samaksāt par kara izraisītajiem postījumiem Ukrainā.
Piemēram, EK ierosināja izveidot jaunu struktūru, kas pārvaldītu iesaldētos Krievijas finanšu līdzekļus, kā arī kustamos un nekustamos aktīvus, iegūto peļņu no tiem izmantojot Ukrainas atjaunošanai. Attiecīgi iesaldētie līdzekļi netiktu atsavināti, bet izmantotu tikai no tiem gūto peļņu. Ja tiktu panākts miers, tad iesaldētie aktīvi atkal atgrieztos krievu rīcībā.
Pēdējā laikā par šo tēmu izteikusies arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kā arī Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels, abiem aicinot visus iesaistītos aktīvi domāt par to, kā juridiski panākt līdzekļu atsavināšanu. “Eiropas Savienība atradīs juridisku veidu, kā atsavināt Krievijas līdzekļus Ukrainas rekonstrukcijai,” norādījusi fon der Leiena.
Arī Mišels intervijā “Financial Times” norādījis, ka plānam jābūt juridiski sakārtotam, tomēr, par spīti visiem juridiskajiem šķēršļiem, esot “nopietna politiskā interese panākt progresu šajā jautājumā”. Mišels no ES līderiem sagaidot “zināmu impulsu” diskusijām. “Tas ir taisnīguma un godīguma jautājums,” sacīja Mišels.
Kā atsavināt juridiski pareizi?
Janvāra sākumā mazliet negaidīti Vācija paziņoja, ka ir atvērta potenciālai miljardiem eiro Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanai Ukrainas atjaunošanas vajadzībām. Teiktajā bija gan āķis – ja kāds izdomās, kā atrisināt juridiskos kāzusus, šādu praksi pielietotu ne tikai Vācija, bet arī citas bloka valstis.
“Bloomberg” avoti norāda, ka īpaši aktīvi par iesaldēto līdzekļu atsavināšanu iestājas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Viņa Vācijas valdībā uzstāj, ka būtu jāatsavina vismaz daļa no Vācijas bankās esošajiem krievu līdzekļiem.
Tikmēr piesardzīgāks ir finanšu ministrs Kristians Lindners, kurš baidās, ka tādējādi tiktu izveidots bīstams precedents, kas Eiropas Savienības valstis un tās sabiedrotos novestu juridiskā purvā.
Vairāki juristi norāda, ka vienkāršāk būtu censties atsavināt nevis Krievijas Centrālās bankas rezerves, bet gan tieši sankcionēto personu līdzekļus, ja varētu pierādīt, ka personas tieši iesaistītas Krievijas pastrādātajos kara noziegumos. Tomēr arī šīs lietas tiesās, visticamāk, pavadītu vairākus gadus, turklāt tādējādi tiktu tēmēts vien pa apmēram 20 miljardiem eiro, kamēr aprēķināts, ka Ukrainas atjaunošanai nepieciešami vismaz 350 miljardi eiro, bet kopumā zaudējumi lēšami vairāk nekā 600 vai pat 700 miljardu eiro apmērā, summām katru dienu arvien palielinoties.
Savukārt, runājot par iesaldēto līdzekļu izmantošanu peļņas gūšanai, kritiķi norāda – kaut gan vairāk nekā 300 miljardi ir šķietami liela summa, peļņa no tās būs salīdzinoši neliela.
“Reuters” žurnālists Pjērs Briankons viedokļrakstā paudis, ka ieguldījumi gadā dotu tikai apmēram četru miljardu eiro peļņu, ja tos ieguldītu drošās investīcijās, piemēram, 10 gadu Vācijas valdības obligācijās.
Viņš norāda, ka šobrīd četrus miljardus eiro Ukrainai vajag ik mēnesi, lai izpildītu visas finanšu saistības.
Līdzekļu atsavināšana nav jaunums
Arī ASV Kongress aicinājis prezidenta Džo Baidena administrāciju apspriest tur iesaldēto Krievijas līdzekļu atsavināšanu, taču līdz šim prezidenta administrācija izvairījusies no šī temata apspriešanas, baidoties, ka tādējādi bailēs par līdzīgu likteni citu valstu centrālās bankas izvēlētos nenoguldīt līdzekļus ASV. Tā gan nebūtu pirmā reize, kad ASV atsavinātu finanšu līdzekļus. Septembrī ASV administrācija izlēma izveidot īpašu Šveicē bāzētu kontroles mehānismu, kas rūpētos par 3,5 miljardiem dolāru Afganistānas Centrālās bankas rezervju, kurus ASV bija iesaldējusi, lai tiem netiktu klāt “Taliban” režīms.
Viena no ES valstīm, kurai ir izdevies atsavināt finanšu līdzekļus, ir Itālija. Tās finanšu uzraugi vairāku gadu garumā atsavinājuši miljoniem eiro, kas piederējuši mafijai.
Piemēram, augustā institūcija atsavināja 141 miljonu eiro no Lanfranko Čiriljo, kurš ir Itālijā dzimis Krievijas pilsonis, vislabāk zināms kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pils, kas atrodas Melnās jūras krastā Gelendžikā, arhitekts. Viņam Itālijā ir izvirzītas apsūdzības krāpšanā un naudas atmazgāšanā, kas ir krimināli pārkāpumi. Tā kā sankcijas ir politisks instruments, to objektu nevar klasificēt kā kriminālu noziegumu, kas ir iemesls, kāpēc valstīm iet tik grūti ar juridisku ietvaru sagatavošanu Krievijas iesaldēto līdzekļu atsavināšanai.
Igauņi ņem grožus savās rokās
Tikmēr Igaunija sākusi darbu pie sava juridiskā rāmja izstrādes. Spēkus apvienojušas Ārlietu un Tieslietu ministrijas, un juridiskā plāna uzmetums Igaunijas valdībai tikšot prezentēts februārī. “Tas radīs precedentu starptautiskajās tiesībās. Tas pats attiecas uz ārkārtas tribunāla izveidi, lai sauktu Krievijas Federāciju pie atbildības par kara noziegumiem. Tas noteikti ir solis, kas būtiski vājinās Krieviju un atturēs agresiju. Tam ir politisks pamatojums,” Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR” norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Viena no iespējām būtu starptautisko tiesību vispārējā principa izmantošana, kas nosaka, ka zaudējumu nodarītājam ir jāmaksā kompensācija.
“Es domāju, ka, pamatojoties uz šo principu, ir juridiski iespējams panākt pozitīvu rezultātu, tāpēc politiski tas ir obligāti jādara,” piebilda Reinsalu. Viņš uzskata, ka regulējumā būtu jāiekļauj gan finanšu līdzekļu, gan fizisko aktīvu atsavināšana.
Novembrī Igaunijas mediji ziņoja, ka Igaunijā iesaldēts 20,1 miljons eiro Krievijas aktīvu (90% piederot Krievijas oligarhiem Andrejam Meļņičenko un Vjačeslavam Kantoram), turklāt pērn Igaunija jau pārdeva apmēram 12 000 tonnu sankcionētā Krievijas amonija nitrāta mēslojuma, kas glabājās Tallinas ostā.
Latvijas Ārlietu ministrija “Latvijas Avīzei” norādīja, ka Latvijā kopumā esot iesaldēti apmēram 289 miljoni eiro Krievijai vai sankcionētajām personām piederošo aktīvu. “Latvija kopā ar ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju strādā pie juridiskā ietvara, lai iesaldētos resursus izmantotu Ukrainas atjaunošanai. Ārlietu ministrijas ieskatā šim ir jābūt ES līmeņa risinājumam. Jebkuram risinājumam jābūt juridiski pamatotam,” sacīja ministrijā.
