Klimata pārmaiņas uzliek pārbaudījumus mājokļa konstrukcijām. Kā izvairīties no ūdensvadu un cauruļu sasalšanas? 1
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī beidzamo simt gadu laika klimats pakāpeniski Latvijā kļūst siltāks, šajā ziemā bija novērojams ilgs aukstuma periods. Kā prognozē meteorologi, globālās sasilšanas rezultātā mūsdienās klimats ir kļuvis haotisks un strauja laika apstākļu maiņa būs novērojama biežāk.
Tas uzliek pārbaudījumus mājokļa konstrukcijām, un redzams, cik noderīgs ir mājas siltinājums. Mājās ar centrālapkuri šādu problēmu ir mazāk.
Kur visbiežāk aizsalst
“Lai arī šī ziema bija barga, ūdensvadu aizsalšanas gadījumu skaits ir neliels. Sistēma pamatā tiek uzraudzīta un pilnveidota. Ja parādās aizdomas par ūdensvada aizsalšanu, jāvēršas pie mājas apsaimniekotāja, kas atsūtīs profesionālus speciālistus, kuri ātri problēmu novērsīs,” informē “Rīgas siltums”.
Savukārt SIA “Rīgas ūdens” savā tviterkontā katru dienu ziņo par kādu notikušu ūdensvada avāriju, kamdēļ uz remonta laiku iedzīvotājiem tiek atslēgta ūdenspadeve. Šoziem vairākās vietās veidojās strūklakas un plūdi. Janvārī Rīgā ūdensvada plīsuma dēļ applūda Zasulauka iela, kur izveidojās pamatīgs dīķis ar strūklaku.
SIA “Rīgas ūdens” informēja, ka notikusi 100 milimetru ūdensvada avārija. Bez ūdensapgādes palika piecas daudzdzīvokļu mājas. Piemēram, vakar “Rīgas ūdens” laboja ūdensvadu gan Vecrīgā, gan Jaunielā 25/27, gan Miesnieku un Mūku ielas krustojumā, kā arī Citadeles ielā 1a un K. Valdemāra ielā.
Privātmājās caurules jāuzmana īpašniekam
Citādi ir privātmājās. Ja tur ūdensvads nav izbūvēts atbilstoši normatīviem, aukstās ziemās tas var aizsalt. Aizsalšanu var veicināt ilgi aukstuma periodi un sniega trūkums.
Jāatzīmē, ka mājai ir ārējie un iekšējie ūdensvadi. Ārējie ūdensvadi parasti ir ierakti dziļāk par aizsalstošo zemes slāni. Tiem riskantās vietas ir posms pie akas un pie ieejas ēkā, jo diezin vai caurule tur būs iegremdēta pietiekami dziļi.
Iekšējie ūdensvadi lielākoties atrodas apkurinātās telpās, tādēļ aizsalšanas drauda nav.
Tomēr reizēm iekšējais ūdensvads šķērso arī neapkurinātas telpas pagrabā vai bēniņos, kur caurules reāli var aizsalt. Tā, piemēram, šomēnes Preiļos kādas mājas bēniņos plīsis pilsētas ūdensvads un plūdi sabojāja dzīvokļus un mēbeles.
Kā atkausēt
Caurules atkausēt var vairākos veidos. Ja mājas iekšpusē tiek izmantotas plastmasas caurules, to atkausēšanai var lietot karstu ūdeni. Cauruli vispirms aptin ar lupatu.
Pēc tam uz tās lej virsū karstu ūdeni. Audums uzkrāj ūdeni un paildzina tā iedarbību. Gāzt virsū uzreiz verdošu nedrīkst. Pārāk strauja temperatūras maiņa var izraisīt caurules ieplaisāšanu.
Vispirms jālej istabas temperatūras ūdens, tad pakāpeniski arvien karstāks. Process var ieilgt līdz vairākām stundām. Viss atkarīgs no sasaluma apjoma. Laistot ūdeni, jāpadomā par izmantotā ūdens savākšanu, vēlams apakšā novietot piemērotu trauku.
Plastmasas cauruļu atkausēšanai efektīvi noder sadzīves vai celtniecības fēns. Tomēr gaiss no celtniecības fēna tiek izpūsts ar samērā augstu temperatūru, kas var izkausēt cauruļu apvalku, tādēļ ir jāuzmanās un jāievēro saprātīga distance.
Lai efektīvāk izmantotu karsto gaisu, ap sasaluma vietu var izveidot garenu, slēgtu aproci no, piemēram, polietilēna plēves. Aproci apliek ap cauruli un ar fēnu pūš iekšā karsto gaisu, kas iedarbojas uz cauruli no visam pusēm.
Cauruļu atkausēšanai var izmantot elektrisko sildāmkabeli no siltās grīdas komplekta. Ar to aptin sasalušo vietu un pievieno elektrību. Noder arī ūdensvadu speciālie sildīšanas kabeļi.
Tas ir ātrs un elegants risinājums, ar kura palīdzību paprāvu aizsaldējumu var likvidēt pāris stundu laikā. Jāatceras, ka, pirms privātmājā atkausēt ūdensvadu, jāattaisa visi krāni, ūdenim brīvi jāplūst pa cauruļvadu un jāiztek pa krāniem.
Metāla caurules atkausē straujāk
Metāla cauruļvadu atkausēšanai reizēm izmanto atklātu uguni no lodlampas. Veids ir diezgan ugunsnedrošs, kas ir pierādījies arī praksē. Noderīgs ir arī metināmais aparāts. To izmanto apķērīgi saimnieki, kam liekas, ka ir draugos ar elektrību.
Aparāta skavas piestiprina pie metāla caurules un caur to laiž strāvu. Ja nepieciešams, strāvu pastiprina. Tomēr tas pašam nav tā īsti ieteicami, lai arī speciālas rūpnieciski ražotas iekārtas cauruļvadu atkausēšanai darbojas pēc līdzīga principa.
Ja sasalis zemē gulošs cauruļvads, vienkāršākais veids ir to atrakt un sasildīt. Tomēr to nav tik viegli izdarīt. Sasalušu zemi grūti rakt, un rokot var sabojāt cauruli. Labāk izmantot alternatīvas metodes.
Viena no tām ir ievietot ūdensvadā tievāku caurulīti un pa to ar elektrosūkni pumpēt karstu ūdeni (ūdens uzkrājums jau jāsagatavo). Caurulīte atdursies pret ledus sienu un palēnām ar karsto ūdeni to kausēs. Pēc laiciņa caurulīti var pabīdīt uz priekšu, līdz aizsprostojums pagalam.
Kā izvairīties no sasalšanas
Caurules pamatā sasalst tāpēc, ka ieraktas nepietiekamā dziļumā. Ideālā gadījumā caurulēm vajadzētu būt zem sasalšanas līmeņa, ap 1,7–1,8 m. Tomēr privātie būvētāji dažreiz neievēro šo noteikumu, mēģinot ietaupīt naudu. Caurules silda izolācija – putupolistirola vai minerālvates čaulas.
Izolēt caurules vērts arī neapkurinātās telpās. Tur vēlams novietot kādu sildītāju, kas gaisu nedaudz iesildīs. Vietās, kur caurule iet cauri mūra pamatiem vai ķieģeļu sienām, ir nepieciešama dubultā izolācija, jo šie materiāli atdziest ātrāk nekā augsne.
Risku izraisa arī zems ūdens patēriņš. Neapsildāmās mājās labāk pirms ziemas ūdeni novadīt no cauruļvadiem. Pēkšņa sala gadījumā var atstāt tekam nelielu ūdens strūkliņu, kas neļaus ūdenim sasalt.
Aizsalšanu veicina pārāk mazs caurules diametrs, tādēļ zem zemes nav ieteicams likt ūdensvadus, kuru diametrs ir mazāks par 50 mm.
No modernā cauruļu aizsardzības arsenāla jāmin elektriskie sildkabeļi. Viena veida sildkabeļus ievieto starp cauruli un izolācijas slāni. Cita veida sildkabeļus ievieto pašā ūdensvadā. Kabeļi darbojas automātiski.
