Galvas mežģis – kā atrast bērnam piemērotāko pulciņu? Šeit dažas atbildes 1
Aija Krone, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”
Konsultē
portāla “E-pulcini” vadītāja Ilze Zvaune
Veselības speciālists Raivis Hibšmanis
Programmas “Atrodi savu sporta veidu” vadītājs Kaspars Čerņavskis
“Bērniem piemīt lieliskas spējas – viņos virmo nerimstoša enerģija un zinātkāre. Tie vecāki, kas palīdz bērniem šo enerģiju prasmīgi pielietot, jau agrā bērnībā ieliek spēcīgus pamatus bērna nākotnes profesijas izvēlē,” stāsta Ilze Zvaune, portāla “E-pulcini” vadītāja.
Iespēja attīstīt bērnu spējas, jēgpilni nodarbināt ārpus mācībām – tie parasti ir iemesli, kāpēc vecāki nolemj bērnu sūtīt kādos pulciņos, mūzikas, mākslas vai sporta skolās.
Būtiski arī, ka, izvēloties ārpusskolas nodarbības, vecāki var ieinteresēt savu bērnu papildus nodarboties ar sportu, mūziku vai mākslu, tādējādi padarot kvalitatīvāku arī mācību procesu skolā. Aktivitātes ārpus skolas ir svarīgas arī bērna vispārējai attīstībai un sociālai laika pavadīšanai.
Bet kā izvēlēties katram bērnam piemērotāko? Tā, lai ārpusskolas nodarbības būtu piemērotas gan bērna raksturam, gan vecumam?
Noskaidro bērna psiholoģisko tipu!
Ja rodas jautājums, ar kādu sporta, mākslas vai interešu izglītības pulciņu paralēli skolai savu bērnu nodarbināt, pirmais, ar ko vajadzētu sākt, – izprast sava bērna psiholoģisko tipu.
Ir trīs bērnu tipi:
Pirmais bērnu tips – bērnā ir liela zinātkāre, un viņu interesē pilnīgi viss. Šie bērni labprāt izmēģina dažādas nodarbības, tomēr ļoti skaidri zina, ar ko vēlas nodarboties brīvajā laikā.
Piemēram, meitene no trīs gadu vecuma vēlējās dejot un, atnākot uz deju studiju, sajutās kā “zivs ūdenī”. Šajā situācijā viss ir lieliski, jo bērns pats ir izvēlējies savu aizraušanos!
Šiem bērniem lieti noder pulciņi, kas piedāvā dažādas aktivitātes, piemēram, vispārējās fiziskās sagatavošanas nodarbības, kas ietver dažādas sporta disciplīnas – skriešanu, komandas spēles, stafetes. Tas varētu būt arī mājturības pulciņš, kurā katrā nodarbībā iespējams pagatavot kaut ko jaunu, vai orientēšanās sports, kur katra nodarbība notiek citā vietā.
Otrais bērnu tips – bērni, kuri vēlas apmeklēt pulciņu, bet nezina kādu. Ja arī vecākam nav atbildes uz jautājumu “Kas interesē manu bērnu?”, lieti noder dažādu ārpusskolas nodarbību atvērtās durvju dienas vai arī iepazīšanās nodarbības, kas lielākoties ir bezmaksas. Šajās nodarbībās bērni iepazīstas gan ar pulciņu atrašanās vietu un nodarbības saturu, gan pasniedzēju.
Trešais bērnu tips – tie, kuri neko negrib. Nereti šie bērni dzīvo virtuālā pasaulē, viņiem ikdienā ir grūtības komunicēt ar citiem. Lai arī bērns saka, ka nevēlas apmeklēt pulciņus, vecākiem tomēr ieteicams bērnu virzīt uz to, lai bērns pakāpeniski atrod kādu sev saistošu nodarbošanos. Piemēram, varat iegādāties Lego konstruktoru un kopā uzbūvēt robotu vai arī kopā apmeklēt robotikas nodarbību. Iesākumā varat būt novērotāji, apskatīt, kā ar robotiem darbojas citi vienaudži. Nereti, lai bērnu ieinteresētu, vecākiem nepieciešams līdzdarboties. Piemēram, vecāks kopā ar bērnu var uzspēlēt tenisu, un, ja bērnu tas ieinteresē, pieteikties tenisa nodarbībām.
Par nepieciešamību noteikt sava bērna psiholoģisko tipu ir pārliecināts arī veselības speciālists Raivis Hibšmanis: “Šādu sava bērna uzvedības analīzi vecākiem nepieciešams veikt, lai pirmā saskare ar izvēlēto sporta veidu būtu veiksmīga.
Izvēloties jebkuru ārpusskolas aktivitāti, vecākiem jāpievērš uzmanība ieguvumiem, kas būs bērnam, izvēloties šo aktivitāti.
Ja bērnam nepieciešama komunikācijas spēju uzlabošana, noteikti noderētu komandu sporta veids (basketbols, futbols, volejbols u. c.). Bērns tajos iemācās sadarboties un pielāgoties vienaudžiem. Ja bērns jau labi saprotas ar vienaudžiem, bet nepieciešams attīstīt sevī īpašības rakstura stingrībai, nepieciešami individuālie sporta veidi, kā badmintons, riteņbraukšana, teniss un citi. Tie veicina rakstura stingrību, izturību pārvarēt grūtības, koncentrēties uz spēju tikt ar sevi galā. Sportu ļoti labi var izmantot kā mācību līdzekli – ne tikai kā fizisku slodzi, bet arī apgūstot dažādas turpmākajā dzīvē noderīgas iemaņas.
Vecākiem jārunā ar bērnu, jārāda, jāieinteresē un jāpiedāvā dažādi nodarbību varianti – gan mākslas, gan mūzikas un sporta. Tas ir tāpat kā ar uzturu – vecāki zina, kas bērniem garšo, jo viņam ir daudz ko piedāvājuši. Šeit ir tieši tāpat – jāpiedāvā daudz, lai saprastu, kas bērnam patīk.”
Kā atrast savu sporta veidu?
Lai labāk izzinātu bērna spējas un saprastu, ar kādu sporta veidu bērns vēlas nodarboties, Kaspars Čerņavskis izveidojis programmu “Atrodi savu sporta veidu”. Mācību gada laikā bērniem ir iespēja trenēties dažādos sporta veidos. Programma ietver 10 sporta veidus un ir pieejama septiņās Latvijas pilsētās. Tā paredzēta bērniem no 7 līdz 12 gadiem.
K. Čerņavskis uzskata, ka šādi veidotai ir jābūt sporta sistēmai valstī kopumā, lai bērni apgūtu dažādus sporta veidus agrā vecumā, bet vēlāk specializētos uz vienu konkrētu sporta veidu.
Tādējādi jau agrā vecumā bērni izmēģina dažādus sporta veidus un atrod sev piemērotāko. Trenera piedāvātā programma veidota tā, lai katrā nodarbībā būtu cits sporta veids. Tā bērnam nerodas pieradums pie viena sporta veida un ir interesanti.
“Iespējams, bērnam pirmajā nodarbībā kaut kas nav iepaticies, un, uzzinot, ka atkal, piemēram, būs futbols, viņš negribēs nākt uz nākamo nodarbību. Taču te viņš zina, ka būs kaut kas cits. Ir arī pārsteiguma moments – bērni nezina, kāda nodarbība būs nākamā,” skaidro K. Čerņavskis.
Nodarbojoties ar sportu veselu mācību gadu, bērns saprot, kas viņam patīk un padodas. K. Čerņavskim ir gandarījums, ka pēc dalības viņa izveidotajā programmā daudz bērnu iestājušies sporta skolā, jau zinot, kurš sporta veids viņiem patīk: “Prieks redzēt pēc vairākiem gadiem, ka bērni turpina nodarboties ar sportu un mūsu programma to veicinājusi.”
Ir gan gadījumi, kad kļūst skaidrs: konkrēto bērnu neinteresē nekāds sports, bet tikai mūzika un māksla.
Kustības nepieciešamas smadzenēm
R. Hibšmanis, atbildot uz jautājumu, kāpēc ir labi izvēlēties sportu kā ārpusskolas nodarbību, stāsta, ka nervu sistēmas attīstība ir cieši saistīta ar kustību. “Svarīgi saprast: lai bērns varētu kvalitatīvi apgūt mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku un valodas, kustība nodrošina fizioloģiskus procesus, kuru ietekmē smadzenēs tiek izstrādāti vairāki hormoni, kas nodrošina smadzeņu plasticitāti. To spēja mainīties un pielāgoties ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas ļauj bērnam ko iemācīties. Bērni visas pasaules gudrības apgūst gan caur ķermenisku kustību, gan caur vienkāršu prāta darbību, kas vairāk notiek matemātikas, mākslas vai mūzikas nodarbībās.
Daudzi slaveni šahisti nodarbojas ar kustību sporta veidiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu smadzeņu darbību.”
Kad talkā nāk tehnoloģijas
Mūsdienās interešu izglītības piedāvājums ir milzīgs, ne vienmēr iespējams aptvert visas iespējas.
Ņemot vērā, ka ir tehnoloģiju laikmets un daudzi vecāki izmanto internetu, lai iepirktos, apmaksātu rēķinus utt., trīs bērnu māmiņa Ilze Zvaune izveidoja divus portālus: e-nometnes.lv un e-pulcini.lv. Pirmajā apkopota informācija par nometnēm, bet otrajā – par ārpusskolas nodarbībām.
“Interešu pulciņu piedāvājums pašreiz ir tik daudzpusīgs un dažāds, ka meklēt atbilstošāko ir gana sarežģīti un laikietilpīgi, tāpēc tika izveidots e-pulcini.lv portāls, lai vecāki bērniem un sev ātri un viegli atrastu visu interesējošo informāciju, jo šādas vienas platformas Latvijā nebija,” stāsta I. Zvaune. Tādējādi vecākiem ir iespēja vienuviet saņemt informāciju par tuvākā un tālākā apkārtnē pieejamām ārpusskolas aktivitātēm: gan valsts un pašvaldību finansētām, gan privātām.
Interneta vietne darbojas kā starpnieks starp pulciņu piedāvātājiem un ģimenēm.
Šobrīd gan informācijas izvietošanu lielākoties nodrošina privātpersonas jeb privātie uzņēmēji.
“Pulciņu organizatori, kas savas aktivitātes realizē kādā izglītības iestādē, reti izmanto mūsu platformu. Iemesli ir dažādi, un nereti tam nav nekāda sakara ar finansējumu, bet gan ar ierobežotu redzējumu par savu auditoriju. Taču arī šādi tiek zaudēta iespēja talantu piesaistei. Piemēram, mūzikas vai mākslas skolās,” atzīst I. Zvaune. “Redzot apmeklētāju skaitu mūsu mājaslapām, jāsecina, ka interese tikai aug, attiecīgi arī pulciņu/nodarbību rīkotāji izrāda interesi pievienoties mūsu pulkam, lai pulciņa mērķauditorija tiktu uzrunāta.”
Lai nav par daudz!
Reizēm vecāki grib, lai bērni ir vispusīgi attīstīti, tāpēc nodrošina bērniem daudz nodarbību dažādās jomās. Taču tad ir risks, ka bērni tiek pārāk nodarbināti. Tomēr, ja bērniem ir laba ēstgriba, ja viņi ir smaidīgi un apmierināti ar dzīvi, ja viņiem ir labs miegs, var uzskatīt, ka viss kārtībā un bērns nav pārslogots.
Pedagoģe Kristīne Pusvilka pēc savas pieredzes zina, ka vecākiem ļoti jāpārdomā, cik un kādas ārpusskolas nodarbības savam bērnam piedāvāt. “Lielākā daļa vecāku pārspīlē ar ārpusskolas pulciņiem. Mūzikas, mākslas un sporta skola nav savienojamas. Bērnam nav laika izdomāt, ko viņš darīs brīvajā laikā, jo tāda nemaz nav. Ar aktivitātēm jābūt ļoti uzmanīgiem, lai vēlāk bērnam nerastos nervu sistēmas darbības traucējumi.”
Pieredze
Vēlos, lai bērns izbauda savu aizraušanos
Trīs meitu (13, 11 un 8 gadi) mamma Ilze Zvaune
Pirmie soļi pulciņu apmeklēšanā bija bērnudārzā – meitenes apmeklēja dziedāšanas, angļu valodas un dambretes pulciņu.
Abi ar vīru esam pārliecināti, ka bērniem paralēli citiem interešu pulciņiem noteikti jānodarbojas ar sportu. Vecākā meita kopš piecu gadu vecuma spēlē tenisu. Šo sporta veidu izvēlējāmies, jo mums ļoti patīk skatīties tenisa spēles un pati bērnībā esmu to spēlējusi. Tomēr noteikti nevēlamies caur bērniem piepildīt savus bērnības sapņus. Vēlos, lai bērns bauda šo sportu. Protams, raksturam arī ir ļoti svarīga nozīme, ne katram šis sporta veids būs piemērots.
Tenisā vienu gadu trenējās arī vidējā meita, tomēr viņa par to neizrādīja interesi. Pamanījām, ka viņai lieliski padodas zīmēt. Sākumā vedām uz zīmēšanas pulciņu, bet vēlāk – uz sagatavošanas kursiem mākslas skolā. Šoruden meita mācīsies 4. kursā mākslas skolā, un interese par mākslu nav zudusi. Jo īpaši meita izceļ keramiku, bet, ja nebūtu mākslas skolas, tad tik ātri neuzzinātu, ka darbošanās ar mālu meitai ir sirdī.
Vecākās meitas pirms tenisa izmēģinājušas mākslas vingrošanu, bet tas neieinteresēja. Visas meitas no mazotnes apmeklēja arī peldēšanas apmācības ne vien veselībai, bet arī drošībai, kad bērni atrodas pie ūdens. Baseina apmeklējums ir hobijs, kurš nav apsīcis vēl šodien.
Mūsu mazākā meita, kurai ir astoņi gadi, ir ļoti aktīvs un atvērts bērns. Viennozīmīgi redzam viņu vieglatlētikā, bet šobrīd viņas un vidējās māsas sporta hobijs ir sinhronā daiļslidošana, kuru patiesībā atradu nejauši, jo Latvijā ir tikai viens klubs, kur pasniedz šādas sporta nodarbības. Tas šķita saistošs, jo ir komandas sporta veids, un meitenes ir ļoti apmierinātas ar šo hobiju.
Šogad arī mazākā meita ir izrādījusi interesi par tenisu un ir uzsākusi apmeklēt šos sporta treniņus. Vecāki ir tie, kuri var pateikt un redzēt, uz ko savu bērnu virzīt – viens ir hiperaktīvs, otrs ir ļoti mierīgs, un viņš negribēs nodarboties ar aktīvu hobiju, tāpēc jāatrod īstais, kas būs atbilstošs bērnam. Domāju, ka katram bērnam ir piemērots kāds hobijs, tas tikai jāatrod.
Jebkura pulciņa pieredze sniegs ieguldījumu tālākajā dzīvē: izglītības izvēlē un profesionālajā darbā.
Jāsaka gan, ka loģistika pulciņu izvēlē arī ir ļoti būtiska, jo bērni uz tiem jāizvadā. Protams, ir lieliski, ja bērni var atrast pulciņus tuvu dzīvesvietai, bet bieži vien tie atrodas blakus pašvaldībā vai pat tālāk vai arī nodarbības noris vakaros, kad ir tumšs, tad drošības apsvērumu dēļ bērnu nepieciešams izvadāt.
Runājot par finansēm, jāteic, ka pulciņi, ārpusskolas aktivitātes, interešu izglītība dalās šādās kategorijās – dārgi, mazliet lētāki un lēti. Mūsu ģimenes izvēlētie pulciņi viennozīmīgi nav no lētākajiem, bet bērni ir mūsu nākotne, un, ja varam radīt smaidu mūsu bērnu sejās, priecājoties par saviem hobijiem, tad darīsim, cik spēsim!
Manuprāt, jebkurā sporta veidā, kā arī interešu izglītībā būtiskais un arī galvenais ir skolotājs, pasniedzējs vai treneris, kuram ne tikai jāzina, kā pasniegt šo sporta veidu vai vadīt pulciņu, bet arī ir jārada vēlme to visu apgūt. Labs skolotājs ir tāds, kurš spēj aizraut ar idejām, ar pasniegšanas metodēm, radot vēlmi bērniem sasniegt rezultātus, kurš arī ciena bērnus kā personības un ar savu personību rāda piemēru!
