Sāncensība 0
Minētais mātes – meitas attiecību modelis paredz nemitīgu savstarpēju sāncensību, kas piefiksēta gan tiek vien no mātes puses. To raksturo nezūdoša vēlēšanās būt labākai, spilgtākai, veiksmīgākai par savu atvasi, nemitīgi norādot uz meitas trūkumiem un cenšoties tos izmantot sava tēla spodrināšanā.
Attiecībās it kā notiek spēkošanās, kuras iznākums ir paredzams – mātes dzīves pieredze ļauj viņai atkal un atkal “uzvarēt”, radot meitā neizpratni un reizē arī nemitīgu vilšanos par nepareizi pieņemto lēmumu nepatīkamajām sekām.
Kā novērojusi Strīpa, nereti sievietes, kuras bērnībā cietušas no šāda mātes – meitas attiecību modeļa, atzinušas, ka jutušās vainīgas par mātes negācijām, aso izturēšanos, pat fizisko vardarbību, sadzīvojot ar apziņu, ka viņas pašas konkrēto rīcību ir izprovocējušas.