Kas slimo ar anoreksiju 0
Apmēram 90-95% no pacientiem ir sievietes ar paaugstinātu saslimstības biežumu un risku 13-14 un 17-18 gadu vecumā. Pēdējos gados arvien biežāk sastopami ziņojumi par 8-12 gadus jaunām meitenēm ar anoreksiju. Jaunām, ar baltu ādas krāsu, ar nelielu virssvaru, vidusslāņa un labi izglītotām meitenēm varētu būt augstāks risks, salīdzinot ar citām minoritātēm.
Rietumu kultūras valstīs ir augsts mirstības risks Anorexia nervosa izraisīto komplikāciju un pašnāvību dēļ. Astoņus gadus ilgā apsekojošā pētījumā mirstības rādītājs bija 2,72% (visi nāves gadījumi), no kuriem 1,82% tikai ar Anorexia nervosa saistītajiem gadījumiem, kas uzskatāms par dramatiski augstu, ņemot vērā, ka tas skar jaunas sievietes.
Anoreksija ir viens no ēšanas traucējumiem, kas saistīts ar ilgstošu un neveselīgu novājēšanu, sākotnēji apzināti, vēlāk jau automātiski (nepazināti) ierobežojot ikdienā organismam nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu.
Bieži vien viss sākas pagalam nevainīgi, ar vienkāršu vēlmi notievēt, tomēr emocionālā pašsajūta un mazvērtības kompleksi, neapmierinātība ar sevi liek doties arvien tālāk, līdz novājēšana kļūst pilnīgi nekontrolējama un pārvēršas par dzīvībai bīstamu diagnozi.
Sākotnējie aizbildinājumi atbrīvoties no liekā svara ir tikai aisberga redzamā daļa – patiesībā, saslimšanas pamatā ir psihoemocionāla neapmierinātība ar sevi, apkārtējās sabiedrības spiediens un tajā noteiktie skaistuma standarti, kuriem nepieciešams pakļauties, vai cits psihoemocionālu diskomfortu izraisošs faktors. Biežākie anoreksijas izraisītāji mēdz būt dažādas emocionālas krīzes, stress, radikālas pārmaiņas dzīvē, kas laika gaitā mazina dzīves kvalitāti un pasliktina fizisko labsajūtu un var radīt dažādus orgānu darbības traucējumus.
Jāņem vērā, ka ne vienmēr ar anoreksiju slimo pacientes, kurām sākotnēji novērojamas problēmas ar lieko svaru – slimot mēdz arī ārēji tievas, veiksmīgas, skaistas meitenes.
Bieži vien anoreksiju sākuma stadijā diagnosticēt ir komplicēti, tāpēc būtiski censties pamanīt darbības, kas var liecināt par šiem ēšanas traucējumiem:
- Ilgstošas diētas ievērošana (sākotnēji ar atsevišķu produktu izslēgšanu it kā “lai ēstu veselīgi”, vēlāk dramatiski samazinot ēdiena daudzumu).
- Straujš un ievērojams svara zudums (10-20 kg 6 mēnešu laikā).
- Intensīva svēršanās pirms un pēc ēdienreizēm.
- Pastiprināta ūdens lietošana (2-3 litri dienā un vairāk).
- Pastiprināta interese par fiziskajām aktivitātēm un treniņu apmeklēšana (piemēram, skriešana 3 x nedēļā 5-7 km).
- Novēršanās no draugiem, tuviniekiem un apkārtējās sabiedrības, jo aizvien vairāk laika aizņem domas par ēšanu/neēšanu un kalorijām, svaru (tuvinieku aizrādījumi vai mēģinājumi pierunāt ēst rada konflikta situācijas).
- Pārlieku liela interese un apsēstība ar svaru, iedomas par nemitīgu ķermeņa svara pieaugumu, pat tad, ja jau ir dramatisks svara zudums līdz kaheksijai (izteiktai novējēšanai), atsevišķas ķermeņa daļas šķiet resnas (nepareiza/izmainīta ķermeņa uztvere).
- Nomākts, trauksmains, bieži vien depresīvs garastāvoklis, arvien grūtāk kļūst veikt ikdienas pienākumus ne tikai emocionāli, bet arī fiziski.
- Izvairīšanās no kopīgām ēdienreizēm, nemitīga atrunāšanās no tām; vēlme ēst vienatnē, vienlaikus, lai maskētu saslimšanu un novērstu uzmanību īpaša intereses izrādīšana par ēdiena gatavošanu.
- Pārlieku uzkrītošas rūpes par apkārtējo ēšanas paradumiem un svaru.
- Intensīva organisma attīrīšanai paredzētu preparātu lietošana.
