Kā atņem zemi dzelzceļam. No 1623 īpašumiem “Rail Baltica” Latvijas trasē atsavināti tikai divi 2
Šā gada janvārī, publiskojot revīzijas ziņojumu par “Rail Baltica” projekta pārvaldību Latvijā, Valsts kontrolei (VK) lielākie iebildumi bija par Latvijas posma ieviesēju kavēšanos trases izbūvei nepieciešamās zemes atsavināšanā.
“Rail Baltica” trases plānošanas procesā pavisam identificēti 1623 īpašumi, kurus skars trase Latvijā. No tiem 1179 ir privāto un juridisko personu, 444 – valsts vai pašvaldības īpašumi. VK bija izpētījusi, ka nacionālie projekta ieviesēji “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (“EDzL”) pārāk koncentrējušies uz trases izbūvi un par maz domājot, kur tā atradīsies. Bija noskaidrots, ka uz gada sākumu trases izbūves vajadzībām atsavināti tikai divi pašvaldībām piederoši īpašumi.
Visu vēl varot paspēt
Trasei nepieciešamo īpašumu atsavināšanā Latvija gājusi atšķirīgu ceļu, piemēram, no Lietuvas, kur nacionalizēja visu koridoru uzreiz un ar rezervi. Pie mums zemes atsavināšana notiek kopā ar projektēšanu: paredzēts pirkt tikai projekta realizācijai nepieciešamo zemi, lai nebūtu lieku izmaksu par īpašuma uzturēšanu.
Projektēšana pilnā sparā jau notiek tehnoloģiski sarežģītāko trases posmu un objektu izbūvei ap Rīgu, kur nākamgad jāsākas būvniecībai. Starptautiskajā lidostā “Rīga” un Rīgas Centrālās stacijas daļā “EDzL” sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus: 86 no tiem atrodas “Rail Baltica” stacijas un tās saistītās infrastruktūras posmā lidostā (21,84 ha), 37 īpašumi – Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā (1,3 ha).
“Lai arī izskanējušas bažas, ka zemju un īpašumu atpirkšana var bremzēt projekta realizāciju, “Rail Baltica” jaunbūvējamās dzelzceļa trases tā saucamā Rīgas loka izbūvei nepieciešamo īpašumu atsavināšanu ir iespējams veikt laikus,” “LA” informēja Aigars Lipčiks, “EDzL” Nekustamā īpašuma atsavināšanas departamenta pārstāvis.
Kur jābūvē, tur varēs
“Visi apzinātie īpašumi, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai lidostas un Centrālas stacijas posmos, jau ir izvirzīti atsavināšanai. Kopumā 12,5% no kopējā “Rail Baltica” trases skarto īpašumu skaita ir valsts un pašvaldību īpašumi, tas atvieglo atsavināšanas procesu un samazina atsavināšanai nepieciešamo finanšu apjomu.
Šos īpašumus var atsavināt, maksimums, sešu mēnešu laikā, veicot atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Kā arī atsevišķos gadījumos ir iespējams noslēgt īpašumu bezatlīdzības lietošanas līgumus,” skaidroja Aigars Lipčiks.
Piemēram, Rīgas Centrālās stacijas “Rail Baltica” trases posmā jau esot noslēgti deviņi šādi lietošanas līgumi. Šajā posmā privātīpašniekiem piederot vien divi nelieli īpašumi, par kuriem jau panākta vienošanās. Tādējādi tie būšot pieejami līdz šā gada beigām, kad paredzēts uzsākt pirmos sagatavošanas un demontāžas darbus.
Mazliet sarežģītākas sarunas norit par Centrāltirgus, autoostas un t/c “Titāniks” skartajiem īpašumiem: tie ir lieli objekti, kuros notiek komercdarbība, un šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana esot daudzpakāpju. Tādu īpašumu novērtēšanai pieaicina ekspertus, kuri veic pieteikto zaudējumu aplēses.
Savukārt zeme lidostas stacijas būvniecībai, ar kuru paredzēts sākt izbūvēt šo trases posmu 2021. gadā, pieder lidostai, un faktiski tā jau esot pieejama būvniecībai.
“EDzL” speciālists skaidro, ka šobrīd atsavināšanas procesa termiņš privātajiem īpašumiem esot līdz diviem gadiem. Tik ilgs laiks nepieciešams, lai ievērotu visas juridiski noteiktās un likumdošanā paredzētās procedūras, sākot ar paziņojuma par īpašuma atsavināšanu nosūtīšanu, atbildes gaidīšanu, vienošanos par taisnīgu samaksu, mērniecību un zemes ierīcību, pirkuma līgumu sagatavošanu, valdības lēmumu pieņemšanu utt. Process varētu notikt ātrāk, ja būtu valdības politisks lēmums par atsavināšanas procesa paātrināšanu.
Taisnīgas atlīdzības noteikšana
Katra trasei nepieciešamā īpašuma atsavināšanai “EDzL” noteicis individuālas pieejas metodi. Vadoties pēc taisnīgas atlīdzības principiem, paredzēts, ka īpašniekam var izmaksāt šādas kompensācijas: pārcelšanās izdevumus; nekustamā īpašuma vērtību atbilstoši uzsāktajai izmantošanai; pamatotus zaudējumus, negūto peļņu; piekļuves zaudējumus vai izdevumus, kas saistīti ar jaunas piekļuves izmantošanu, ja atsavina daļu no nekustamā īpašuma, atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu u. c.
Tāpat arī noteikts, ko iepriekšējam īpašniekam nekompensēs: nelikumīgu būvniecību; nodokļu pieaugumu; ainavas zaudējumu; morālo kaitējumu; nerealizētus plānus par nākotnes biznesu un peļņu.
Atsavināšanas soļi
Pēc projektēšanas darbu uzsākšanas “EDzL” īpašniekiem nosūta paziņojumus par projektēšanu. Kad zināms atsavināmās platības apjoms, paziņojumu sūta par īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību, lūdz sniegt informāciju par īpašumu un iespējamajiem zaudējumiem sakarā ar atsavināšanu.
Tad sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs novērtē īpašumu, aicinot piedalīties arī īpašnieku, kurš piesaka un pamato zaudējumus. Pēc vērtējuma saņemšanas aprēķina atlīdzību par atsavināmo īpašumu vai tā daļu. To nosūta īpašniekam, aicinot uz Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdi.
Pēc īpašnieka uzklausīšanas un aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanas notiek Atlīdzības noteikšanas komisijas sēde, kurā atlīdzību apstiprina un lēmumu nosūta Satiksmes ministrijai gala lēmuma pieņemšanai.
Ja jāatsavina tikai daļa no īpašuma, notiek zemes ierīcības darbi, lai ar īpašnieka piekrišanu nodalītu “Rail Baltica” trasei nepieciešamo nekustamā īpašuma daļu, vienlaikus veicot arī zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus.
Pēc šīm procedūrām dokumentus nosūta Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai par noteikto atlīdzību. Ja lēmumu apstiprina, īpašnieku aicina noslēgt pirkuma līgumu par īpašuma atsavināšanu, vienojas par īpašuma atbrīvošanu un citiem būtiskiem jautājumiem. Tad īpašniekam pārskaita pirkuma maksu un valsts īpašumtiesības reģistrē zemesgrāmatā.
Pagaidām nav summu, ko atklāt
Rezumējot atsavināšanas procesu, sanāk, ka uz šo brīdi ir noslēgti deviņi lietošanas līgumi un atsavinātas divas īpašuma vienības. Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai iesniegtas vēl divas, Satiksmes ministrijā izskatīšanai iesniegtas 18.
Tā kā Ministru kabinets vēl neesot apstiprinājis konkrēto īpašumu atsavināšanu, “EDzL” nevarēja konkrēti nosaukt atsavināšanai izmaksājamos finanšu līdzekļus. Pagājušā gada augustā presei izplatītā paziņojumā “EDzL” pārstāvji bija informējuši, ka projekta tagadējā finanšu plānošanas periodā atsavināšanai pieejamais finansējums ir 15,6 miljoni eiro.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir izteicies, ka “Rail Baltica” megaprojekta kopējās pārvaldības uzlabošanai būtu lietderīgi “EDzL” jau šā gada laikā integrēt kopuzņēmumā “RB Rail”. Lēmumu par atsavināšanu pieņem Ministru kabinets, tāpēc atsavināšanas process tiks nodrošināts neatkarīgi no plānotās uzņēmumu pievienošanas/apvienošanas – uzskata pašā “EDzL”.
