Kā atlīdzinās kaitējumu 0
Nu jau gandrīz gadu manai ģimenei ir konflikta situācija ar sociālo dienestu par nepilngadīgās meitas audzināšanu. Sociālais darbinieks saņēma ziņojumu no skolas un ieradās pie mums mājās. Diemžēl viņš uzreiz bija negatīvi noskaņots pret ģimeni – sāka mani un sievu visādi terorizēt, draudēt, ka atņems aprūpes tiesības u.tml.
Meitai tiešām, kā jau pusaudzei, bija dažas problēmas, taču mēs tās centāmies risināt – runājām, gājām uz skolu, pat bijām pie psihologa. Kad likās, ka nu problēmas ir puslīdz atrisinātas, šis sociālais darbinieks no darba aizgāja. Lietu pārņēma cita darbiniece, un viss atkal sākās no gala! Meitai radās nevajadzīgs stress, un panāktais bija vējā. Kad lieta nonāca līdz bāriņtiesai, lietu izbeidza, jo bāriņtiesa neuzskatīja mūs par nelabvēlīgu ģimeni. Vai es varu prasīt sociālajam dienestam vismaz nodarītā morālā kaitējuma atlīdzību? Vai ir kāds likums, kas to nosaka, un kā to pareizi izdarīt? Vai vainīgās amatpersonas par to arī reāli atbildēs? Juris Rīgā
Juriste Kristīne Krēsliņa atgādina, ka no 2005. gada Latvijā ir spēkā “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Sa-tversmē un “Administratīvā procesa likumā” noteiktās tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes (arī pašvaldības iestādes, valsts aģentūras) prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību vai ar bezdarbību, ja tai bija pienākums rīkoties, bet tā nav rīkojusies.
Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona “Administratīvā procesa likuma” izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība. Cietušais var būt arī iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā bojā gājušas fiziskās personas tuvinieks.
Atsevišķos gadījumos cietušais var būt līdzatbildīgs par zaudējumiem, kas viņam radušies, un tad viņš nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu. Piemēram, ja cietušais, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, nav darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu. Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu arī tad, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra pieaugumu.
Mantiskie zaudējumi
Mantiskais ir katrs mantiski novērtējams zaudējums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tomēr tiktu gūta.
Mantiskais ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums ietver arī juridiskās palīdzības izmaksas, taču par to neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai.
Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas to varētu ietekmēt. Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Mantisko zaudējumu parasti atlīdzina šādā apmērā:
* ja aprēķinātā summa nepārsniedz 100 000 latu – 100 % apmērā;
* no 100 001 lata līdz 1 000 000 latiem – 50 līdz 100 % apmērā;
* ja aprēķinātā summa pārsniedz 1 000 000 latu, atlīdzinājums var būt zemāks par 50 % no šīs summas.
Iestāde pēc sava ieskata var cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu atlīdzināt, nevis izmaksājot aprēķināto, bet gan atjaunojot faktisko stāvokli, kādā atradās cietušā manta pirms zaudējuma nodarīšanas.
Kaitējumi un atlīdzinājumi
Personiskais kaitējums ir ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts kaitējums fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm.
Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka līdz 5000 latiem. Ja tas ir smags, var noteikt līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz pat 20 000 latiem.
Morālais kaitējums ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.
Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka līdz 3000 latiem. Ja tas ir smags – līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt pat līdz 20 000 latiem.
Atlīdzības pieprasīšana
Privātpersona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi šo zaudējumu. Iesniegumā norāda:
1) iestādes nosaukumu, kurai iesniegts iesniegums;
2) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;
3) prasījumu (tajā norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma kopējo summu, ja prasa atlīdzinājumu par vairākiem zaudējuma veidiem – par katru atsevišķi);
4) faktus, kas pēc iesniedzēja domām pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;
5) bankas kontu, uz kuru pārskaitīt zaudējuma atlīdzinājumu.
Iesniegumā var norādīt arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru, un iesniegumam pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus.
Ja iesniegums nosūtīts pa pastu, tam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas. Iesniegumā var norādīt lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā.
Privātpersonai iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu jāiesniedz gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.
Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par atlīdzinājuma piešķiršanu un tā apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu. Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju.
Amatpersonu atbildība
Lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu, augstāka iestāde, kuras padotībā ir zaudējumus nodarījusī iestāde, izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu. Pēc tam iestāde vēl arī izvērtē, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, atlīdzinājuma summu, ko maksā katra attiecīgā amatpersona, nosaka, ievērojot tās vainas pakāpi.
Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un nosakot, vai no amatpersonas jāprasa pilns vai daļējs atlīdzinājums, ņem vērā tās vainas pakāpi.
• Iestādes lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu nevar apstrīdēt augstākā iestādē, bet var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar “Administratīvā procesa likumu”.
• Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu jāmaksā likumiskie 6 % procenti gadā.
