Kā “atlaist” pagātni un dzīvot tagadnē. Vienkāršs un gudrs risinājums 0
Atmiņas par pagātni un bailes par nākotni var būtiski sabojāt mums dzīvi. Ieciklēšanās uz to traucē koncentrēties uz ikdienas uzdevumiem, pastiprina trauksmi, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti.
Bet reti kurš zina, ka izcilais vācu filozofs Artūrs Šopenhauers vēl XIX gadsimta vidū piedāvāja ļoti vienkāršu un viedu risinājumu, kas spēj aizgainīt šo trauksmi. Šajā rakstā mēs par to pastāstīsim.
Sendienu filozofi un mūsdienu psihologi skandina, ka nepieciešams mācīties dzīvot tagadnē, nemocīt sevi ar atmiņām par bijušo un bailēm no nākotnes. Lūk, piemēram, Senekas citāts: “Tikai tagadne ir īsta un patiesa, tikai tā ir pa īstam notiekošais, un tikai tajā noris mūsu esība. Tāpēc pret to vienmēr vajag izturēties pozitīvi un attiecīgi priecāties par katru kaut cik ciešamu brīdi, kurā nav nepatikšanu un sāpju. Nevajag aptumšot šādus mirkļus ar nožēlu par nerealizētiem pagātnes sapņiem vai bažām par nākotni”.
Bet kā to izdarīt? Ar prātu mēs saprotam, bet kā likt smadzenēm darboties vajadzīgajā virzienā, lai neaptumšotu vienīgo mums reālo laiku – tagadni? Šeit atkal jāieklausās izcilu domātāju teiktajā.
Tas pats Seneka ir teicis, ka “katra diena – tā ir jauna dzīve”. Šopenhauers attīstīja šo domu: “Katra diena ir dzīve miniatūrā: pamošanās un piecelšanās – tā ir dzimšana, katrs svaigs rīts – tā ir jaunība, un aizmigšana – nāve”. Ja pamēģina tieši tā attiekties pret katru dienu, tā iemirdzēsies jaunās krāsās. Jūs tikai iedomājieties: katra diena – jauna dzīve! Jauna! Un vakarā tā beigsies. Viss, tās vairs nav. Tad kāpēc to nožēlot? Rīt būs jauna diena, kas atkal beigsies ar vakaru. Tad kāpēc par to raizēties iepriekš? Ir tikai viena diena – vienmēr un visiem tikai viena diena.
Šopenhauers īpaši izceļ rīta cēlienu, jo tas ir dzīves jaunība. Jūs tikai iedomājaties – katru dienu mēs izdzīvojam dzīves jaunību neatkarīgi no vecuma! Un katru dienu “nomirstam” aizmiegot, kas arī ir labi, jo tā mums katru dienu ir iespēja sākt dzīvi no jauna – jo rītdien atkal būs rīts.
“Visām nodarbēm bez izņēmuma, gan garīgām, gan fiziskām, pats piemērotākais laiks ir rīts. Rīts – tas ir dienas jaunība – viss ir līksmi, mundri un viegli; mēs jūtamies spēcīgi un pilnībā pārvaldām savas spējas. Nevajag dienu saīsināt ar vēlu celšanos, tērēt to triviālām lietām vai tukšām runām, bet saskatīt tajā dzīves kvintesenci, kaut ko svētu, ” tā Šopenhauers.
Avots: “mirror-venus.ru”
