Kā atraisīt sava organisma neizmantotās rezerves un izveseļoties paša spēkiem? 0
Iespējams, būsiet dzirdējuši, ka cilvēks izmanto vien niecīgu daļu sava potenciāla. Tas attiecas arī uz ķermeņa spēju sevi atjaunot, atveseļot, līdzsvarot. Šīs spējas mūsos ir, tikai ne daudzi tās izmanto. Veselības atjaunošanas alternatīvo kursu pasniedzēja Svetlana Sapožņikova jau desmit gadu garumā pārliecinās, ka cilvēks pats saviem spēkiem var sevi atveseļot, pat tad, kad liekas, ka tas vairs nav iespējams, rokas nolaidušās, kaite ir gadiem. Viņa novērojusi, ka kursos nereti pāriet senas un ilgstošas sāpes un diskomforti, uzlabojas gremošanas sistēma, redze, dzirde, pāriet nomāktība, rodas vēlme dzīvot, sasniegt mērķus un ir tam enerģija. Pasniedzēja palīdz, sniedzot prasmes sevi atjaunot (turklāt tās jau kursu laikā trenē) un atbalstot, vadot Norbekova Atveseļošanās kursus oficiālajā Norbekova centrā Maskavā, dažādās pasaules valstīs, arī Latvijā, Rīgā un Liepājā.
Kā cilvēks pats var atmodināt sevī esošos spēkus un atveseļoties – vienalga, vai tā būtu vairāk fiziska kaite vai nomāktība, garīgais izsīkums?
“Vispirms jau jāiziet no upura lomas (esmu tik slims / nekas man nepalīdzēs / mana slimība ir visunikālākā u.tml.) un jāieņem aktīva cilvēka nostāja – tāda, kurš pats veido savu dvēselisko un fizisko stāvokli, ieņem aktīvu dzīves pozīciju,” uzsver Svetlana Sapožņikova. Bet ko darīt, ja šķiet, ka vairs jau neko nevari, rokas nolaižas – kāda tur vēl aktīva cilvēka stāja? Bieži vien sākumā tieši tā arī cilvēki jūtas. “Tad palīgā nāk gribasspēks. Daudz ko mainīt iekšēji var “caur ķermeni”. Tāpēc palīdz diezgan vienkāršs pamatpaņēmiens: smaids, stāja un aktīvs/pozitīvs iekšējs noskaņojums – sākumā bieži šāds stāvoklis jāieņem mākslīgi.” Tiek trenēti arī citi iekšējie stāvokļi, piemēram, iekšējs miers. Tu vari pamēģināt kaut dienu noturēt stāju, smaidu un dzīvespriecīgu, aktīvu iekšējo stāvokli – paskaties, kas notiks… Kā mainīsies domas, emocijas, enerģiskums…
Tālāk vienkārši jādarbojas! Norbekova sistēmas pamatā ir seno Austrumu un mūsdienu zināšanu apvienojums, fundamentālu psihofizioloģijas sakarību izmantošana, kā arī autormetodes. Pasniedzēja neuzbāž šo metodi kā vienīgo panaceju – “ir tūkstošiem ceļu līdz veselībai” un ir svarīga cilvēka paša motivācija, vēlme kaut ko mainīt.
Programmas izveidotājs ir Mirzakarīms Norbekovs – uzbeku tautības veselības atjaunošanas skolotājs, kurš veselības sistēmu sāka veidot aptuveni pirms 30 gadiem, pēc tam, kad pats bija nāvei nolemts invalīds, kas tomēr saviem spēkiem, ar sūfiju skolas zināšanu un Skolotāja palīdzību sevi atveseļoja.
Sistēmā ir gan fiziskie vingrojumi, gan tiek trenēts gribasspēks, iekšējie stāvokļi, ir tēlaini un sajūtu virzīšanas vingrinājumi un meditācijas, bioloģiski aktīvo punktu pašmasāža, redzes un dzirdes treniņi, dažādas metodikas asinsvadiem, imunitātei, dzimumsistēmai, emocionālā stāvokļa stabilizēšanai.
“Viss ķermenis ir saistīts. Piemēram, locītavu vingrojumi palīdz atjaunot mugurkaula lokanību, uzlabo asinsriti, atbrīvo nervu galus un asinsvadus, tādēļ normalizējas dažādu orgānu darbība, tajā skaitā uzlabojas redze un dzirde.”
Vingrojumi kakla daļai
Lūk, pāris vingrinājumi no plašā vingrojumu kompleksa, jo īpaši patīkami tos veikt, kad gribas atslogot kaklu pēc ilgstošas sēdēšanas.
Spalviņu tīrīšana
Šo vingrinājumu var veikt gan stāvus, gan sēdus. Nolieciet zodu uz leju un slīdiniet uz galvu virzienā uz nabas pusi. Nedaudz atslābiniet galvu (neatgriežoties pilnībā sākotnējā stāvoklī) un virziet galvu vēl uz leju, it kā jūs būtu putns, kurš tīra spalviņas. Sprandas rajonā vajadzētu rasties patīkamai pavilkšanai, bet ne sāpēm. Lēnām (lēnām, līgani!) atgriezieties sākotnējā stāvoklī.
Bruņurupucis
Paceliet nedaudz uz augšu zodu un kā bruņurupucis “ievelciet” galvu kaklā/plecos un tad “izbāziet ārā” – paceliet augšup. Un tā vairākas reizes. Līgani. Izbaudiet katru kustību ar prieku. Pasmaidiet – tad no vingrinājumiem ir daudz lielāks ieguvums.
Pastiepšanās uz sāniem
Nolieciet galvu (bet negrieziet) pret labo plecu, it kā mēģinot ausi nolikt atpūsties uz pleca. Taču dariet tikai tik, lai rastos patīkama pavilkšanas sajūta. To pašu izdariet uz otru pusi.
Pūce
Maigi pagrieziet galvu uz labo pusi un ar acīm it kā mēģiniet redzēt aiz muguras, vai kāds jums neseko. Nedaudz atslābinieties un tad pavirziet galvu vēl vairāk, taču bez sāpēm. Lēnām atgriezieties sākumstāvoklī un pildiet vingrinājumu uz otru pusi.
Beigās lēnām paelpojiet, vēlams arī pastiept rokas uz augšu, līdz ar lēnu ieelpu un nolaist rimti lejā, līdz ar izelpu.
Tēlainie vingrojumi
Tēlainie vingrinājumi palīdz tikt galā ar dauzām slimībām. Piemēram, jāiztēlojas siltuma sajūta un jāiet pa noteiktu ķermeņa trajektoriju, ķermeni izsildot, pēc tam – radot vēsuma sajūtu. Ir arī dažādi orgānu ģenerālās tīrīšanas paņēmieni, kad orgānu dažādos veidos, ar dažādām iedomātām kustībām tīra.
Vari izmēģināt šādu vienkāršotu aknu tīrīšanas variantu. “Reizi nedēļā (biežāk nevajag) maigi sasildām aknas rajonu, piemēram, iedomājoties, ka uz tās uzlikta silta roka (var arī fiziski to uzlikt, paturēt) vai iedomāta šalle, vai cits maigs, patīkams siltums (nekādā ziņā ne karstums). Vingrinājumu pilda tikai pāris minūtes, bet tas jau ir vērtīgs darbs organismam,” teic Svetlana Sapožņikova.
Diezgan ātri kursos ieslēdzas “redzes palaišanas mehānisms” (kad rodas pirmie redzes uzlabojumi), un tas palīdz noticēt, ka ķermenis spēj mainīties (jo ne visi veselības uzlabojumi ir viegli uzskatāmi).
Pēc daudziem gadiem beidzot var gulēt, kā grib
Pasniedzēja uz Latviju vadīt kursus brauc jau trešo gadu, tāpēc interesanti uzzināt kādus no latviešu kursantu panākumiem. “Kāda klausītāja jau trešajā kursa dienā atjaunoja plecu locītavas kustīgumu. Viņa septiņus gadus nevarēja pacelt roku uz augšu – to varēja tikai ar otras rokas palīdzību. Viņai pārgāja sāpes locītavā, varēja nogulēt uz sāna, nevis tikai uz muguras, kā tas bija pēdējos gados. Un tas notika trešajā kursa dienā! Līdz kursa beigām bija vēl citas izmaiņas. Viņa noticēja sev un darbojās!
Pēdējā kursā mūs pārsteidza enerģiskais Jānis, viņam iespēju kursus apmeklēt uzdāvināja radi un draugi 75. dzimšanas dienā. Viņš atnāca jau ar lielisku pieredzi, strādājot pēc Norbekova metodes, izmantojot grāmatā lasīto: viņam bija nolikta kataraktas operācija, un ar vienu aci redze jau bija tādā miglā, ka vairs nevarēja lietot datoru (ja nu vienīgi piesedzot vairāk cietušo aci). Kāds tuvinieks iedeva Norbekova grāmatu, un Jānis sāka pēc tās darboties – kā pats teica, nesistemātiski un nemākulīgi. Taču juta, ka redze uzlabojas. Pienāca operācijas diena, pirms tam bija jāiziet rūpīgas pārbaudes, izmantojot dažādu aparatūru, pēc kā ārsts teju vai bijis dusmīgs – ko viņš te meklējot!? Jānis samulsis – nu kā, atnācis uz nozīmēto kataraktas operāciju. Ārsts pateica, ka viņam esot savam vecumam laba redze un kataraktas sākumstadijā operācijas netaisa – priekš kam uzņemties vēl riskus. Jānis mājās lidojis vai spārnos. Bet tuvinieki, zinot šo pieredzi, uzdāvināja iespēju apmeklēt kursus Rīgā. Viņš, darbojoties kursos, teica, ka tā viss notiekot astoņreiz ātrāk, nekā darbojoties vienatnē. Šobrīd viņš aizrautīgi lieto datoru – nekādu problēmu! Stāstu ir tik daudz!”
Parasti cilvēki nāk paši sevi mainīt, bet gadās arī, ka “atsūta” tuvinieki. “Praksē bija šāds piemērs – Pirmajā Atveseļošanās kursā sieviete, aptuveni 50 gadus veca, stāstīja, ka uz kursiem no sākuma nāca dēla sieva. Sieviete domājusi – kam gan viņa kaut kur iet, tērē ģimenes naudu, droši vien slikti cilvēki visā tajā ievilkuši. Tad kursu izgāja dēls, māte viņu rājusi – kur viņš iet! Un, lūk, dēls ar sievu ņēmis un apmaksājis arī mātei kursu, nu gandrīz ultimātu uzstādījuši, ka vajag ar sevi darboties un apmeklēt kursu. Un kas notika? Viņai uzlabojās miegs, viņa jutās krietni spirgtāka, vairs nesāpēja mugura, uzlabojās redze – vairs lasīšanai nevajadzēja brilles, mazinājās ķermeņa apjomi. Radās vēlēšanās, par kurām iepriekš neaizdomājās, – jauni mērķi! Pēc tam teica paldies dēlam un viņa sievai un arī man par nodarbībām, padomiem, iegūto dzīvesprieku!”
