Kā atkal celt godā ‘Latvijas Dzelteno Olplūmi’ 0
Māra Skrīvele, Dr.agr., Dārzkopības institūta vadošā pētniece
Pagājušajā gadā plūmes ziedēja bagātīgi, agri, īsu laiku un gandrīz visas šķirnes vienlaikus, tāpēc arī raža veidojās bagāta, jo dažādu šķirņu putekšņi katrai šķirnei bija pieejami lielā izvēlē. Nebija arī jāuztraucas, ka kukaiņu maz.
Pēc nokļūšanas uz drīksnas puteksnis sāk dīgt un veidot dīgļstobru, lai nokļūtu pie sēklaizmetņa auglenīcā. Ja ziedēšanas un pēcziedēšanas laiks ir silts, dīgļstobra augšana notiek strauji un puteksnis nokļūst pie sēklaizmetņa laikus, kamēr tas vēl ir dzīvotspējīgs. Ja turpretī laiks ir vēss un drēgns, kas puteksnim nepatīk, tas vēl var uz drīksnas kādu laiku pārdomāt – augt vai ne. Pēc tam dīgļstobrs aug lēni, tā nokļūstot pie jau novecojuša sēklaizmetņa, kas vairs nespēj apaugļoties. Tā, iespējams, var izskaidrot, kāpēc ir šķirnes, kas dažviet siltā aizvēja vietā ir pašauglīgas, bet citā tām vajadzīga apputeksnētājšķirne.
Kur Latvijā ražoja olplūme
‘Dzeltenā Olplūme’ pērn ražoja ļoti bagātīgi Latgales, dažviet arī Vidzemes piemājas dārzu audzēs, kas saglabājušās no seniem laikiem un dažviet pat koptas. Visās audzēs bija patsakņu koki, tātad tās paplašinājušās ar sakņu atvasēm. Redzētais liecina, ka katru gadu vairāk vai mazāk ražojošu klonu ar visai lieliem 30–50 g smagiem augļiem visvairāk var atrast Latgalē, sevišķi tad, ja audzes kaut nedaudz bija sakoptas vai arī augsne bija sevišķi auglīga. Ražoja gan tur, kur blakus auga kāda cita plūme, gan tur, kur citu plūmju nebija, tātad pietika ar pašas olplūmes putekšņiem. Novērojumi liecināja, ka stabilākas ražas iegūtas vēja aizsargātās vietās trūdvielām bagātā augsnē.
Ne katru gadu ražas esot tik bagātīgas, bet augļi toties bijuši lielāki. Arī ābeles pēc bagātām ražām ir novājinātas un var neražot pat vairākus gadus, ja to vainagi ir stipri novecojuši.
Ne tik labi ražoja pēdējā laikā stādītās olplūmes, kas acotas uz Kaukāza plūmju sēklaudžiem. Kā zināms, šie sēklaudži savās īpašībās nav stabili, jo veidojušies kā divu ķiršplūmju varietāšu hibrīdi. Tātad arī ietekme uz uzacotās šķirnes īpašībām var būt dažāda. Ir novērojumi, ka olplūme uz Kaukāza plūmes sēklaudžiem salā cieš daudz vairāk nekā patsakņu koki. Ja augsne ir ar seklu virskārtu un blīvu apakškārtu, Kaukāza plūmes sēklaudžiem tā nepatīk un uz tās uzacotās olplūmes gan ražo mazāk, gan augļi ir sīkāki. Tie vēlas dziļi irdinātu augsni bez blīvas apakškārtas.
Kā liecina pētījumi un novērojumi pagājušajā gadsimtā, Kaukāza plūmju sēklaudžu saknes rindstarpās izplatās ievērojami tālāk par vainaga apjomu, tāpēc rindstarpas vasaras pirmajā pusē ieteica turēt melnajā papuvē, bet vasaras beigās ļaut augt nezālēm vai iesēt zaļmēslojuma augus, kurus ražas vākšanas laikā pieveļ vai ar tehniku vienkārši piebrauc. Zālājs rindstarpās ir labs, plūmes audzējot uz veģetatīvi vairotiem potcelmiem ar kompaktu sakņu sistēmu vai arī iekārtojot apūdeņošanu.
Daudzos dārzos ar pēdējos gadu desmitos iegādātiem stādiem arī šogad ražu gaidīja veltīgi, jo acīmredzot potzari acošanai ņemti no olplūmes neražīgiem kloniem, kam acošanai derīgu dzinumu ir vairāk. Aprobētu ciltskoku, kas izdalīti pēc šķirnei raksturīgo un vērtīgāko pazīmju kompleksa, nav.
Ar ko vērtīga dzeltenā olplūme?
Ļoti dažādos gan klimatiskos, gan augsnes un reljefa apstākļos tā pierādījusi savu ziemcietību un izdzīvošanas spēju pat gadiem nekoptās audzēs. Augļiem ir ne visai bieza miziņa, kas ļoti gataviem augļiem var plaisāt, un blīvu mīkstumu, tomēr transportā izturīgi. Kādreiz uz tirgu tos veda, sabērtus vienkārši ratos. Tāpat kā ābelēm bagātas ražas gados olplūmēm nepieciešama augļaizmetņu retināšana, kas paaugstinās ne tikai augļu kvalitāti, bet arī koku ziemcietību.
Arī olplūme var izsalt, tomēr patsakņu koki no sakņu atvasēm atjaunosies. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē tā aizņēma pusi no plūmju stādījumiem. Divdesmitajos gados ar šīm plūmēm mēs esot varējuši pat padalīties ar somiem.
No olplūmes augļiem var iegūt gan izskata, gan garšas ziņā sevišķi labus pārstrādes produktus – kompotus, biezsulas, ievārījumus ar un bez želatīna piedevas un sevišķi labu stipro dzērienu – sļivovicu, dzimtenīti vai šmakovku – kā nu kurā pusē to sauc.
Kādus stādus labāk izvēlēties
Patsakņu stādi ir ar nelielām saknēm, arī vēlāk to sakņu sistēma ir sekla, tāpēc tie labāk aug trūdvielām bagātā augsnē ar labu mitruma nodrošinājumu. Tieši tāpēc mūsu priekšteči plūmes ieteica stādīt nogāzes lejasdaļā. Bagātīgi ražojošus kokus arī tagad varēja atrast tādās vietās. Pat pagājušās vasaras sausumā atsevišķi koki bija ieauguši leknās nezālēs, kuras nopļaujot veidojās daudz organiskās vielas. Tomēr olplūme labi ražoja arī ne tik mitrās vietās, kur gan zāle, gan sakņu atvases tika regulāri nopļautas.
Nav jau jāstāda uzreiz lielas platības. Katrā sētā var atrast piemērotu vietu un no Latgales vai Vidzemes audzēm atvest sakņu atvases no kādreiz labi ražojošām, bet tagad pilnīgi nekoptām audzēm.
Ja tomēr kāds vēlas savu uz Kaukāza plūmes acoto olplūmi piespiest sākt ražot, varbūt mēģināt ar pamatīgu organiskās mulčas slāni apdobē panākt tās pāriešanu uz savām saknēm.
Kas būtu jādara ‘Latvijas Dzeltenās Olplūmes’ godā celšanas labā
Pēdējā gada laikā iegūts daudz novērojumu par ražas vai neražas cēloņiem, arī pārliecība par šīs šķirnes atjaunošanas nepieciešamību un iespējamību.
Jau uzsākta pagājušajā gadā atrasto labāko klonu bāzes stādījumu izveide vairākās vietās Kurzemē un Vidzemē, lai salīdzinātu to īpašības, gan acojot vai potējot uz Kaukāza plūmes sēklaudžiem, gan audzējot kā patsakņus. Ļoti vajadzīgi būtu novērojumi par olplūmes audzēm – kāda augsne tajās, kā audzes tiek koptas, kāds mitruma režīms, vai koki ražo katru gadu, vai blakus ir vēl kāda šķirne, kas ar olplūmi zied vienlaikus, cik lieli ir augļi, kā tos izmanto. Arī par laika apstākļiem ziedēšanas laikā un pēc tam.
Būšu pateicīga tiem, kuri šādas ziņas varētu atsūtīt pēc adreses [email protected].
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
