Kā atjaunot padomju laikā uzliktu kapa pieminekli 0
Vēlos atjaunot padomju laikā uzliktu kapa pieminekli. Tas ir sašķiebies, un vajadzētu arī papildināt gravējumu. Vai kaut ko var darīt pašu spēkiem? JUDĪTE CĒSĪS
Pieminekļi ir smagi un bīstami
– Pašam ķerties pie pieminekļa labošanas nevajadzētu, – skaidro kapavietu ierīkotājs Andris Šīmanis, kuram ir vairāku desmitu gadu darba stāžs. Viens no iemesliem – pieminekļi ir ļoti smagi un var radīt smagas traumas. Piemēram, samērā nelielu (50 x 50 cm) laukakmens pieminekli viens cilvēks var pacelt, turpretī tikpat lielu granīta pieminekli pat divatā būs grūti pakustināt. Krītot piemineklis var gan apskādēt labotāju, gan uzkrist apmalītēm, gan salūzt pats. Īpaši jāuzmanās, ja akmens šķiet nestabils, šūpojas. Līdz ar to ekonomija būs mazāka nekā zaudējumi.
No kopšanas darbiem kapavietas saimnieki paši var izlīdzināt iegrimušās apmalītes, nomazgāt tās un pieminekli. Taču Andris brīdina, ka mazgājot tāpat jāievēro drošība. Nedrīkst pret akmeni atslieties. Raksturīga kļūda ir tā, ka ar vienu roku atspiežas, bet ar otru berž, cik spēka. Ja akmens krīt, mazgātājs – tam līdzi, un roka paliek zem smagās plāksnes vai uzkrīt kājai. Šādi gadījumi kapos notiekot bieži, it īpaši, ja kopējs ir gados vecs cilvēks, kurš nevar veikli izvairīties no kritiena.
! Pieminekli mazgā no sāna, nestāvot tam pretī.
Padomju laikā kvalitāte bija dažāda
– Padomju gados labs akmens bija deficīts, – skaidro Andris. Tāpēc viena no tālaika raksturīgajām piemiņas zīmēm ir betona lējums ar marmora vai akmens plāksni vidū. Tie lielākoties esot savu mūžu nokalpojuši un būtu nomaināmi, jo izdrupumus labot nav vērts, tik un tā izskatīsies neglīti.
Protams, ir arī daudz kvalitatīvu darbu, ko darinājuši profesionāli tēlnieki. Tāpat mēdz būt dažādas kvalitātes akmeņi. Tos vajadzētu izvērtēt profesionāļiem, kuri noteiks iespējamos riskus, ja pieminekli kustinās. Dažam varbūt ir kāda plaisa vai jāmaina pamatne.
Ja akmens ir labs, bet gribas mainīt attēlu vai tekstus, Andris iesaka to pārpulēt un uzrakstus iekalt no jauna. Tas būs daudz lētāk.
Ja esošie uzraksti kalti ar roku, papildu tekstus var iegravēt arī kapos, pieminekli nevedot uz darbnīcu. Taču meistaru, kas ar to nodarbojas, ir maz, jo roku darbu izkonkurē tehnoloģijas. Uz darbnīcu noteikti jāved, ja burti izveidoti, piemēram, ar smilšu strūklu, frēzi.
! Populāri ir pieminekļi visai dzimtai, kuros ar laiku iekaļ nākamo zemē guldīto vārdus. Rokot jaunas kapavietas, Andris iesaka pieminekļus un tuvumā esošās apmalītes noņemt un nolikt malā, jo smagās plāksnes var sākt slīdēt kapā, sašķiebties, zemei sēžoties. Pieminekli atliek atpakaļ, kad sakārto kapavietu.
Izvērtē un prasa garantiju
Lai iztaisnotu iegrimušu pieminekli, vajag vismaz laužņus (vieglākam) vai trijkāja vinču (smagākiem), taču pēc izskata vien nevar spriest, cik liels darbs paredzams. Dažkārt ir iebetonēti milzīgi, ar armatūru pildīti pamati, un, lai tos izkustinātu vai izlauztu, vajadzīgs vairāku dienu darbs. Tāpēc konkrētu tāmi var precizēt tikai pēc apskates dabā.
Profesionāli kapu ierīkotāji, vienojoties ar klientu, katru darba posmu piefiksē fotogrāfijās. Tiklīdz kāds paveikts vai radusies neparedzēta problēma, mūsdienu tehnoloģijas ļauj tūliņ elektroniski aizsūtīt attēlu. Šādu pakalpojumu izmanto gan ārzemju latvieši, gan tie, kuri uz ārvalstīm devušies peļņā un vēlas sakārtot piederīgo kapavietas.
Lai jaunās kapavietas aprīkojums netiktu nozagts, Andris iesaka katrā detaļā iegravēt kādu zīmi. Tas zagļiem ir šķērslis, jo katra zīme jāizslīpē. Garnadži visaktīvāk rosās mazajās lauku kapsētās, kur nav nekādas apsardzes. – Diemžēl kapavietu apdrošināšana vēl nav populāra, – secina ierīkotājs.
! Meklējot meistarus, nevajag rīkoties pēc principa – kurš lētāk. Svarīgi, lai meistars vai firma var parādīt iepriekšējo veikumu, vēlams arī uzzināt citu klientu vērtējumu. Maksājot par darbu, obligāti jāprasa darījumu apliecinoša kvīts, lai būtu tiesības izmantot divu gadu garantiju, ja atklājas kāda nepilnība.
PADOMS
Lieliem kokiem – nē
Izvēloties dzimtas kapavietu, Andris iesaka izvairīties no lieliem kokiem gruntsgabalā. Daudziem sākumā tas šķiet romantiski un skaisti, taču vēlāk būs nebeidzama cīņa ar saknēm, lapām vai skujām. Turklāt lielie koki vējā šūpojas, un līdz ar tiem mazliet kustas zeme zem tiem. Var gadīties, ka piemineklis vai cits kapa aprīkojums jāpielabo vai katru gadu. Tāpēc jāpārdomā, ko kapos stādīt. Piemēram, padomju gados bija neliels dekoratīvo augu sortiments, un tolaik iestādīta priede vai bērzs tagad jau ir pamatīgi koki. No liepu lapām uz akmeņiem rodas grūti nomazgājams izsvīdums, bet bez atļaujas kokus nozāģēt nedrīkst.
SVARĪGI
Pirms kapos iekārto kapavietu, maina vai uzliek pieminekli, apmalītes u.c., šie darbi jāsaskaņo ar kapu pārzini. Katrā pagastā un pilsētā ir konkrēti noteikumi, kas jāievēro. Jo lielāka pilsēta, jo tie stingrāki. Mazajās lauku kapsētās varbūt pietiek tikai informēt kapu pārzini, taču lielajās pilsētās jāmaksā gan par iebraukšanu, gan strādāšanu kapos, turklāt jāsaskaņo laiks, darba apjoms u.c. Protams, jāpierāda juridiskā saistība ar konkrēto kapavietu (pase vai noslēgtais līgums). To, vai rīcība ir sankcionēta, uzmana pašvaldības policija.
