Slimības lapa noslēgta, nespēks palicis… Kā atgūties pēc slimošanas 0
Daktera izrakstītie medikamenti izdzerti, slimības lapa noslēgta, bet nespēks un krekšķīši ir sabiedrotie vēl labu laiku, it īpaši, ja lietotas antibiotikas. Labā ziņa – visu var vērst par labu! Tikai jāatceras, ka sliktā noskaņojumā organisms nesaņem atveseļošanās impulsu. Savukārt fiziskā aktivitāte un pašsuģestija uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību, mazina sāpes, depresiju un citas problēmas.
Medikamentus nelieto uz savu galvu!
Antibiotikas izraksta dažādu infekcijas slimību ārstēšanai. Tā var būt angīna, bronhīts, plaušu karsonis, nieru iekaisums. Gripu izraisa vīrusi, bet, ja trešajā vai piektajā dienā tai pievienojas bakteriālā infekcija, parādās komplikācijas, tiek apsvērti visi par un pret un ieteikta attiecīga terapija.
Antibiotiku kursu slimniekam izraksta tikai ārsts, izvērtējot visas fona saslimšanas, piemēram, sirds mazspēju, hronisku nieru iekaisumu. No tā mainās preparātu izvēle un deva.
– Nedrīkst antibiotikas lietot pa labi un kreisi, pašdarbība ir riskanta, jo mikrobi pierod, izstrādā štammus, kas ar antibiotikām barojas, nevis tās likvidē, – uzsver ģimenes ārste Anita Liepa.
Citkārt, kad šīs zāles slimajam tiešām nepieciešamas, vairs nav ar ko ārstēt. Ir bijuši gadījumi, kad stacionārā ir grūti, reizēm pat neiespējami atrast, uz ko vēl mikrobi reaģē.
Probiotikas pret antibiotikām
Antibiotikas cīnās ar slimības izraisītāju, bet vienlaikus var nogalināt vajadzīgās jeb labās baktērijas, kas pārsvarā dzīvo zarnu traktā. Par to liecina, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja vai cita disfunkcija. Ja izrakstītas spēcīgākas antibiotikas, bet cilvēkam ir jutīgs zarnu trakts, baktēriju līdzsvara atjaunošanai ārsts iesaka paralēli lietot probiotikas. Ņemot vērā, ka gļotāda ir daudzos orgānos, sākot no mutes un beidzot ar taisno zarnu, jāizvēlas probiotikas, kas darbojas visos līmeņos. Kvalitatīvākās nav lētas, tomēr vajadzības gadījumā naudu nevajadzētu taupīt!
Ārste Anita Liepa disbakteriozes riska novēršanai iesaka probiotikas BioGaia, jo medikamentu blaknes nereti ir stomatīts, faringīts, tāpat kuņģī un barības vadā var rasties Candida sēnīte. Tableti lieto vienu reizi diennaktī, vakarā nosūkājot. Bērniem šī probiotika pieejama arī pilienu veidā.
Vecāka gadagājuma cilvēki un tie, kuriem ir zarnu problēmas, aizcietējumi, var izmantot veikalos pieejamos speciālos produktus, jogurtus bez E vielām. Tomēr nevar gaidīt brīnumu, iedzerot pa reizei jogurtu vai kefīru ar bifido piedevām. Tie jālieto regulāri, vismaz pāris reižu dienā.
Labo jeb veselīgo baktēriju uzsūkšanās organismā gan ir individuāla, jo tās ir neizturīgas pret kuņģa skābes un žults darbību – tur valdošā vide daļu šo baktēriju neitralizē, un tikai 1,5% no lietotajām sasniedz kuņģi un zarnas. Turklāt uzraksts satur bifido un lakto baktērijas uz piena produkta etiķetes ir apstrīdams. Ražotājs nemelo – fasējot produktu, šīs baktērijas tajā bija, taču uztura speciālisti skaidro, ka lielāka daļa labo baktēriju hermētiski slēgtos traukos, kas aukstuma skapjos tiek glabāti ilgāk par četrām piecām dienām, nav dzīvotspējīgas.
Priekšroka dabiskajiem vitamīniem un pārtikai
Grūti paredzēt, ko var nodarīt vīruss, jo tas ir mainīgs, piemērojas ārējai videi un organismiem. Jāvēro simptomi, jānoskaidro saslimšanas iemesli un, protams, jāglābj situācija. Bet par ziemas riskiem jādomā jau vasarā, imunitātes stiprināšanai gan maksimāli uzņemot vitamīnus, gan iespējami biežāk atrodoties dabā un kustībā.
Pie mums vasara ir īsa, turklāt tā var būt lietaina un mākoņaina, tātad pietrūkst saules. Anita Liepa iesaka no oktobra līdz maijam lietot D3 vitamīnu. Pieaugušajam deva ir 2000 vienību dienā, bērniem – atkarībā no vecuma.
Vislabāk, ja organisms pats producē labās baktērijas, lai imūnsistēma spētu dot pretsitienu. Gripas vīrusus palīdz iznīcināt speciāla diēta. Piemēram, ēdot daudz austeru, vēžu, krabju, tiek saņemti imūnsistēmu stiprinošie proteīni. No visiem tauku veidiem vērtīgākās ir omega-3 taukskābes, kas atrodas treknajās zivīs (lašos, mencās), bet tās ir samērā dārgas. Ziemeļvalstu iedzīvotājiem, arī mums, zivju eļļa jālieto visā tumšajā gada periodā, jo, ignorējot D vitamīna deficītu, imunitāte noteikti kļūst vājāka.
Ziemā pret vīrusiem veiksmīgi cīnās C vitamīns, ko vislabāk uzņemt dabiskā veidā ar Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem. Izvēle plaša – vietējie āboli, cidonijas, dzērvenes, upenes, jāņogas, pīlādži, plūškoka augļi, aronijas, skābētie kāposti un melnie rutki, ko var izmantot salātos. Ķirbji un burkāni sulās vai kopā ar kāpostiem veicinās gremošanu. Lai izvairītos no vēdera pūšanās, noder ķimenes. Ja dabas veltes nav laikus sagādātas, var uzticēties vietējās ražas pārdevējiem tirgū, izlīdzēties ar lielveikala produkciju. Pēdējais variants – aptiekā nopērkamie vitamīni.
