Kā tikt vaļā no sūnām, kas aug uz apmalītēm un pieminekļiem? 8
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Ko darīt, lai uz apmalītēm un pieminekļa neaugtu sūnas?” – jautā Zaiga Rīgā.
“Sūnas un ķērpji ir izplatīta problēma vecos, ēnainos kapos. Ir cilvēki, kam tieši patīk šī zaļā rota, taču, ja nepatīk, par to jāsāk domāt jau ar pieminekļa un apmalīšu materiāla izvēles brīdi,” skaidro kapvietu ierīkotāja Aina Bokāne (SIA Atvadas).
Nekādu brīnumlīdzekļu, lai apturētu sūnu augšanu, nav. Var vienīgi regulāri tīrīt un speciāli apstrādāt, kas mazinās to vairošanos. Profesionāliem kapu kopējiem ir efektīvi līdzekļi cīņā ar apaugumu un netīrumu slāni, kas veidojas uz akmeņiem. Taču uzaicināt firmu tikai pieminekļa tīrīšanai būs dārgs prieks. Tas atmaksāsies, ja vienojas par visas kapvietas sakopšanu.
Tas, kā tikt galā ar sūnu, atkarīgs no katra konkrētā materiāla. Jo tas poraināks un grubuļaināks, jo grūtāk. Iegādājamie pretsūnu līdzekļi palīdzēs tikt galā ar sūnu, taču pēc laika tā augs atkal. Svarīgākais ir virsmu noberzt, lai akmens ir tīrs un sporām nav kur aizķerties. Tātad noteikti vajadzēs cietu saru suku un ūdeni.
Vispraktiskākie ir pulētie kapakmeņi. Arī uz tiem krājas apsūbējums un putekļu kārta, taču tie ir viegli noslaukāmi.
Problemātiski kopšanas ziņā ir gan porainie materiāli, gan tādi laukakmeņi, kuriem priekšpuse ir pulēta, bet aizmugure neapstrādāta.
Sevišķi liepas rada netīrību un vairo akmeņu apaugumu. Tām raksturīgs lapu izsvīdums, kā ietekmē pulētie pieminekļi kļūst blāvi un tos ir grūti notīrīt.
Ja kapvietas tuvumā ir liepas, nevajag izvēlēties gaišu oļu segumu un gaišas krāsas vai stikla pieminekli.
Sūnu augšanas profilaksei pieminekļus tīra vismaz divreiz gadā.