Kā atbrīvoties no sūnām dārzā? 0
Sakņu dārzā uz augsnes nereti aug zaļas sūnas. Reizēm tām pievienojas arī kosas un skābenes. Vai tas nozīmē, ka augsne skāba un tā pamatīgi jākaļķo?
“Zaļa augsnes virskārta un skābummīļi augi nav droša zīme, ka augsnei ir skāba reakcija un nu tā steigšus jākaļķo,” teic agronome Dace Lesiņa.
Konkrētu padomu grūti dot, jo augsnes kopšanai ir savi pamatnoteikumi, kas būtu jāapgūst katram dārza kopējam. Ieraugot kaut ko zaļganu augsnes virskārtā, cilvēki nereti iedomājas, ka tā ir sūna.
Protams, sūnas mēdz augt skābā augsnē, taču mazdārziņā tas var būt arī kļūdains pieņēmums. Turklāt sūnas ir ļoti dažādas. Iespējams, tas, kas redzams uz augsnes, vispār ir aļģes.
Pārbauda skābumu
Pirms ķeras pie kaļķošanas, der pārbaudīt augsnes pH (dārzkopības veikalos pieejami vienkārši testi). Ja ar skābumu viss kārtībā, bieži vien vainojama augsnes sablīvēšanās vai organisko vielu trūkums tajā.
Piemēram, zaļganāka augsne ir uz taciņām vai arī to sablīvējis ilgstošs lietus. Pareizi būtu, ja rudenī bagātīgi pielijušo zemi krietni izcilātu un slāņus saraustītu bargs sals. Taču ziemas kļuvušas maigas, un augsnes irdenums no tā cieš.
Meklē cēloņus
Zaļganums ar laiku parādās vietās, kuras ir plikas. Zemei nepatīk kailas vietas, un tā cenšas aizaudzēt brūces. Ja dobes (dārzeņu vai dekoratīvo augu) tiek mulčētas, augsne nesablīvējas, un arī nekāds zaļums neveidojas.
Ja dārznieku perfekcionistu kaitina zaļā virskārta, to var uzirdināt ar grābekli, taču tādā veidā netiks novērsti cēloņi, un zaļums drīz vien atjaunosies. Līdzīgi tas ir ar pretsūnu līdzekļu lietošanu mauriņā – pēc uzbēršanas tās pazudīs.
Taču, ja netiks novērsti cēloņi, ataugs atkal.
Mēslo un irdina
Vislabāk jebkurai augsnei būtu, ja tagad – rudenī – tajā iestrādātu organisko mēslojumu: kūtsmēslus, kompostu. Tas sāktu sadalīties, un līdz pavasarim – līdz stādīšanas laikam – augiem jau būtu pieejamas barības vielas.
Ja organiskos mēslojumus iestrādā pavasarī, paies ilgāks laiks, kamēr mikroorganismi pārvērtīs mēslojumu augiem uzņemamā formā. Nereti tas notiek par vēlu.
Piemēram, kartupeļi var sākt izmantot pavasarī ielikto mēslojumu tikai tad, kad tiem jau būtu jādomā par nobriešanu.
Papildus organikas iestrādāšanai derēs arī mērena kaļķu porcija. Tikai kaļķu izbārstīšana cēloņus nenovērsīs.
Ja augsne smaga, to svarīgi dziļi uzirdināt, lai augu saknēm piekļūtu gaiss. Ja augsne sablietējusies, saknes var pat nesasniegt uzlieto mitrumu un barības vielas.
Arī pēc bagātīgas laistīšanas vēlams virskārtu uzirdināt (neveidosies garoza, saraustītie augsnes kapilāri neļaus iztvaikot mitrumam). Ja mazdārziņā dobe nozaļojusi, var mēģināt augsni viegli izcilāt vai sadurstīt ar dārza dakšām.
Arī mauriņam tāpēc pavasaros noteikti jāveic aerācija (speciālo zāles aeratoru iespējams noīrēt). Pat puķpodos augsni reizēm ieteicams viegli sadurstīt, lai tā nesablīvējas, ja virskārta kļuvusi zaļgana.
