Kā atbrīvoties no sikspārņiem vasarnīcas bēniņos? 1
Jumta istabiņā vasarnīcā jau gadus desmit mūs apsēduši sikspārņi. Vasarās bērni un mazbērni sabrauc ciemos un bijām ieplānojuši, ka varēsim tur augšā dzīvot. Bet nekā! Sikspārņi to pārvērtuši par savu mājokli, kas mums ļoti traucē – trokšņo un smird. Kā rīkoties, lai tiktu no viņiem vaļā? INTA
Bioloģijas zinātņu doktors, Latvijā pazīstamais sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons, kurš bijis uz vietas Intas vasarnīcā, stāsta, ka sikspārņi iemitinājušies padomju gados celtās vasarnīcas jumtā, kur, kapitāli pārbūvējot jumta stāvu, uzklājot augšstāva istabai jaunus griestus un aizdarot visas spraugas, sikspārņu troksni varētu mazināt un vismaz dzīvnieku izkārnījumi nekristu cilvēkiem virsū. Bet ēkas pārbūvēšanu var izdarīt tikai laikā, kad sikspārņi ir izaudzinājuši mazuļus un māju pametuši. Parasti tas ir no augusta līdz nākamā gada aprīļa beigām.
Taču Inta apgalvo, ka augšstāvam jau bijis papildu griestu pārsegums, ko nācies nojaukt – uz dēļiem krājies lidoņu izkārnījumu un atkritumu slānis un smirdējis vēl baisāk. Kapitālus vasarnīcas pārbūves darbus pensionāru pāris vairs neplāno. Gribētos dzīvot mierīgi arī līdzšinējos apstākļos, ja ne tie sikspārņi… Varbūt ir iespēja dzīvniekus savākt un aizvest kaut kur citur, piemēram, uz kādu patversmi, sapņo Inta.
G. Pētersons kategoriski iebilst pret sikspārņu ķeršanu un pārvietošanu, jo tie ir Latvijā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Visas 16 Latvijā sastopamās sikspārņu sugas ir iekļautas šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā, konkrēti ziemeļu sikspārņi, kuru aukļkolonija iekārtota Intas vasarnīcā, ir minēti 1. pielikuma 1.18. punktā. G. Pētersons lēš, ka vasarnīcas bēniņos ir iekārtojusies liela mātīšu kolonija, kurā varētu būt 30 līdz 50 sikspārņu mammas. Dzīvnieciņu skaits vasarā dubultojas, jo katrai mātei ir pa vienai atvasītei. “Cilvēku attieksme pret sikspārņiem ir ļoti dažāda – citiem pat patīk, ka sikspārņi izvēlas viņu māju un klusiņām čīkst. Nupat biju kādās lauku mājās Talsu pusē, kur arī bēniņos dzīvo sikspārņi un cilvēki ar tiem lepojas. Tiesa, tur nakts lidoņu nebija tik daudz. Bet Intas ģimenei varu ieteikt tikai vienu – padarīt jumtu par sikspārņiem nepieejamu, tad tie meklēs citu patvērumu. Bet tas jādara nekaitējot – tikai tad, ja sikspārņi māju ir pametuši. Taču, ja vairošanās periodā sikspārņi varēs tur iekļūt, nekas nepārliecinās tos pārcelties prom no gadiem tik iemīļotās un ērtās vietas meža malā,” prognozē G. Pētersons.
Sugu un biotopu aizsardzības likums aizliedz īpaši aizsargājamu sugu dzīvniekus jebkādā veidā mērķtiecīgi ķert vai nogalināt, apzināti traucēt (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un postīt dzīvotnes, kā arī iznīcināt vai bojāt vairošanās vietas. Šā likuma 14. pants pieļauj īpaši aizsargājamu sugu indivīdus traucēt tikai izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, bet tas nav Intas gadījums.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78. pants par sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt eiro. Bet par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, paredz naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt eiro. Par tik lielas populācijas aizskaršanu kā Intas gadījumā sods nekādā gadījumā nebūtu minimāls.
Bet, ja negribas beigt ar sodiem, tad vērts zināt, ka sikspārņi, pēc dažādiem tautas ticējumiem, no kuriem daži ir itin baisi, var pieburt mīlestību, vēsta par ražu vai nes mājai svētību. Pēc viena no tiem, noķert sikspārni sapnī var tikai laimīgs cilvēks. Visjaukākais, ka ir cilvēki, kas tic, ka sikspārņi ir peles, kuras par labu uzvedību Dievs ir svētījis un devis tām spārnus.
