Kā atbrīvoties no garāžas? 0
“Esmu pensionārs. Aptuveni 1980. gadā, kad pastāvēja garāžu kooperatīvs uz pilsētas zemes, man tur iedalīja zemi. Pats uzcēlu garāžu. Kooperatīvs sen likvidējies, un garāžu neizmantoju. 2019. gadā saņēmu paziņojumu no VAS Valsts nekustamie īpašumi ar atpakaļejošu nomas aprēķinu samaksu par 7 gadiem, ko samaksāju. Garāža ir sliktā tehniskā stāvoklī, tā nav privatizēta. Vēlos to atdot bez atlīdzības. Kā noformēt īpašnieka maiņu, lai jaunais īpašnieks, ja es tādu atrastu, varētu turpināt darboties kā nomnieks no Valsts nekustamajiem īpašumiem manā līdzšinējā statusā?” Jautā Mārtiņš L.
Piespiedu noma
“Aprakstītajā gadījumā zeme jau kopš aptuveni 1980. gada ir personas lietojumā, un šādas tiesiskās attiecības starp zemes un būves (turpmāk arī – garāža) īpašnieku sauc par piespiedu nomu, jo lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un garāžas īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir piespiedu raksturs, un to nosaka likums Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību,” skaidro VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apbūvētas zemes atsavināšanas un nomas daļas vadītāja Lelde Osīte. “Piespiedu nomas tiesiskās attiecības rodas uz likuma pamata no īpašuma tiesiskā valdījuma iegūšanas brīža (pēc sniegtās informācijas secināms, ka VNĪ ieguvis īpašumu pārvaldībā 2012. gadā) un pastāvēs neatkarīgi no tā, vai starp pusēm ir noslēgta rakstiska vienošanās.”
Reiz likumīgi piešķirtu zemes lietojumu garāžas īpašnieks ir tiesīgs lietot bez zemes īpašnieka piekrišanas, bet garāžas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums maksāt par zemes lietošanu nomas maksu.
Lelde Osīte stāsta, ka valsts zemesgabala nomas līguma noslēgšanas kārtību un nomas maksas aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi nr. 350 Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi.
Saskaņā ar Civillikuma 1477. pantu personas īpašuma tiesības uz garāžu, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemesgrāmatā. Informācija par garāžas īpašnieku ir atrodama Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmā.
Kā rīkoties turpmāk
Lai veiktu jebkuru darbību ar garāžu, tā jāieraksta zemesgrāmatā. Zemesgrāmatu likuma 1. pants nosaka, ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta. Konkrētajā gadījumā tas veicams, pamatojoties uz likuma Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās 24. pantu: “Dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības biedram piederošas ēkas (būves) vispārējā kārtībā ierakstāmas zemesgrāmatā uz personas vārda, ja attiecīgais kooperatīva biedrs piedalījies akta sastādīšanā par ēkas (būves) nodošanu ekspluatācijā. Ja šī persona nav bijusi dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības biedrs laikā, kad ēka (būve) nodota ekspluatācijā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama attiecīgā kooperatīva, tā tiesību pārņēmēja vai valsts arhīva izziņa par to, ka šī persona ir uzņemta par kooperatīva biedru.”
Pēc garāžas ierakstīšanas zemesgrāmatā to var nodot citas personas īpašumā ar pirkuma vai dāvinājuma līgumu.
Iespēja izbeigt savas īpašuma tiesības ir arī atteikšanās jeb garāžas atmešana, kā rezultātā īpašuma tiesības tiek nodotas valstij saskaņā ar Civillikuma 1032. pantu – vēršoties pie notāra un sastādot attiecīgo notariālo aktu (skatīt šeit.)
