Kā atbrīvot dīķi no lapām, lai ūdens būtu tīrs? 1
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Dārza dīķī sabirušas koku lapas. Kā iztīrīt dīķi, lai ūdens būtu tīrs un neziedētu? Varbūt izklāt ar plēvi, lai vieglāk izgrābt malas, lai būtu tīkamāk peldēties?” – jautā Iveta Sabilē.
“Lai nebūtu jāmokās ar dīķa tīrīšanu un aizaugšanu, iegādājos zivis: amūrus un platpierus. Amūri apēd augu atliekas, bet platpieri sakopj to, kas paliek no amūriem. Greznumam dīķī mitinās bariņš sarkano zelta karūsiņu,” sava skaistā dīķa ūdens tīrības noslēpumu atklāj godalgotā daiļdārza saimniece Ginta Erdmane no Ogres.
Protams, jāparosās arī pašam saimniekam. Piemēram, ja pamana dīķī peldam lapu lēkšķes vai ko citu, kam tur nevajadzētu būt, Ginta visu izķeksē malā ar lapu grābekli, negaidot, kamēr gruži nogrims amūru valstībā.
Dabisks tīrās pats
Gintas dīķis ir dabisks, 200 m2 liels un dziļākajā vietā aptuveni divus metrus dziļš. Dīķī mīt septiņi amūri un četri platpieri.
Kā murgu viņa atceras dīķa ikpavasara tīrīšanu, kad tērpās hidrotērpā un brida ūdenī izgrābt dūņu slāni. Tagad jau četrus gadus visu sanitāro darbu paveic zivis. Ūdens arī vasarā nesaziedas zaļš, un ir patīkami tajā peldēties. Saimniekus neuztrauc, ja kāda zivs mazliet pakutina kāju.
Daudzi nevēlas rijīgās zivis savā ūdenstilpē, jo tās apēd arī ūdensrozes. Gintas dīķī gan tās vēl aizvien aug un zied. Iespējams, tāpēc, ka dīķim ir divi dziļuma līmeņi un ūdensrozes aug seklākajā, bet resnajām zivīm patīk uzturēties dziļākajā. Turklāt visu sezonu Ginta amūrus piebaro ar pļauto zāli. Tie labprāt mielojas arī ar plūktu zāli, kuru saimniece ieliek ūdenī un vēro, kā zivis, kāri šļepstinādamas, to norij. Ja amūri tomēr pievērsīsies ūdensrozēm, dekoratīvo augu aizņemto dīķa daļu plānots nodalīt ar sietu.
Mākslīgs sagādā problēmas
Ja plānots jauns dīķis, tad lapukokus tā tuvumā nevajadzētu stādīt. Vējš tās atpūtīs tik un tā, tomēr mazāk, nekā ja koks augs krastā. Taču dīķis būs jātīra tik un tā, jo lapas nav vienīgās, ar ko jākaro, – būs arī agresīvi ūdensaugi, aļģes.
Ginta gan neiesaka ūdenstilpes izklāt ar segumu. Mākslīgās tilpes ir grūti kopt un izmaksā dārgi, sevišķi, ja ir nelielas. Turklāt, ja plēve tiek traumēta (nereti to paveic ūdensžurkas), ūdens aizplūst, un salabot klājumu ir sarežģīti.
Ja daiļdārza saimniecei nebūtu dīķa, ūdens elementam dārzā viņa ieteiktu labāk iegādāties lielus traukus. Kubulos var iestādīt gan ūdensrozes, gan strūklaku ielikt. Arī peldēšanai izdevīgāk nopirkt vēlamā izmēra baseinu ar pārsegumu un filtrācijas iespējām, kura tīrajā ūdenī tiešām būs patīkami peldēties, nevis cīnīties ar zemē izrakto bedri.
Lietot dažādu ķīmiju ūdens kvalitātes uzturēšanai saimniece neuzskata par gudru lēmumu.
