Kā atbalstāt sava novada pašdarbības kolektīvus? 0
Lidija Siliņa, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja: ”Mūsu novadā nākamgada Dziesmu un deju svētkiem gatavojas pieci kolektīvi – koris, pūtēju orķestris, jauniešu deju kolektīvs, sieviešu ansamblis un etnogrāfiskais ansamblis. Jāatzīst, ka no pašvaldības budžeta uzturēt šos kolektīvus nav nemaz tik lēti.
Tāpēc esam priecīgi, ka Nemateriālās kultūras mantojuma centrs uzņēmies tos finansēt, lielo kolektīvu vadītājiem maksājot algu 100 latus, bet sieviešu un etnogrāfiskā ansambļa vadītājiem 50 latus mēnesī. Pašvaldība šobrīd 100 latus maksā arī pūtēju orķestra vadītājam, jo šis kolektīvs pirmo reizi startēs lielajos svētkos.
Mēs arī atvēlam autobusus un apmaksājam degvielu savu pašdarbnieku braucieniem uz skatēm. Sāpju punkts ir dejotāju un dziedātāju tērpi, daļai dalībnieku to trūkst, vajadzētu iegādāties jaunus, bet pašreiz nevaram atļauties.
Pašdarbība ir resurss, kas notur cilvēkus laukos, uztur dzīvas tradīcijas, tāpēc, cik iespējams, savus dejot un dziedāt gribošos iedzīvotājus atbalstīsim arī turpmāk.”
Edvīns Upītis, Tērvetes novada domes priekšsēdētājs: ”Mums izveidojusies tradīcija novembrī valsts svētkiem veltītajā koncertā visiem kolektīviem – kā skolēnu, tā pieaugušo – rādīt savu prasmi. Arī šogad pasākums bija ļoti labi apmeklēts. Zāle, kurā ir vietas 300 skatītājiem, bija pārpildīta, daudzi stāvēja kājās. Arī pašvaldība atbalsta amatierkolektīvus. Neliedzam autobusu, ar ko uz mēģinājumiem tiek atvesti tālāk dzīvojošie pašdarbnieki, arī no Bukaišu un Augstkalnes pagasta. Transportu dodam, ja kolektīviem jābrauc uz skatēm vai vajag uzstāties kaimiņu novados. Pašvaldība no sava budžeta maksā algas kolektīvu vadītājiem. Bet koristiem pērn un jauniešu deju kolektīva dalībniekiem šogad uzšuva jaunus tērpus. Tas gan mums neizmaksāja dārgi, jo pamatā finansējumu nodrošināja divi projekti “Leader +”.”
Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja: ”Lai arī dzīvojam tālu no lielajiem centriem, mums pierobežas novadā vienmēr ir bijis daudz dažādu amatierkolektīvu. Par to esam ļoti lepni. Sieviešu koris, vīru ansambļi, pūtēju orķestris, dažādu paaudžu deju kolektīvi, folkloras kopas – pašdarbnieku sniegums nenoliedzami sniedz milzu optimismu un audzina patriotismu.
Mūsu lielākā problēma – finanšu līdzekļi, lai atjaunotu tautas tērpus. Mums nav līdzekļu tērpu iegādei. Meklējam citus ceļus, piedalāmies Lauksaimniecības atbalsta dienesta piedāvātajos projektos. Tajos pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu. Tā daļu no vajadzīgajiem tērpiem izdodas sagādāt. Katram tautas namam kāda naudas summa tiek piešķirta.”
Aigars Legzdiņš, Limbažu novada domes priekšsēdētājs: ”Pašlaik apspriežam nākamā gada pašvaldības budžetu, un viens no jautājumiem mums ir jaunu tērpu iegāde vairākiem kolektīviem. Katrā ziņā jācenšas šo vēlmi, skatoties pēc finanšu iespējām, līdz Dziesmu un deju svētkiem īstenot.
Man šķiet būtiski, ka pašdarbībā iesaistās jaunieši, tā viņiem ir lietderīga brīvā laika piepildīšana, neklīst pa ielām, bet pilnveidojas kādā no tautas mākslas veidiem.
Nupat suminājām divus kolektīvus, pasniedzot viņiem pateicības rakstus, – Skultes deju kolektīvu “Lecam pa vecam” un kori “Skulte”, kas šogad Spānijā starptautiskā dziesmu konkursā ieguvu otro vietu. Tas ir augsts sasniegums.
Iedzīvinājām vēl vienu jaunu tradīciju – kopš šā gada rudens izcilniekiem piešķirsim Goda novadnieka nosaukumu. Viena no pirmajiem, kas saņēma šo atzinību, ir bijusī kultūras dzīves un arī deju kolektīva “Varavīksne” vadītāja Taisa Aruma. Redzot, kā klātesošie viņu sumina – ar aplausiem un pieceļoties kājās, nav šaubu, ka kultūras dzīvei ir būtiska nozīme mūsu iedzīvotāju ikdienā.”
