Ģimenes ārste pastāsta, kā ārstēties no Covid-19 mājas apstākļos 53
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ja vien inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusa infekciju nenorit smagā formā, ārsts pacientam nozīmē ārstēšanos mājas apstākļos. Par to, ko vajadzētu ievērot, ārstējoties mājās, stāsta Latvijas Jūras medicīnas centra ģimenes ārste Linda Šauriņa.
“Kad saņemts Covid-19 pozitīvs tests, pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Saslimstība pašlaik ir tik liela, ka E-veselības sistēma ne vienmēr laikus tiek līdzi apjomam, kas jāreģistrē. Tāpēc aicinātu pacientus pašus painformēt ģimenes ārstu, ja viņš vēl nav paspējis piezvanīt,” teic Linda Šauriņa.
Atkarībā no sūdzībām ārsts ieteiks piemērotāko ārstēšanos. Taču ir virkne ieteikumu, ko ātrākai atlabšanai vēlams ievērot ikvienam.
Jāārstē simptomi
“Covid-19 ārstēšanai nav specifisku medikamentu. Tas nozīmē, ka ārstējamies simptomātiski – cenšamies mazināt vīrusa izpausmes. Jaunākajam delta variantam raksturīgas kakla sāpes, sauss, mokošs klepus, augsta ķermeņa temperatūra, muskuļu sāpes, retāk caureja, nelaba dūša,” stāsta ārste.
“Temperatūras mazināšanai var lietot ibuprofēnu vai paracetamolu, akūtas caurejas gadījumā, lai kompensētu sāļu un ūdens zudumu, palīdzēs Rehydron pulveris, caurejai var lietot Smecta, sliktu dūšu mazinās Silicea gels.” Kakla sāpēm palīdzēs sūkājamās tabletes, kaklā pūšami spreji, kakla skalošana ar vieglu sālsūdeni, aizliktam degunam var lietot deguna pilienus.
Nedrīkst aizmirst par pietiekamu šķidruma lietošanu. Pieaugušam cilvēkam ieteicami aptuveni divi litri dienā. Var dzert ūdeni, nesaldinātas tējas, vieglu buljonu. Svarīgi iespējami daudz atpūsties.
Ožas un garšas atgriešanos ar medikamentiem nevar paātrināt.
Tas notiks vien tad, kad šie receptori atjaunosies dabiskā ceļā. Atjaunošanās ilgums ir individuāls atkarībā no tā, cik spēcīgi vīruss skāris receptorus.
Piesardzīgi ar kombinētajiem medikamentiem
Lai mazinātu vīrusu simptomus, cilvēki bieži mēdz lietot kombinētos medikamentus pulveru veidā. “Ja mājās nekā cita nav, tos var lietot, tikai ar noteikumu – ja ir visi simptomi, kam medikaments paredzēts. Pulveru sastāvā ir vairākas vielas dažādiem simptomiem, tāpēc riskējam iedzert to, kas mums nemaz nav vajadzīgs. Rūpīgi jāizpēta medikamenta sastāvs, lai, lietojot kādas zāles vēl atsevišķi, piemēram, paracetamolu (tas ir teju visu šādu pulveru sastāvā), nepārsniegtu ieteicamo diennakts devu,” brīdina Linda Šauriņa.
“Turklāt, ja ir kāda blakusslimība, kas paredz lietot specifiskas zāles jau ikdienā, kombinētie medikamenti var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos vai citas blaknes. Tāpēc iesaku medikamentus atsevišķos komponentos. Ikdienā lietojamās zāles jāturpina lietot, ja ārsts nav noteicis citādi.”
Kad pazemināt temperatūru
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās ir normāla organisma reakcija uz infekciju. Uzskata, ja tā nepārsniedz 38,5 °C, ar medikamentiem to nevajadzētu mazināt, pretējā gadījumā samazinām arī organisma dabiskās aizsargspējas.
Tomēr ārste bilst, ka vienmēr jāraugās uz kopējo pašsajūtu. “Kāpjot temperatūrai, paātrinās arī pulss. Maziem bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām sirds-asinsvadu slimībām pašsajūta varētu būt ļoti slikta jau pie 38 grādiem. Covid-19 laikā slikta pašsajūta var būt visu dienu, lai kāda ir ķermeņa temperatūra. Ja ir ļoti slikti, temperatūru var pazemināt, pirms tā sasniegusi 38,5 grādus.”
Ļoti svarīgi ievērot medikamentu diennakts devas. Piemēram, paracetamola deva pieaugušam cilvēkam ir četras tabletes. Ja nepieciešama arī piektā deva, tad vajadzētu lietot kādu citu medikamentu, piemēram, ibuprofēnu.
Temperatūras mazināšanai papildus var lietot aukstā ūdenī samitrinātu audumu, dvieli vai sausas drāniņas, kas atdzesētas saldētavā. Tas ļoti efektīvi darbojas maziem bērniem. Vēsās kompreses patur uz pieres, roku un kāju ielokos, uz skausta.
Ja ķermeņa temperatūra sasniegusi 40 °C un pusstundas laikā to neizdodas mazināt, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, jāzvana uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni (66016001) vai neatliekamo medicīnisko palīdzību (113).
Cik vien spēka – jākustas
Lai uzlabotu asinsriti un veicinātu atlabšanu, cik vien veselība ļauj, jācenšas kustēties. “Protams, nevajag darīt mājas darbus, bet svarīgi, kā saka, neiegulties gultā. Brīžos, kad temperatūra mazinājusies, jācenšas vismaz apsēsties, piecelties no gultas, pastaigāt kaut desmit soļus, pārlikt kājas pār gultas malu, pacelt rokas. Vērtīgi izpildīt elpošanas vingrinājumus, kas palīdzēs plaušām ventilēties,” iesaka ģimenes ārste.
Vēlams vairāk gulēt uz vēdera vai sāniem, nevis uz muguras.
Arī tas palīdzēs plaušām elpot, samazinot pneimonijas iespējamības risku.
Seko skābekļa piesātinājumam asinīs
Viens no būtiskiem un objektīvākajiem rādītājiem, kas ārstam palīdz izvērtēt pacienta veselības stāvokli attālināti, ir skābekļa saturācija jeb piesātinājums asinīs, kas norāda, vai elpošanas funkcija norit pietiekami labi. To var izmērīt ar pulsa oksimetru.
Ja iespējams, šim rādītājam ieteicams sekot līdzi visiem, kas sasirguši ar Covid-19, īpaši pacientiem ar hroniskām plaušu, sirds-asinsvadu slimībām, grūtniecēm. Ja nav līdzekļu pulsa oksimetru iegādāties aptiekā, var jautāt ģimenes ārstam par iespēju to izīrēt.
Labs skābekļa saturācijas rādītājs ir 95–98%, bet zem 93% tas jau ir kritisks, kas liecina par vidēji smagu vai smagu slimības gaitu. Tad steidzami jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.
“Lietojot oksimetru, varam labāk kontrolēt, kad veselības stāvoklis no viegla, mājās ārstējama kļūst smags vai vidēji smags un nepieciešama medicīniskā palīdzība,” skaidro ārste. Šā vīrusa lūzuma punkts ir 5.–7. dienā, kad veselības stāvoklis visbiežāk uzlabojas vai arī kļūst sliktāks. Tāpēc skābekļa saturāciju asinīs ieteicams mērīt vismaz pusotru nedēļu divas reizes dienā – no rīta un vakarā (ja pašsajūta pasliktinās, arī pa dienu) – vai līdz laikam, kad ārsts atzinis, ka pacients ir vesels.
Pulsa oksimetrs jālieto pareizi – ierīci novieto uz vidējā vai rādītājpirksta; nagiem jābūt bez nagu lakas. Pirms tam vēlams nomazgāt un sasildīt rokas. Mērījums jāveic miera stāvoklī – pēc pāris minūšu atpūtas, uz oksimetra nedrīkst krist tieša spilgta gaisma, kas var mānīgi pazemināt rādītājus.
Pareizi būtu reģistrēt tikai biežāko SpO2 mērījumu 30–60 sekunžu laikā (nevis pirmo mērījumu) un to rādītāju, kas nofiksējas.
Pēc atlabšanas – vizīte pie ārsta
Pat ja pēc izslimošanas nav sūdzību, arī turpmāk jānovēro sava veselība. Slimības sekas var izpausties tikai pēc kāda laika. Turklāt patlaban visai izplatīts ir tā sauktais garais kovids – slimības simptomi nepāriet pat vairākus mēnešus. Tas novērots arī tiem, kas infekciju izslimojuši salīdzinoši vieglā formā.
Simptomi, kas izpaužas ilgstoši, katram var būt atšķirīgi – kādam tas būs nespēks vai nogurums, muskuļu sāpes, klepus, elpas trūkums, sirdsklauves, citam ožas un garšas zudums, grūtības koncentrēties, atmiņas pasliktināšanās, galvassāpes, depresija vai trauksme.
“Tāpēc pēc izslimošanas vēlams doties pie ģimenes ārsta uz pārbaudi. Atkarībā no tā, kādi simptomi bijuši vai aizvien jūtami, viņš izvērtēs, pie kādiem vēl speciālistiem jāvēršas, kādas pārbaudes un analīzes nepieciešamas,” skaidro Linda Šauriņa.
Zvans draugam
Nereti Covid-19 simptoms ir tā sauktā smadzeņu migla jeb apjukums.
“Ja mājās slimo visi, ieteicams atrast kādu draugu vai tuvinieku ārpus mājsaimniecības, kurš ir vesels un varētu katru dienu piezvanīt un apjautāties par pašsajūtu. Pašiem dzīvojot šajās sajūtās, grūti objektīvi izvērtēt, vai kaut kas ir mainījies, bet cilvēks no malas spēs labāk to saprast,” iesaka ārste.
Pārslimošana neaizvieto vakcīnu
“Arī tad, ja cilvēks bijis saslimis, pēc izveseļošanās jādodas vakcinēties. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kas saslimst pirms vakcīnas otrās devas saņemšanas. Dažkārt vērojams kļūdains priekšstats, ka izslimošana ir otrā pote, taču tā nav. Imunitāte, ko iegūstam izslimojot, nav pielīdzināma tai aizsardzībai, ko spēj dot vakcīna. Pētījumos jau pierādīts, ka vakcīna rada spēcīgāku imūno atbildi nekā pārslimošana,” uzsver Linda Šauriņa.
IELĀGO!
• Saslimstot ar Covid-19, nekādā gadījumā nevajag dzert groku vai norīvēties ar degvīnu vai spirtu (jebkurā vecumā!). Tas veicina asinsvadu paplašināšanos, paātrina asinsriti, rezultātā vīruss vēl ātrāk izplatās organismā.
Vīrusa delta paveids bojā ne tikai plaušas, bet arī aknas un nieres.
Alkohols jebkādā veidā radīs papildu slodzi šiem orgāniem un pasliktinās veselības stāvokli.
• Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, nevajag arī karsēties pirtī, vannā, lietot sildošās ziedes, karsēt pēdas. Tas veicina vīrusa izplatīšanos.
