Kā ārstēt dvēseli? Ja moka panikas lēkmes un veģetatīvā distonija 0
Autori: ārsts psihiatrs Pēteris Zālītis un ārste rezidente psihiatrijā Juta Jaudzema
Panikas lēkme vai veģetatīvā distonija? Iepazīstoties sīkāk ar dažādām garīgās veselības problēmām, kļūst skaidrs, ka dažādi psihiski simptomi dzīves laikā skāruši teju katru no mums. Parasti tie ir kā sastāvdaļa normālai reakcijai uz stresu, sērām vai kādu neikdienišķu notikumu. Tā ir arī ar šoreiz apskatīto tēmu. Katrs var atcerēties kādu situāciju, kad no pārdzīvojuma sirds sākusi sisties straujāk, sākusies pastirpināta svīšana, parādījies karstuma vilnis vai aukstas tirpas, “sagriezies vēderā”. Katram nedaudz atšķirīgi un tomēr…ir gadījies! Runājot par panikas lēkmēm, izjūtas ir daudz spēcīgākas – invalidizējošas – , ka nākās pat pārtraukt ierastās ikdienas gaitas un darbus.
Atsevišķas panikas lēkmes vēl nenozīmē, ka cilvēks cieš no panikas traucējumiem. To gadījumā, bez panikas lēkmēm, pacientam ir pastāvīga trauksme, gaidot un baidoties no atkārtotas lēkmes. Viņš izvairās no noteiktām situācijām, vietām un vides, ko saista ar iespējamo lēkmju atkārtošanos, domā par nepatīkamajām izjūtām.
Ir maz datu par to, cik daudz cilvēku pasaulē dzīves laikā piedzīvo atsevišķas panikas lēkmes, bet panikas traucējumus (atkārtotas, biežas panikas lēkmes vismaz pus gada laikā) konstatē aptuveni 3-5% valsts iedzīvotājiem. Latvijā tas būtu ap 78120 cilvēkiem. Nereti panikas lēkmes iet roku rokā ar citām psihiskām slimībām, kā depresiju, bipolāriem afektīviem traucējumiem vai somatiskām saslimšanām, piemēram, sirds slimībām, vairogdziedzera hiperfunkciju (tireotoksikozi), hipoglikēmiju, smadzeņu asinsrites traucējumiem u.c. Tāpēc šo traucējumu gadījumā pirmais solis ir izslēgt somatiskas saslimšanas kā iemeslu panikas lēkmēm. Nākamais solis ir panikas traucējumu diferencēšana no citām garīgām slimībām, piemēram, akūtiem psihotiskiem traucējumiem, kuru gadījumā trauksmi, paniku izraisa iedarbības sajūtas, uztveres traucējumi (halucinācijas) vai murgu idejas.
Runājot par panikas lēkmēm, vērts pieminēt bieži dzirdētu diagnozi – veģetatīvā distonija. Jāpiebilst gan, ka šāds nosaukums ir saglabājies tikai “tautas valodā”, slimību klasifikatorā ir atrodama somatoformas veģetatīvas disfunkcijas diagnoze. To bieži jauc ar panikas traucējumiem. Tomēr katrs no minētajiem pieder citai apakšgrupai. Panika – cita veida trauksmei. “Veģetatīvā distonija” – somatoformiem traucējumiem. Abas šīs apakšgrupas pieskaita neirotiskiem traucējumiem.
Lai saprastu labāk šo iedalījumu, sāksim ar to, ka īsumā apskatīsim cilvēka nervu sistēmas iedalījumu pēc funkcijām.
Izšķir:
- somatisko nervu sistēmu, kas inervē šķērssvītroto muskulatūru un ādu, un ir pakļauta cilvēka gribai;
- veģetatīvo nervu sistēmu, kas inervē visus iekšējos orgānus, t. sk., sirdi, asinsvadus, dziedzerus; tā darbojas patstāvīgi un nav pakļauta cilvēka gribai; šai nervu sistēmai izšķir simpatisko un parasimpatisko daļu.
Simpātiskā daļa sagatavo organismu intensīvai darbībai, “cīņai, bēgšanai”, patērē enerģijas resursus. Tās iespaidā:
- paātrinās sirdsdarbība,
- paātrinās elpošana,
- paplašinās acu zīlītes,
- paaugstinās glikozes līmenis asinīs.
Parasimpātiskā daļa darbojas pretēji simpātiskajai daļai. Vērsta uz enerģijas resursu atjaunošanu. Tās ietekmē:
- sirdsdarbība palēninās, pavājinās,
- acu zīlītes sašaurinās;
- bronhi sašaurinās;
- palielinās gremošanas sulu veidošanās.
Lai organisms pilnvērtīgi funkcionētu, šo sistēmu un to daļu darbībai jābūt līdzsvarā. Apskatot panikas lēkmes simptomus, redzam, ka šinī stāvoklī dominē simpātiskās nervu sistēmas darbība.
Ar ko tad īsti atšķiras panikas lēkmes no veģetatīvas distonijas?
Panikas lēkmju gadījumā trauksme ir vadošais simptoms. Tā nav saistīta ar kādu īpašu apkārtēju situāciju un nereti pacienti arī to atzīmē, ka šī sajūta ir pēkšņa, bez saprotama iemesla, “vienkārši sajūta, ka tuvojas kas slikts”. Panikas lēkmes gadījumā reakcija, atbilstoši nosaukumam, ir lēkmjveidīga – tā attīstās salīdzinoši īsā laika periodā un ir pārejoša.
Veģetatīvās distonijas jeb somatoformas veģetatīvas disfunkcijas gadījumā sūdzības ir saistītas ar kādu orgānu vai orgānu sistēmu. Turklāt ir divu veidu simptomi, bet neviens no tiem nenorāda uz orgāna vai orgānu sistēmas fizisku bojājumu. Tā pat kā pie panikas lēkmes ir veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājums – sirdsklauves, svīšana, trice, bailes, sarkšana, bažas par iespējamiem fiziskiem veselības traucējumiem. To papildina sūdzības par dažādām, nereti mainīgām, sajūtām – asām un pēkšņām sāpēm, vilkšanu, pietūkuma vai spiediena sajūtu, ko cilvēks saista ar kādu orgānu vai orgānu sistēmas iespējamu bojājumu. Ir raksturīgi, ka šie pacienti jau ir vispusīgi izmeklēti un atsakās pieņemt ideju, ka šiem traucējumiem ir drīzāk psiholoģiski cēloņi, kas būtībā ir tādi paši kā panikas traucējumiem (un kopumā visiem neirotiskajiem traucējumiem). Zināma loma šeit ir psihiatrijas stigmai – daļā sabiedrības labāk izvēlas “būt fiziski slimam nekā psihiski”. Rezultātā iekšējā trauksme arī šo traucējumu gadījumā var novest pie panikas lēkmēm.
Par panikas lēkmju rašanās cēloņiem var rakstīt daudz, bet viennozīmīgi nav skaidrs viens noteikts iemesls. Zināms, ka cilvēkiem, kuru vecākiem ir kāda psihiska saslimšana, ir lielāks risks dzīves laikā saskarties ar panikas lēkmēm un arī lielāks risks, ka tām var pievienoties citas garīgas slimības.
Ir vairākas teorijas par šajā rakstā minēto traucējumu iemesliem, kas ir saistītas gan ar dažādām bioloģiski aktīvām vielām un to darbības traucējumiem organismā (norepinefrīns, dopamīns, GABA u.c.), gan receptoru pārlieku aktivitāti nervu sistēmā, ģenētiskām īpatnībām, ārējiem faktoriem, kas ietekmē nervu sistēmas darbību (spēcīgi emocionāli satricinājumi, regulārs stress, neizgulēšanās, problēmas attiecībās ar tuviem, mīļotiem cilvēkiem, to nāve).
No psiholoģiskā skatupunkta trauksmainas personības un tie, kuri tiecas uzskatīt trauksmi par kaitīgu, vairāk pakļauti riskam piedzīvot panikas lēkmes.
Kā atpazīt panikas lēkmi?
Panikas lēkmei raksturīgi sekojoši simptomi:
- ir negaidīta un attīstās strauji;
- var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām;
- tās laikā nelīdz pārliecināšana, mierināšana;
- elpas trūkums vai, pretēji, dziļa, pastiprināta un/vai paātrināta elpošana;
- paātrināta sirdsdarbība un/vai pārsitieni;
- diskomforts vai sāpes krūtīs;
- trīce, drebuļi;
- aizrīšanās sajūta;
- sajūta it kā vērotu sevi un notiekošo no malas; nerealitātes sajūta;
- vēdersāpes, gremošanas traucējumi, slikta dūša;
- svīšana;
- reibonis, nestabilitāte, ģībšanas sajūta;
- nejūtīgums, tirpšana kādā ķermeņa daļā;
- karstuma vai aukstuma viļņi;
- bailes pazaudēt kontroli pār sevi, “sajukt prāta”, nomirt.
Kā sev palīdzēt?
Ja ir skaidrs, ka lēkmei nav kāds cits iemesls (fiziska/somatiska saslimšana), tad jāmeklē palīdzība pie psihiatra vai psihoterapeita. Tomēr iesākumam dosim dažus ieteikum, kā mēģināt sev palīdzēt:
- izprast savus simptomus; palasiet, kas ir panikas lēkme, kādas ir izjūtas to laikā, kas no tām ir Jums, un, ka tas nebūt nenozīmē “sajukt prātā”; izprotot, kas notiek panikas lēkmes laikā, ir vieglāk to kontrolēt; labā ziņa – Jūs jau esat sākuši lasīt!
- izvairīties no alkohola, kofeīnu saturošiem dzērieniem, smēķēšanas; ir zināma saistība starp šīm vielām un panikas lēkmju rašanos cilvēkiem, kuriem jau ir uz to tendence; tāpat būtu vēlams izvairīties no citiem stimulantiem, piemēram, novājēšanas līdzekļiem, tējām, atsevišķiem medikamentiem, kas paredzēti saaukstēšanās ārstēšanai un ir bez miega efekta;
- elpošanas vingrinājumi; iemācieties kontrolēt savu elpošanu, elpot lēnāk, dziļāk; nereti tieši pastiprināta, straujā elpošana izraisa nepatīkamas izjūtas kā reiboni, spiedienu krūtīs;
- regulāri kontaktējaties ar tuviem cilvēkiem aci pret aci, vai tas ir tuvinieks vai labs draugs, ja ir kāds, ar kuru ir uzticības pilnas attiecības, pārdzīvot panikas lēkmes ir vieglāk;
- regulāras fiziskas aktivitātes ir dabīgs trauksmes mazinātājs; sevišķi ieteicamas ir ritmiskas aerobas aktivitātes, kurās iesaistītas gan rokas, gan kājas, piemēram, soļošana, peldēšana, skriešana;
- pietiekams, veselīgs miegs; tieši vairākas slikti gulētas naktis nereti noved pie panikas lēkmju sākšanās; svarīgi nodrošināt sev mierīgu izgulēšanos naktī 7 līdz 9 stundas.
Panikas lēkmju Panaceja.
Par panikas lēkmēm un somatoformiem traucējumiem tiešām varētu teikt, ka apzināšanās, izprašana un pieņemšana jau ir puse ceļa no atveseļošanās.
Ārstēšana attiecībā uz katru pacientu jāvērtē individuāli. Ir gadījumi, kad simptomus izdodas kontrolēt bez medikamentu palīdzības. Šādā gadījumā efektīva ir kognitīvi biheiviorālā terapija (turpmāk KBT).
Šis terapijas veids vērsts uz to, lai pacients izprastu, kā viņa domāšana, uzskati un uzvedības modeļi var izraisīt saasinātas, neizturamas jūtas un kā tas noved līdz tālākām sekām panikas lēkmju veidā. Mainot domāšanas veidu un pakļaujot (eksponējot) personu trauksmi izraisošajiem faktoriem, KBT var palīdzēt radīt kontroli pār panikas simptomiem.
KBT var palīdzēt:
• izprast personas izmainīto uztveri par citu cilvēku uzvedību, jūtām vai dzīves notikumiem;
• censties samazināt pacienta bezpalīdzības sajūtu lēkmes laikā, atpazīstot un koriģējot paniku izraisošās domas un jūtas;
• iemācīties stresa pārvaldību un relaksācijas paņēmienus, lai sev palīdzētu;
• izprast, kas ir pamatā traucējumiem;
• pārvarēt bailes.
No medikamentiem panikas un somatoformu traucējumu ārstēšanā tiek lietoti antidepresanti ar trauksmi mazinošu efektu. Tādi ir selektīvie seratonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori (turpmāk SSAI). Šiem medikamentiem sarežģītākos gadījumos var pievienot citas grupas antidepresantus vai miega līdzekļus, lai uzlabotu miega kvalitāti, ja trauksmes dēļ tā ir pasliktinājusies.
Samērā izplatīti trauksmes mazināšanai ir lietot benzodiazepīnu grupas trankvilizatorus. Tomēr te jāiegaumē, ka šos medikamentus nedrīkst lietot kā vienīgo līdzekli šo traucējumu ārstēšanai. Tie nav paredzēti ilgtermiņa terapijai, jo mazina simptomus un neārstē, pastāv atkarības risks un līdz ar to tek panākts pilnīgi pretējs efekts – pastiprināta trauksme, pārtraucot medikamenta lietošanu.
Ja pacients ir noskaņots mēģināt tikt galā bez medikamentu lietošanas un viņam nav citu pavadošu psihisku traucējumu, ir vērts pielietot tikai KBT. Mūsdienu gan straujais dzīves ritms nozīmē to, ka pacienti grib pēc iespējas ātrāku rezultātu. Šajā gadījumā KBT var apvienot ar farmakoterapiju. Šāda pieeja ir lietderīga, ja pacientam jau ir citi psihiski traucējumi un neizdodas sasniegt mērķi tikai ar psihoterapeitiskām metodēm.
Atsevišķos gadījumos ārsts var izlemt pievienot citu grupu medikamentus, ņemot vērā vadošās sūdzības. Galvenais mērķis ir uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.
Dzīvosim bez panikas!
Avots: panaceja.lv
Izmantotie avoti:
https://www.helpguide.org/articles/anxiety/panic-attacks-and-panic-disorders.htm#selfhelp
https://emedicine.medscape.com/article/287913-treatment#d10
https://emedicine.medscape.com/article/287913-overview
https://emedicine.medscape.com/article/287913-treatment
https://emedicine.medscape.com/article/287913-medication
https://online.epocrates.com/u/2924121/Panic+disorder
http://www.mentalhealth.org/what-to-look-for/anxiety-disorders/panic-disorder
https://www.psychologytoday.com/conditions/panic-disorder
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC181205/pdf/i1523-5998-002-02-0049.pdf
Eve C Johnstone, David Cunningham Owens, Stephen M Lawrie “Companion to Psychiatric Studies E-Book” Elsevier Health Sciences, Jul 26, 2010
http://www.spkc.gov.lv/ssk10/index1e60.html?p=%23119#g_119
https://www.sciencedirect.com/topics/neuroscience/somatoform-disorder
https://link.springer.com/article/10.1207/s15327558ijbm0201_5
George Stein, Greg Wilkinson “Seminars in General Adult Psychiatry” RCPsych Publications, 2007
https://en.wikibooks.org/wiki/Textbook_of_Psychiatry/Somatoform_Disorders
