Kā ārstēsim 2. tipa cukura diabētu 2025. gadā? 0
Lai atbildētu uz virsrakstā uzdoto jautājumu, novembra beigās Latvijas Endokrinologu asociācija sadarbībā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju kopīgi rīkoja konferenci un diskusiju, kurā apsprieda gan līdzšinējo progresu diabēta un tā radīto komplikāciju ārstēšanas uzlabošanā, gan visiem kopā – speciālistiem, veselības politikas veidotājiem un arī pacientiem – tuvākajā nākotnē darāmo.
Ir vispārzināms, ka diabēts un tā izplatības palielināšanās rada ievērojamu slogu Latvijas veselības aprūpes sistēmai, jo šī slimība izraisa daudzas nopietnas komplikācijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, veicinot ne vien veselības un dzīves kvalitātes pasliktināšanos, bet arī priekšlaicīgu mirstību. Diabēta pacientu skaits Latvijā sasniedzis 100 000, vairāk nekā 90% no tiem ir 2. tipa cukura diabēts, kura izraisīšanā bieži vien būtiska nozīme ir arī cilvēka dzīvesveidam. Minētās konferences diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šādos apstākļos pieaug ģimenes ārstu, endokrinologu un citu speciālistu sadarbības nozīme.
Latvijas Endokrinologu asociācija, balstoties Eiropas un ASV jaunākajās klīniskajās vadlīnijās un zinātniskajos pētījumos, ir atjaunojusi 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas rekomendācijas Latvijā. Tajās izcelta ģimenes ārstu loma slimības agrīnā diagnostikā, ārstēšanā un pacientu aprūpē.
Jaunās vadlīnijas paredz ģimenes ārstiem veikt:
– agrīnu diagnostiku un skrīningu riska grupās, piemēram, pacientiem ar lieko svaru vai hipertensiju,
– dzīvesveida konsultācijas, veicinot veselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes,
– pirmās līnijas terapijas uzsākšanu un pacientu nosūtīšanu pie endokrinologa, ja nepieciešams,
– pacientu izglītošanu, lai uzlabotu diabēta pašpārvaldību un novērstu komplikācijas.
Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Geldnere diskusijā uzsvēra, ka ģimenes ārstu plašāka iesaiste diabēta agrīnā diagnostikā un ārstēšanā ir viena no veiksmīgas aprūpes atslēgām: “Mērķis ir saskaņot endokrinologu un ģimenes ārstu sadarbību pārdomāti, bet tam ir nepieciešami politiski lēmumi un finansējums. Eiropā diabēts ir noteikts par prioritāti, un arī Latvijai ir nepieciešami nacionālie rīcības plāni. Lai gan jaunie medikamenti ir pieejami arvien plašākam pacientu lokam, mēs atpaliekam tehnoloģiju pieejamībā un pacientu izglītošanā.”
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka pastāstīja, ka šogad jau veikti uzlabojumi 2. tipa cukura diabēta pacientu aprūpē. Viens no galvenajiem sasniegumiem ir atvieglotas medikamentu izrakstīšanas iespējas ģimenes ārstiem, kā arī piešķirts finansējums rindu mazināšanai, kas būtiski uzlabo piekļuvi ārstēšanai. Tāpat piešķirts finansējums ar diabētu saistīto komplikāciju, piemēram, redzes bojājumu, ārstēšanai.
Darbs pie diabēta komplikāciju mazināšanas turpināsies. Sanita Janka informēja, ka, ņemot vērā augsto kardiovaskulāro risku, kas saistīts ar cukura diabētu, Veselības ministrija šīs slimības ārstēšanu iekļauj sirds un asinsvadu plānā, kurš dienasgaismu varētu ieraudzīt 2025. gadā. Tas ne tikai koncentrējas uz efektīvu ārstēšanu, bet arī uz profilaksi un agrīnu diagnostiku, īpaši, veicot regulārus skrīningus, lai novērstu vēlīnās diabēta komplikācijas, skaidroja ministrijas pārstāve.
Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekle Una Gailiša uzsvēra, ka inovatīvie medikamenti un tehnoloģijas ir jāpadara plašāk pieejamas riska grupām, īpaši pacientiem ar
kardiovaskulāriem traucējumiem. “Ir būtiski, lai valsts attīstītu vienotu, uz profilaksi un efektīvu ārstēšanu orientētu stratēģiju, kas kļūtu par pamatu sabiedrības veselības uzlabošanai nākotnē,” uzsver Gailiša.
Ģimenes ārstu iesaiste ir izšķiroša, jo viņi veic lielāko daļu konsultāciju ar hroniskiem pacientiem. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure norādīja: “Dramatiskajiem saslimstības statistikas rādītājiem ir tieša saikne ar iedzīvotāju ikdienas dzīvi, tāpēc, ieguldot izglītošanā, būtu pēc tam mazāk izdevumu pacientu ārstēšanai. Novērtējam, ka ģimenes ārsti varēs tagad izrakstīt savas kompetences ietvaros medikamentus arī agrīnāk, tādejādi mazinot slogu sekundārai veselības aprūpei. Vienlaicīgi vēlos uzsvērt, ka Latvijā ārkārtīgi pietrūkst medicīnas māsas diabēta jautājumos. Ēšanas problēmas bieži vien ir psiholoģiskas, tāpēc svarīgi ir paredzēt, ka ir komanda, kas ar diabēta pacientu strādā – psihologs, fizioterapeits, uztura speciālists utml.”
Aptuveni 75% konsultāciju veic tieši ģimenes ārsti, norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, uzsverot, ka ģimenes medicīna ir efektīvākais un pieejamākais posms hronisko slimību, tostarp diabēta, ilgtermiņa aprūpē. Ir svarīgi mainīt skatījumu uz diabētu – tā nav tikai blakusdiagnoze, bet nopietna veselības problēma, kas prasa strukturētu un koordinētu pieeju visos aprūpes līmeņos.”
Kā uzsvēra Dzalbs, ģimenes ārsti ir gatavi aktīvāk izmantot mūsdienīgus ārstēšanas risinājumus, piemēram, SGLT2 inhibitorus un GLP1 receptoru agonistus, kas ir efektīvi noteiktām pacientu grupām. Tāpat Dzalbs aicina veikt mērķtiecīgākas darbības, lai samazinātu diabēta izraisītās komplikācijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, nieru bojājumus un diabētisko pēdu, padarot to par Latvijas veselības politikas prioritāti.
