– Vai, kļūstot par priekšsēdētāju, jūs rosinātu mainīt arī Saeimas frakcijas vadītāju un ģenerālsekretāru? 9
– Šobrīd mans galvenais uzdevums kā partijas vadītājam, ja man uzticēs veikt šos pienākumus, būs pārmaiņas partijas darba organizēšanā, ieviešot arī citus principus attiecību veidošanā partijas biedru starpā un attiecību veidošanā ar Latvijas cilvēkiem. Visa enerģija man būs jāvelta, palīdzot mūsu reģionu pārstāvjiem, lai veiksmīgi sagatavotos pašvaldību vēlēšanām. Es apzinos, ka Saeimas frakcijas vadītājai Solvitai Āboltiņai joprojām ir ļoti liels atbalsts partijā. Daudzi “Vienotības” cilvēki ir novērtējuši arī Āboltiņas devumu Latvijas labā. Piemēram, viena no pēdējām Saeimas vēlēšanu intrigām bija, vai “Saskaņai” kopā ar Sudrabas partiju izdosies iegūt 51 balsi. Dažas dienas pirms vēlēšanām amatpersonas ļoti augstā līmenī par to diskutēja, un Āboltiņa uzņēmās smagumu par to runāt publiski. Par to viņa, protams, saņēma lielāko triecienu, taču “Saskaņai” neizdevās pārņemt varu.
Par partijas ģenerālsekretāru es varu teikt atzinīgus vārdus – Kampara kungs ir pieredzējis un saprot “drēbi”. Tieši ar viņa palīdzību mums izdevās atgūt rīcībspēju, pārstrukturējot darbu frakcijā un valdē pēc premjera amata zaudēšanas.
– Vai jūs kā partijas priekšsēdētājs būtu gatavs kļūt par “Vienotības” saraksta līderi un iziet cīņā pret Nilu Ušakovu?
– Esmu gatavs jauniem izaicinājumiem. Taču ja runā par Rīgu… Es pats nedzīvoju galvaspilsētā, esmu no Saulkrastiem un līdz šim Saeimas vēlēšanās vienmēr esmu kandidējis no Vidzemes apgabala. Pieļauju, ka tas būs arguments, kuru pret mani aktīvi izmantotu politiskie konkurenti. Taču es apzinos situācijas nopietnību. Ja mēs gaidāmajās vēlēšanās nespēsim piedāvāt reālu alternatīvu Ušakovam un zaudēsim, tad nākamajās vēlēšanās tas būs smagāk, un, ņemot vērā pašreizējā domes priekšsēdētāja saimniekošanas stilu, visticamāk, viņa pēcnācēju gaida ļoti nepopulāri lēmumi. Tad būs līdzīgi kā pēc “treknajiem” Kalvīša valdīšanas gadiem, kad Valdim Dombrovskim nācās glābt valsti.
