Kaulu lūzumi. Ko ārsts var un nevar redzēt rentgenā? 0
Traumu, kas beidzas ar kaulu lūzumu, var iegūt jebkurā gadalaikā un jebkurā ķermeņa vietā, bet visbiežāk kauli lūst tieši potītes un plaukstu locītavas rajonā.
Tāpat kaulu lūzumus rosina dažādas slimības, piemēram, osteoporoze.
Gados vecāki ļaudis krītot mēdz salauzt gūžu, arī plaukstu locītavu kaulus. Jo cilvēks vecāks, jo viņa kauli trauslāki. No lūzumiem nav pasargāti arī tie, kuriem, piemēram, reimatoīdā artrīta dēļ regulāri jādzer hormonālie preparāti – tie ietekmē gan kaulu apasiņošanu, gan struktūru.
Ko var un ko nevar redzēt rentgenā?
Ja rodas aizdomas par lūzumu, jādodas uz tuvāko traumpunktu vai jāmeklē traumatologa-ortopēda palīdzība, jo ne visi lūzumi vienlīdz stipri sāp un rada tūsku, skaidro Orto klīnikas traumatologs ortopēds Andrejs Peredistijs. Tomēr jo lielāks zilums un tūska, piemēram, ne tā pagrieztajā pēdas locītavā, jo lielāka iespēja, ka plīsušas saites vai noticis lūzums.
Kritiena vai sitiena rezultātā kaulā var veidoties tikai plaisa, kas var būt grūti saskatāma pat rentgenuzņēmumā.
Ārstam, kurš apskata, piemēram, pacientu pēc rokas traumas, vienmēr jāpatur prātā šāda iespēja un jāizvērtē, vai nepieciešams kaulu papildus izmeklēt, lai nekļūdīgi noteiktu diagnozi. Tāpēc dažkārt papildus veic traumētās rokas datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Lūzumu ārstēšanas mērķis ir savietot kaulu anatomiski pareizi. Bieži vien pietiek bojātajam posmam uzlikt ģipsi vai bandāžu, bet sarežģītos gadījumos kaula posmi savstarpēji jāfiksē ar stieņiem un skrūvēm. Pie lūzumiem cilvēkam pirmās piecas vai septiņas dienas, lai mazinātu sāpes, var lietot kādu no bezrecepšu pretsāpju medikamentiem. Pirmajās 48 stundās traumētajai vietai ieteicams pielikt aukstumu – liek uz 10–20 minūtēm ik pēc četrām vai sešām stundām. Aukstuma paketi liek nevis uz miesas, bet ietītu, piemēram, frotē dvielī.
Nevajadzētu arī aizmirst par tā sauktajiem stresa lūzumiem. Tos pārsvarā gūst cilvēki ar lielu fizisko slodzi. Parasti lūst apakšstilba vai pēdas kauls, turklāt lūzuma patiesais iemesls nav līdz galam skaidrs. Cilvēks nav guvis fizisku traumu, vizuāli arī izmaiņas nav redzamas, bet parādās arvien stiprākas sāpes. Rentgenā reizēm lūzuma līnija nav saskatāma, taču, veicot magnētisko rezonansi, redzams, ka kauls ir pārlūzis un spontāni sācis saaugt. Tāpēc, ja fiziski aktīvam cilvēkam bez īpaša iemesla sākušās sāpes, ieteicams apmeklēt ārstu un veikt izmeklējumus, skaidro traumatologs.
Izšķir
• stabilus lūzumus (kauli nav izkustējušies),
• tādus, kur bojātie kauli ir nobīdījušies,
• šķembainus (kauls salūzis divās vai vairākās daļās).
Kad lieto ģipsi un kad – skrūves?
Šajā ziņā jāpaļaujas uz ārsta rekomendācijām, uzskata A. Peredistijs, tikai jāatceras – ja ģipsis spiež, noteikti jāiet pie ārsta, lai to noņem un uzliek vaļīgāku, savukārt, ja ģipsis kļuvis par vaļīgu (parasti tā notiek, kad samazinājusies mīksto audu tūska), jāpārliecinās, ka nesaaugušie kauli nav izkustējušies (par to liecinās stiprākas sāpes).
Starp citu, ir lūzumu veidi, kad nekāds ģipsis nav jāizmanto, jo lūzums ļoti labi sadzīs pats.
Pēdējo gadu tendence pasaules traumatologu ortopēdu vidē ir – nevis uz ilgu laiku nekustīgi nofiksēt lauzto kaulu, bet gan izvēlēties tādas ārstniecības metodes, kuru rezultātā, piemēram, roka, pēc iespējas drīz atkal ir kustināma. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc ārsts var izvēlēties ķirurģisku metodi – fiksējot bojāto kaulu ar stieņiem vai skrūvēm. Parasti tie ir izgatavoti no nerūsējošā tērauda vai titāna.
Dažreiz lūzums ir tik sarežģīts un mīksto audu trauma tik smaga, ka sākumā tiek uzlikta ārējā fiksācija (to veic, lauztajā ķermeņa vietā ievadot speciālus stieņus, kas tiek savstarpēji nofiksēti ar citiem stieņiem). Tas nodrošina lauztās kājas vai rokas stabilu fiksāciju un vienlaikus ļauj sakopt traumēto vietu, ja tas nepieciešams. Samazinoties mīksto audu tūskai, sadzīstot brūcēm, lūzuma ārstēšanai jau var ievietot fiksatoru zem ādas (izmanto dažādas plāksnes, stieņus) un precīzi saliekot lūzuma fragmentus kopā, atjaunojot normālu kaulu formu.
Cik ilgā laikā sadzīst?
Kaulu lūzumi dzīst no trim nedēļām līdz pat dažiem mēnešiem. Cilvēka ķermenī dzīšanas palaidējmehānisms ir savainojuma asiņošana, kad bojājuma vietā nonāk vielas, kas aizsāk dzīšanu. Īpašās matricās aug un veidojas jaunas šūnas, kuras aizpilda tukšās vietas starp lūzušajiem kauliem. Būtiskākais jaunu šūnu radītājs ir kaula smadzenes, bet šūnu augšanu regulē īpašas olbaltumvielas – tās nosaka, cik un kādas šūnas nepieciešamas.
Cilvēki parasti jautā – kā paātrināt kaulu dzīšanu. Vienīgais, kas var palīdzēt, ir kustības un pārdomāta vingrošana. Locītavas, kuras dienām ilgi netiek nodarbinātas, ātri kļūst stīvas. Atsākt kustības pēc nedēļas, divām vai ilgāka laika posma kļūst sāpīgi un grūti.
Tādēļ locītavas, kuras nav ieģipsētas, noteikti jāizkustina vairākas reizes dienā.
Kā to tieši darīt, jāvaicā ārstam, kurš ārstē lūzumu. Piemēram, ir rokas lūzumu veidi, kuru dzīšanas procesā apļveida kustības plaukstā ir aizliegtas, bet citi – kur tās ir vēlamas.
Kopumā paiet vismaz gads, līdz lūzums vairs neatgādina par sevi. Tātad – jāapbruņojas ar pacietību, iesaka BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. Lai gan nav zinātnisku pētījumu, tomēr daudziem pacientiem pie kaulu lūzumiem atveseļošanos paātrina uztura bagātinātāja mūmija lietošana. Savukārt osteoporozes gadījumā ieteicamā kalcija ikdienas deva ir līdz 1500 mg, un tā lietošana ieteicama ilgstoši. Vēlama arī atrašanās saulē (tikai nevajag neko pārspīlēt!), lai organisms veidotu D vitamīnu, kas ir nozīmīgs dzīšanas procesos.
Pēc ģipša noņemšanas āda būs jutīga, tāpēc nav ieteicams to berzt ar skrubjiem un mazgāt ar karstu ūdeni. Āda jākopj saudzīgi – ar siltu ūdeni un maigām ziepēm, pēc tam uzsmērējot dziedinošu ziedi vai krēmu, piemēram, kādu dekspantenolu saturošu līdzekli.
