Noderīgi ieteikumi, kā ar uzturu stimulēt zarnu darbību 2
Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Aizcietējuma gadījumā tā vien gribas paļauties uz medikamentiem, tomēr bieži vien daudz labāks efekts ir dzīvesveida un ēšanas paradumu izmaiņām.
Uzlabos arī veselību
“Parasti, ja uzturā lieto pietiekami dārzeņus un augļus – tajos ir daudz šķiedrvielu, kas stimulē vēdera izeju, turklāt cilvēks nav mazkustīgs un izdzer aptuveni pusotra litra ūdens dienā, par aizcietējumiem nav jāuztraucas,” uzskata diētas ārsts Atis Tupiņš.
Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore piebilst, ka šķiedrvielas jeb balastvielas ne tikai uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību, bet arī ilgtermiņā pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, gremošanas trakta problēmām, palīdz izvairīties no saslimšanas ar vēzi, īpaši resnās zarnas vēzi.
Ar uzturu ieteicams uzņemt 35 gramus vai pat vairāk šķiedrvielu, aizcietējuma gadījumā pat – 60–90 g dienā.
Vērtīgās šķiedrvielas un citi labie palīgi
Lielisks šķiedrvielu – gan nešķīstošo, gan šķīstošo – avots ir pilngraudu produkti: auzu pārslas, griķi, grūbas, kvinoja, amarants, graudu maize, no rudzu miltiem cepta rupjmaize. “Ir ļoti liela atšķirība, vai cilvēks ēd rupjmaizi un graudu maizi vai izvēlas uzpūstu baltmaizi un cepumus, kas pamatā sastāv no cukura un baltajiem miltiem,” teic diētas ārsts.
Ieteicama arī kliju maize. Pret aizcietējumiem labi strādā kviešu klijas, taču sākumā tās jālieto mazākā daudzumā (5 g jeb 1 ēdamkarote kliju) un tikai pamazām vairāk (15–40 g dienā), lai organisms pie tām pierastu. Obligāti uz katru ēdamkaroti kliju jāuzdzer glāze ūdens!
Diētā vajadzētu iekļaut sēklas, piemēram, linsēklas (2–4 ēdamkarotes dienā). Tās iepriekš nevajag ne vārīt, ne mērcēt, bet tikai nedaudz sasmalcināt kafijas dzirnaviņās. Lieto, iemaisītas kompotā, brokastu putrā, dārzeņu salātos. Atis Tupiņš padalās ar savu recepti: “Kad vāru rīsus, griķus, kvinoju, bieži vien uzreiz pievienoju linsēklas vai čia sēklas, arī sauju ķirbju un saulespuķu sēkliņu, jo tās padara ēdienu sātīgāku. Turklāt čia un linsēklas gatavošanas laikā izdala nedaudz gļotu, un ēdiens iznāk kā pudiņš. Var glabāt ledusskapī un ēst atdzesētu, visiem ļoti garšo.” Uzsildītu šo veselīgo biezputru var izmantot kā piedevu otrajam ēdienam. To droši var sildīt mikroviļņu krāsnī, neaizmirstot pielikt klāt mazos tomātiņus, kas ziemā bieži vien nopērkami ar atlaidi. Sildīšanas ilgums – 5–6 minūtes. Labākai garšai var pievienot šķipsniņu ķiploka pulvera un Anniņas garšvielas bez sāls.
“Sanāks sātīga piedeva, piemēram, jau iepriekš novārītai un gabaliņos sagrieztai liellopa gaļai, vistas filejai vai laša gabaliņam bez ādas. Lai iegūtu mīkstu, sulīgu zivi, ir pietiekami tās gabaliņu uz trim minūtēm ielikt mikroviļņu krāsnī un pa virsu uzkaisīt smalki sagrieztus svaigus garšaugus: rukolu, dilles, pētersīļus, spinātus. Kad ēdiens uzlikts uz šķīvja, pievieno kādu svaigu dārzeni, piemēram, šķēlītēs sagrieztu gurķi. Šāda maltīte būs garšīga un patiks arī gremošanas traktam.”
Pietiekamā daudzumā jāēd gan dārzeņi, labāk – pirms ēšanas, gan augļi un ogas. Starp citu, arī banānos ir ļoti daudz šķiedrvielu, kas svarīgas normālai zarnu trakta darbībai, tikai tos vajag izvēlēties zaļos, vēl negatavos, jo tie satur mazāk dabīgo cukuru.
Noteikti nevajag aizmirst savu ēdienkarti papildināt ar probiotiskās baktērijas saturošiem produktiem: skābpiena un skābētiem produktiem. “Tie uzlabo imunitāti, mazina iekaisumu un nodrošina zarnu trakta veselību, jo tajos esošā pienskābe sekmē zarnu kustības. Mājas apstākļos arī vēlams pašiem skābēt kāpostus, bietes un burkānus, ko ēdienreizēs pievienot pamatēdienam,” iesaka uztura speciāliste Liene Sondore.
Ņem vērā
Aizcietējuma iemesli var būt, piemēram, kūtra gremošanas sistēma, grūtības iztukšot pārpildīto zarnu, arī psiholoģiskas problēmas. Tad jādodas pie gastroenterologa, jāveic nepieciešamie izmeklējumi, lai noskaidrotu patieso cēloni.
