Kā ar pasakām bērnus iedvesmot, nevis biedēt 0
Alberts Einšteins ir teicis: “Ja vēlaties, lai jūsu bērns izaug inteliģents, lasiet viņam pasakas. Ja vēlaties, lai jūsu bērns izaug vēl inteliģentāks, lasiet viņam vēl vairāk pasaku.”
Neskaitāmi pētījumi liecina – pasaku lasīšana jau no mazotnes bērnam bagātina valodu, attīsta iztēli un kritisko domāšanu, kā arī spēju tikt galā ar savām emocijām. Tā aizved mazo cilvēku mistiskā tēlu pasaulē, kas palīdz mācīties un saprast pasaules uzbūvi, veidot un uzkrāt zemapziņā pieredzi dzīvei. Mazo ekspertu skolas un centra “Skalbes” psiholoģe Zane Avotiņa atzīmē, ka bērnam pasauli ir vieglāk uztvert caur spilgtiem pasaku tēliem, taču ļoti svarīgi ir izvēlēties katram vecumam piemērotas pasakas un nesabiedēt bērnu.
““Reiz sen senos laikos” ir frāze, ar kuru sākas ļoti daudz pasaku. Šie vārdi atver durvis uz brīnumaino pasaku zemi, kurā iespējams ir pilnīgi viss. Pasakas ir daudz vairāk, kā tikai izklaide un laika pavadīšana kopā ar bērnu, tās var sagādāt ne tikai daudz prieka, bet arī palīdzēt attīstīt dzīvei svarīgas iemaņas. Pasakas netiešā veidā caur fantāziju un iztēli ļauj droši paskatīties uz dažādiem dzīves procesiem, tai skaitā, dzīvību un nāvi, māca atšķirt labo un ļauno, viltību un gudrību, ieraudzīt gļēvulību un drošsirdību. Caur pasaku var droši pavērties uz biedējošiem tēliem un ar labo varoņu palīdzību izjust drosmi un gūt panākumus,” uzskata Z. Avotiņa, papildinot, ka “tajā pašā laikā svarīgi ir mazuli nenobiedēt ar pasaku tēliem un arī audzināšanas nolūkos nekad neizmantot biedēšanas taktiku, piesaucot raganas vai mistiskus tēlus, kas atnāks, ja bērns nerīkosies kā vēlēts.”
Pirmās pasakas – vienkāršas un īsas (bērniem līdz 3 gadiem)
Jaunākajiem bērniem līdz 3 gadu vecumam patīk un vieglāk uztveramas ir vienkāršas, īsas pasakas ar ļoti skaidru ritējumu. Šajā vecumā mazuļi nespēj ilgi koncentrēt uzmanību. Ļoti svarīgas ir ilustrācijas, lai bērns varētu sekot līdzi pasakas gaitai. Pasaku lasot, vecāki var iejusties lomās un pārveidot balsi atkarībā no tēla, tā padarot stāstījumu bērnam vieglāk uztveramu. Nereti bērniem var patikt klausīties vienu un to pašu pasaku atkal un atkal, kas ļauj viņiem izdzīvot pasakas sižetu un atrast arvien jaunus racionālus un iracionālus tās aspektus. Šajā vecumā ļoti labi der, piemēram, Latviešu tautas pasakas, pasakas par dzīvniekiem.
Gaišas pasakas, kurās ietvertas dzīves mācības (4 – 5 gadi)
Šajā vecumā bērniem var piedāvāt jau nedaudz sarežģītākas pasakas, bet kopējam noskaņojumam vajadzētu saglabāties gaišam un labvēlīgam. Var lasīt jautras pasakas ar dažādiem uzdevumiem. Nevajadzētu pārspīlēt ar pārlieku daudz skumjām vai sarežģītām cīņām, kas jāizcīna pasaku varoņiem. Piemērotas būs vienkāršākas autoru pasakas, brīnumu pasakas, dažādu tautu pasakas, piemēram, Trīs sivēntiņi, Neglītais pīlēns u.tml. Dabīgi ir bērna jautājumi, ik pa brīdim pārtraucot pasaku un precizējot kādu jautājumu. Vienmēr lietderīgi ir arī pārrunāt izlasīto vai kopīgi realizēt kādu radošu aktivitāti, papildinot pasakas sniegtās zināšanas.
Sarežģītākas pasakas – izaicinājumi un risinājumi (6 – 7 gadi)
Bērniem, kas sasnieguši 6 gadu vecumu, jau var piedāvāt iepazīties ar sarežģītākām pasakām, kurās ir vairāk izaicinājumu un dziļāka doma. Šajā vecumā bērns caur pasakām var sastapties ar eksistenciālām grūtībām, piedzimšanu, pārdzimšanu, nāvi. Piemērotas būs klasiskās literārās pasakas, piemēram, Sniegbaltīte, Sarkangalvīte, dažādu tautu pasakas. Kā papildus iespēja varētu būt bērnam lasīto pasaku sniegt iespēju noskatīties kino, tā atklājot tajā arvien jaunas nianses.
